Kolkas lībiete Dženeta Marinska ir viena no desmit cilvēku lielajām sklandraušu maizes meistaru kopienai Kolkā, kas dzīvo Latvijas Maiznieku biedrības paspārnē. Jau 20 gadus viņa cep šo tradicionālo ziemeļkurzemes desertu, kas gatavots no rudzu miltiem, kartupeļiem un burkāniem. Ziņa, ka sklandrausis nosaukts par vienu no negaršīgākajiem ēdieniem pasaulē, lika aizdomāties, kur ēdiena veidotāji to ņēmuši. “Šī kombinācija ir dīvaina. [..] Piekrītu, ne visi ceptie sklandrausi ir vienādi, neskatoties uz to, ka tiek izmantotas vienādas sastāvdaļas. “Mana pieredze liecina, ka cilvēku viedoklis par šo produktu mainās pēc tam, kad viņi to izmēģina kopā ar mani,” viņa teica.
Sklandrausis, kas pirms desmit gadiem saņēma ES kvalitātes zīmi “Garantētā tradicionālā īpatnība”, nav vienīgais Latvijas ēdiens, ko TasteAtlas kritizē. Visa tradicionālā latviešu virtuve ir atzīta par vienu no gardākajām Eiropā, aiz sevis atstājot tikai Maltu un Islandi. Latvijas balvas Gada šefpavārs 2022 un Michelin izcilības balvas ieguvējs Nīls Evili to neuzskata par patiesības balsi:
“Es esmu bijis arī citā vietā un garšojis pretīgāku ēdienu, un es domāju, ka nav vērts uztraukties.”
“Vecais ēdiens bija barojošāks un mazāk baudāms, kā es to tagad saprotu. Tāpēc ēdiens, kas galvenokārt bija paredzēts izsalkuša vēdera pabarošanai, kuram ir 12 stundas jāstrādā uz lauka, un tas, ko mēs tagad gribam, ir kaut kas cits, Varu ņemt par pamatu un mazliet pagriezt savā redzējumā “No mana skatpunkta, un tad varbūt sanāks arī kaut kas interesants un garšīgs,” sacīja Nils Evely.
TasteAtlas kritika saņems atbildi no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) par Latvijas virtuves padarīšanu par tūrisma objektu. Oficiālais tūrisma portāls Latvia Travel izceļ slavenā britu šefpavāra Džeimija Olivera citātu, kurā Latvija raksturota kā Eiropā neatklāta kulinārijas pērle.
LIAA Tūrisma vadības direktore Ines Širafa sacīja, ka TasteAtlas samitos nebūs jāpārskata prioritātes un jāatsakās reklamēt tradicionālo latviešu virtuvi: “Gastronomija šobrīd ir viena no lielākajām lietām, ņemot vērā tās kopējās globālās tendences. vispārīgi, pārtika dominē pār visu stilā.” Cilvēku dzīve, cilvēkus ļoti interesē gatavošanas tehnika un produkti, viņi vēlas izmēģināt dažādu valstu virtuves [..] Tas nepaliks nepamanīts, kā redzam, to ir pamanījuši mūsu vietējie iedzīvotāji [the ranking but I think our goal is not to convince someone of what is delicious or unpalatable, but the goal is to get people interested in trying, giving their own assessment and judging from their experiences.”
There is a difference between national cuisine, which has more of a political frame, and traditional cuisine, where the boundaries of the region are more significant. Food culture researcher Astra Spalvēna said – to be considered traditional, a dish has to go through three generations or about 100 years: “Festive meals are changing at the slowest rate, so we can find the traditional national component most in festive dishes because they are the oldest because we want to continue the family tradition, we want to cook what Mum cooked, what Gran cooked, the way she cooked, that’s not how anybody can cook anymore. [..] Laika gaitā tiem ēdieniem, kas mūs sasnieguši, vai tie būtu pelmeņi vai Soļankas zupa, ir unikālas, tikai reģionam raksturīgas iezīmes, jo daudzi no ēdieniem, kas šeit nonākuši ne tikai padomju laikā, bet arī citos periodos, Astra Spalviņa teica: “Tas pielāgojas mūsu gaumei un pielāgojas mūsu iespējām.”
Denita Marinska piebilda, ka latviešu tradicionālās virtuves pēctecība ir atkarīga tikai no Latvijas pilsoņiem: “Tas nav viegli, un mūsu ziņā ir kopt tās kultūru. Nenicināsim tradīcijas, godināsim šīs tradīcijas, tās saglabājot. un tādējādi nododot tos no paaudzes paaudzē!” Piemēram, pārtikas arodskola gatavo šefpavārus, nezinu, pajautāšu tikai, vai viņu programmā ir iekļauta tradicionālo latviešu ēdienu gatavošana. Biju Riga Food Gadatirgus rudenī, un tajā piedalījās ļoti daudz arodskolēnu, kuri nezināja, kas ir Sklandrauzis.
“Manuprāt, Latvijā ir pietiekami laba virtuve, pietiekami daudz labu restorānu un ļoti labi šefpavāri, un es teiktu, ka visur gadās, ka ēdiens var būt negaršīgs, bet, ja nepamēģināsim negaršīgu ēdienu, tad neuzzināsim, cik garšīgs. ir.” “Garšas,” rezumēja šefpavārs Nils Evely.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
