Valsts robežsardzes amatpersonas “vēlēšanās” pārbaudīja, vai vēlētājiem ir likumīga uzturēšanās atļauja uzturēties Latvijā.
Kā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), četrām personām, kuru dokumenti tika pārbaudīti Krievijas vēstniecībā, šobrīd draud izraidīšana, jo viņiem ir beidzies uzturēšanās atļauju termiņš. LTV atklāja, ka tie ir Krievijas pilsoņi, kuri nav iesnieguši dokumentus, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, kā to paredz grozījumi Imigrācijas likumā. Šie 2022. gadā pieņemtie grozījumi attiecas uz 24 000 Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu.
No 17 865 Krievijas pilsoņiem, kuriem jāapliecina latviešu valodas zināšanas, līdz pagājušā gada beigām bija reģistrējušies 12 780, taču no tiem izturēja tikai puse.
Valdības valodas pārbaudes joprojām turpinās, līdz martam nokārtoti 6414 eksāmeni. Saskaņā ar PMLP datiem pastāvīgo iedzīvotāju statuss ES ir piešķirts 13 300 Krievijas pilsoņiem, bet dažāda veida termiņuzturēšanās atļaujas – 2500 pilsoņiem.
Tiesības uzturēties Latvijā zaudēja 1019 Krievijas pilsoņi. Zināms, ka aizbraukuši jau 200 cilvēki.
“Ir cilvēki, kuri uzreiz saka, ka ir gatavi saņemt pavēli izbraukt, bet vēl ir dzīvokļa pārdošanas procesā, ņemot vērā to, ka daudzi cilvēki paši aizbraukuši, ir skaidrs, ka viņi nevēlas apgūt valodu un [chose] “Mums vairs nevajadzētu būt saitēm ar mūsu valsti,” sacīja PMLP līdere Maira Roza.
Arī Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas palikt Latvijā, ir jāizsaka savs viedoklis par Krievijas karu un Ukrainas zemju okupāciju, iesniedzot savus dokumentus. Pēc PMLP sniegtās informācijas, aptuveni 100 cilvēku šīs veidlapas nav aizpildījuši un tādēļ viņiem tiks noteikts aizliegums uzturēties Latvijā.
“Jā, daudzi cilvēki saka: “Nu, kā lai es uz to atbildu, mani neinteresē politika.” Nu, acīmredzot cilvēks zina visu, vienkārši negrib atbildēt,” saka Roze.
Vēstniecībā satiktie Krievijas pilsoņi, kuriem tika lūgts aizpildīt anketas un atbildēt, kam pieder Krima un Donbass, sacīja, ka neatklāj savu patieso pārliecību.
“Es meloju, lai saņemtu pensiju,” saka kāda sieviete, “es jums saku godīgi, tas arī viss.”
Latvijā ir cilvēki, kuri mēdz atbalstīt Putina rīcību. Taču nav vienas idejas, kā rīkoties ar šiem cilvēkiem, izņemot drošības un valodas pārbaudes.
“Mums ir attīstīta un digitāla Latvijas kultūras telpa, un tagad mums ir jāsaprot, kā šī kultūrtelpa būs ilgtspējīga, kā to prezentēt citiem, nevis uzspiest ar kaut kādām kartona fasādēm neeksistē,” sacīja kultūras analītiķis Deniss Hanovs, “tas viss nedarbojas, un jautājums ir par to, vai visa šī balle arī spiež cilvēkus Putina virzienā.”
“Piemērs ir izglītības reforma, tas ir ļoti labi, bet es neesmu dzirdējis, ka kāds būtu nopietni runājis par mazākumtautību skolām karstās pogas jautājums,” stāsta sociālais psihologs Ivars Osters .
Kā informēja VD, iekšlietu ministrs kopš kara sākuma pēc VD ieteikuma ārzemnieku, kuriem aizliegts ieceļot un uzturēties Latvijā, melnajā sarakstā iekļāvis 79 Krievijas pilsoņus, un 25 no tiem. tika ievietoti saraksta beigās. gadā. Daļa no viņiem Latvijā dzīvojuši jau ilgāku laiku.
Tāpat dienests fiksējis vairākus Krievijas propagandas un dezinformācijas gadījumus, kuru mērķis ir vairot atsevišķu sabiedrības slāņu neapmierinātību ar attiecīgajām Latvijas iestādēm, izplatot sagrozītu informāciju par Imigrācijas kodeksa grozījumiem un Krievijas pilsoņu pārbaudes procesiem.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
