Leģenda par Arturu Silovu, šķiet, aug ar katru spēli – neatkarīgi no tā, vai viņš skatās uz Konoru Makdeividu vai Leonu Draisaitlu ar spēli, vai arī pēc tam joko par to.
“Kurš?” Pagājušajā nedēļā viņš ņirgājās, kad viņam tika lūgts aprakstīt Draisaitlas trāpījumu, lai saglabātu Vankūveras Canucks 5:4 pārsvaru pār Edmontonas Oilers otrās kārtas izslēgšanas spēļu sērijas 1. spēlē.
Sērijā neizšķirts 2-2, Silova varonība izslēgšanas spēlēs ātri vien padarīja viņu par fanu favorītu Vankūverā un par galveno spēlētāju dzimtajā Latvijā.
Līdzjutēji hokeju trakajā Baltijas valstī, kurā dzīvo tikai 1,8 miljoni iedzīvotāju, pamodās četros no rīta pēc vietējā laika, lai skatītos Canucks spēles.
“Silofs, viņš ir mūsu nacionālais varonis,” sacīja žurnālists un hokeja fans Kristaps Andreasons. “Tātad, protams, mēs esam Canucks fani.”
Selofs atbalstīja savu valsti, pagājušajā gadā IIHF pasaules čempionātā iegūstot bronzas medaļu – valsts pirmo medaļu ikgadējā turnīrā.
Pēc bronzas medaļas uzvaras ASV ar 4:3, Latvijas parlaments pusnaktī sanāca, lai nākamo dienu pasludinātu par valsts svētku dienu.
Apmēram 30 000 līdzjutēju pulcējās galvaspilsētas Rīgas vēsturiskajā rajonā, lai suminātu Silovu un viņa komandas biedrus.
“Ja viņš varēs atvest arī Stenlija kausu uz Latviju, viņi tiks izstumti tālāk par valsts čempionu,” sacīja Andreasons. “Es domāju, ka viņš iegūs statuju, kārtīgu metāla statuju vai kaut ko citu, un ielas tiks nosauktas viņa vārdā.”
Neskatoties uz visiem saviem panākumiem uz ledus, tostarp četrām uzvarām Stenlija kausa izslēgšanas turnīrā šogad, 23 gadus vecais Sīlovs joprojām ir nosvērts un pazemīgs.
“Es cīnījos par puišiem. Viņi šodien paveica lielisku darbu, un pēc manām domām es nevarēju viņus pievilt,” viņš teica pēc uzvaras 1. spēlē pār Edmontonu.
Stenlija kausa izcīņa “Canucks” un viņu līdzjutējiem ir izvairījusies 54 gadus, taču, iespējams, iedvesmu var smelties nesenajos Latvijas izlases panākumos.
“Ja mums pagājušajā sezonā būtu izrāviens, esmu diezgan pārliecināts, ka jūs, puiši, beidzot varētu iegūt Stenlija kausu, un tas būtu pārsteidzoši,” sacīja Andreasons.
Ja šis sapnis piepildīsies ar Silovu galvenajā lomā, Rīga nebūs vienīgā vieta, kur viņu gribēs iemūžināt ar statuju.
