Potenciālā izglītības ministra maiņa neietekmēs Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības ministrijas noslēgto darījumu, jo tas tiks parakstīts starp iestādēm, aģentūrai LETA sacīja LIZDA direktore Inja Vanaga.
Arodbiedrības un ministrijas pārstāvji šodien tikās, lai turpinātu darbu pie darījuma. Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja LIZDA piedāvāto variantu.
Ministrija solīja arodbiedrībai līdz 11.septembrim iesniegt precizētu redakciju. Izskatīšana paredzēta 12. septembrī.
Diskusijā tika skarta arī augstskolu kompetences tēma. Tāpēc mums ir paredzēta tikšanās ar šo institūciju pārstāvjiem, lai rastu risinājumu. Vanaga norādīja, ka piedāvātais pedagogu profesionālās pilnveides variants neatbilst faktiskajam pieprasījumam.
LETA iepriekš ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija iepriekš teorētiski apstiprināja sociālā miera darījumu izglītības un zinātnes nozarē. Atliek tikai apsvērt dažādus “tehniskos aspektus”.
Ministrijas parlamentārā sekretāre Silviga Reinberga sacīja, ka ministrija nevar uzņemties atbildību par dažiem darījuma punktiem, sakot, ka tā apstiprināšana ir Saimas vai visas valdības rokās.
Arodbiedrības nosūtītā darījuma mērķis ir veicināt izglītības un zinātnes attīstību Latvijā, nodrošināt šajā nozarē strādājošo darba tiesību, sociālo un ekonomisko tiesību un interešu aizsardzību, kā arī sadarbību un sociālo dialogu izglītības un zinātnes jomā.
Lai to panāktu, LIZDA piedāvāja 29 punktus, kas aptver visu nozari, kā arī aicināja arī turpmākajos gados turpināt darbu pie pedagogu slodzes sabalansēšanas. Sindikāts arī ierosina precizēt valsts budžeta dotāciju tāmes.
Darījums paredz arī LIZDA vadības un biroja ekspertu piekļuves tiesības Valsts izglītības informācijas sistēmai. Pēc Vanagas teiktā, piekļuves trūkums iepriekš neļāva pārbaudīt ministrijas aplēses par finansējumu pedagogu streika prasību izpildei.
Kā ziņots iepriekš, sindikāts pieļauj, ka darījuma izstrāde varētu ilgt pat mēnesi.
Konflikts starp LIZDA un IZM jau ilgāku laiku turpinās par iepriekšējā pedagogu un izglītības darbinieku streika prasību ievērošanu. Lezda pārmeta ministrijai dažādas kļūdas aprēķinos, savukārt ministrija atbildēja, ka arodbiedrība drīzāk griež matus, nevis uzlabo izglītības kvalitāti.
saskaņā ar [Minister of Education and Science Anda] Čakša, galvenais domstarpības starp abām pusēm ir vienošanās par patiesā pedagogu darba devēja identitāti, uzsverot pašvaldību nozīmi dotāciju sadalē. Ministrs norādīja uz skolotāju algu lieluma “dažādi interpretāciju”, lai gan “lente” jeb dotācijas tiek piešķirtas visām pašvaldībām vienādi. Ministrs uzsvēra, ka “izglītības kvalitātes uzturēšanai pašvaldībām ir liela nozīme”.
Vēlāk sindikāts pauda bažas par strīda saasināšanos starp to un par visu nozari atbildīgo ministru “dažu ministrijas darbinieku nekompetences dēļ”. Pēc Vanagas domām, daži ministrijas darbinieki, iespējams, ministram nepareizi “nodevuši informāciju” par situāciju.
Latvijas Pedagogu asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns iepriekš kritizēja LIZDA un IZM dialogu, sakot, ka skolotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem sarunās par streika prasību ievērošanu, ņemot vērā, ka pieejamās finansējuma tāmes atrodas nemitīgā stāvoklī. atjaunināšana.
Viņš atzinīgi novērtēja arodbiedrības vēlmi nodrošināt nozarei pēc iespējas lielāku finansējumu. Tomēr viņš teica: “nav garantijas, ka daudz tiks pasniegts.” Tāpēc, pēc Kalvana domām, ierēdņiem vajadzētu pārtraukt visu laiku mainīt numurus. Viņš teica, ka vienai pusei galu galā vajadzētu padoties.
Latvijas valdība 21.aprīlī apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtos grozījumus. Šie grozījumi paredz, ka pedagogu minimālā stundas tarifa likme, neskaitot Bērnudārza audzinātājus, no 1.septembra ir 8,50 eiro.
Pēc tam valdība 26.aprīlī vienojās par papildu finansējuma piešķiršanu 4 168 067 eiro apmērā, lai izpildītu šī gada streika laikā izteiktās pedagogu prasības.
Vairāk par tēmu: Latvijas skolotāju arodbiedrība apsūdz IZM darbiniekus ministrijas augstāko amatpersonu maldināšanā
