Dažas Eiropas Savienības valstis jau ir eksperimentējušas ar saviem līdzekļiem cīņai pret inflāciju, piemēram, Ungārijā valdība jau kopš 2021. gada beigām ir noteikusi cenas atsevišķām preču grupām. Mazāk radikālas metodes, piemēram, nodokļu atvieglojumus, ir pārņēmušas arī dažas citas valstis.
“Valsts, protams, var iejaukties un pagatavot maizi par 10 centiem, taču diezin vai būs pietiekami daudz ražotāju, kas vēlas maizi pagatavot un pēc tam pārdot. Līdz ar to tieša cenu kontrole agri vai vēlu var radīt preču iztrūkumu,” sacīja Latvijas Bankas ekonomists.
“Iedzīvotājs var balsot, izmantojot savu maku. Ja preces, kuras vēlos iegādāties pie ierastā tirgotāja, tagad ir dārgākas, man ir vienkāršs veids, kā redzēt, cik preces maksā citur, un doties pie cita tirgotāja. Tur arī konkurences mehānismi novedīs pie vispārēja šo cenu krituma.
Ekonomikas ministre Ilze Endriksone sacīja, ka Latvijas valdībai vēl nav notikušas sarunas par kaut kādu pārtikas cenu kontroli.
Ministrs personīgi neatbalsta mākslīgu iejaukšanos tirgū, skaidrojot, ka tieši pircējs var dot būtisku ieguldījumu cenu pazemināšanā.
“Mūsu mazumtirgotāji vai lielie mazumtirdzniecības tīkli Maxima un Remy, kas šajā gadījumā atrodas oligopolā, tomēr apzinās, ka ar lielu peļņu viņi savu reputāciju un tēlu neuzlabo. Iespējams, šīs pazīmes, ko cilvēki apspriež sociālajos tīklos un izvēlas apmeklēt citus mazākos veikalus, savā ziņā ir pozitīvs signāls,” sacīja ministrs.
Runājot par iespēju valstij iesaistīties pārtikas cenu politikā, zemkopības ministrs Didzis Umets ceturtdien paziņoja par iespēju izveidot īpašu regulatoru pārtikas cenu uzraudzībai veikalos.
Tikmēr Konkurences padome šobrīd analizē, kā tiek veidotas etiķetes atsevišķās preču grupās. Taču, kā atzīmē fonds, rezultāti gaidāmi tikai šī gada beigās.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
