Minimālās algas pēdējā laikā ir pieaugušas visā Eiropā. Latvijā tas 2023. gadā pieauga par 24%, kas ir augstākais pieaugums Eiropas Savienībā. Bet vai ar to pietiek, lai tiktu galā ar dzīves dārdzības pieaugumu?
Minimālās algas pēdējā laikā ir pieaugušas visā Eiropā. latvijā, 2023. gadā tas palielinājās par 24%. Lielākais pieaugums Eiropas Savienībā. Bet vai ar to pietiek, lai tiktu galā ar dzīves dārdzības pieaugumu?
Lai cīnītos pret strādājošo nabadzību, jaunā Eiropas direktīva nosaka, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai minimālā alga būtu atbilstoša. Kā tas tiek noteikts un ko tas nozīmē darbiniekiem? Aizbraucu uz Rīgu viņus satikt.
Vismazāk apmaksātie nejūt atšķirību
Latvijā 2023. gadā minimālā alga pieaug no 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī. Tomēr, tā kā pērn Baltijas valstīs inflācija bija aptuveni 20%, pasta uzņēmums Vizbulīte Horste īsti nesaskata atšķirību.
“Es vispār nejūtu savas algas pieaugumu,” viņa saka. “Cenas visam ir ļoti cēlušās, arī pārtikai. Tā kā esmu kopā ar vīru, tagad varam samaksāt rēķinus, bet tas ir grūti. Es nevarētu izdzīvot, ja būtu viena.”
Pēc diskusijām starp arodbiedrībām, darba devējiem un valdību kompromiss par minimālās algas līmeni netika panākts, tāpēc lēmums tika atstāts parlamenta ziņā.
Latvijas arodbiedrību ekonomists Mārtiņš Svirskis būtu devis priekšroku lielākam palielinājumam.
“Mēs esam priecīgi izvirzīt šo jautājumu, jo sarunas ir bijušas ļoti sarežģītas,” viņš saka. “Vidējā alga pēdējos gados ir sasniegusi vairāk nekā 1400 eiro. Tātad minimums vairāk nekā 700 eiro ir tas, ko mēs cenšamies sasniegt.”
Jaunā direktīva ierosina dalībvalstīm izmantot vai nu 60% no vidējās algas, vai 50% no vidējās algas kā standarts – Noteikt sabalansētāku minimālo algu. Tomēr Latvijas minimālā alga joprojām ir viena no zemākajām Eiropā, un starp valstīm ir lielas atšķirības dažādu darba apstākļu dēļ.
Eiropā 60% minimālo algu strādājošo ir sievietes
Eiropā 60% no minimālās algas darbiniekiem ir sievietes, piemēram, Aisha Layzan, vientuļā māte un mājkalpotāja, kura viena audzina savu 17 gadus veco dēlu un cīnās ar iztiku.
“Tāpēc man par šo vienistabas dzīvokli jāmaksā pilni 250 eiro – par telefonu, gāzi, elektrību un īri,” viņa saka. “Mans dēls aug, viņam vajag drēbes, apavi ir dārgi, drēbes ir dārgas, ir skola, un mums ir jāmaksā par vilcienu transportu. Tāpēc es meklēju papildu darbu.”
Latvijā, kam seko pārējās austrumu valstis, ir visaugstākais zemu atalgoto strādājošo īpatsvars ES. Viņi bieži ir slikti kvalificēti. Uzņēmējs un Latvijas uzņēmēju federācijas Mazo uzņēmumu asociācijas prezidents Edvards Fiļipovs vēlas noteikt neapliekamo algas minimumu, kā arī skaidrākas un pārskatāmākas iemaksas sociālajā apdrošināšanā.
“Man personīgi bija jāpārdomā savs uzņēmējdarbības modelis, jo nevarēju atļauties dažus pagaidu darbiniekus un piesaistīt darbā jauniešus,” viņš saka. “Tā kā sociālā nodrošinājuma slogs man ir pārāk liels.”
Edvards atbalsta minimālās algas palielināšanu, taču uzskata, ka ar darba devējiem lēmumu pieņemšanas procesā netiek pienācīgi apspriests.
“Mums ir jāņem vērā citas izmaksas, piemēram, nodokļi,” viņš saka. “Ir jābūt līdzsvaram ar iespējām, cik daudz uzņēmumi var maksāt.”
Arodbiedrību padomnieks ekonomikas jautājumos uzsvēra darba koplīguma slēgšanas nozīmi.
“Aicinām valdību ieviest kaut kādus nodokļu atvieglojumus dažādiem kolektīvi sarunātiem pabalstiem, veselības aprūpes izdevumiem, ēdināšanai,” saka Sverskis. “Šogad mēs risinām sarunas arī par izglītību.”
Piemēram, būvniecības nozare ir spējusi vienoties par augstāku minimālo algu 780 eiro apmērā, un nākamgad cer sasniegt 900 eiro.
Atrodiet kompromisu par atbilstošu minimālās algas līmeni
Tātad, kā panākt kompromisu par atbilstošu minimālās algas līmeni? Es runāju ar par darba lietu atbildīgo sociālās labklājības ministri Ivicu Celiņu.
“Bija pilnīgi skaidrs, ka mums kaut kas jādara, jo mūsu minimālā alga bija ļoti zema salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm,” viņa saka. Viņš piebilda: “Mēs vēsturiski esam paļāvušies uz Krievijas gāzi. Jā, mūsu cenas pagājušajā gadā pieauga daudz augstāk nekā to cenas Rietumvalstīs.”
“Pagājušajā gadā likumdevēju iecere bija sasniegt aptuveni 45% no Latvijas iedzīvotāju vidējiem ienākumiem, un tas sasniegs aptuveni 45%, bet šogad vēl ne. Tāpēc faktiski ir jārunā vairāk par lietām.” Ar mūsu tirdzniecības partneriem, ar arodbiedrībām un līdz nākamajam gadam mums ir jāpārliecinās, ka būs savstarpēja vienprātība, lai mēs varētu iet daudz tālāk.
“Uzņēmēji runā par neapliekamā minimuma maksājumiem. Iepriekš neapliekamā summa bija tāda pati kā minimālā alga. Tagad ir nedaudz savādāk. Domāju, ka sekosim līdzi diskusijām arī par šo skaitli.”
Selīna stāsta, ka tiek veikti arī citi pasākumi, izņemot minimālo algu, lai palīdzētu tiem, kam ir zemākas algas
“Viena no pirmajām misijām, ko es sāku, bija palīdzēt cilvēkiem, kuri dzīvo ar zemiem ienākumiem, jo viņi saņems lielākus sociālos pabalstus, jo viņiem var palīdzēt ar mājokļa maksājumiem un dažiem citiem jautājumiem,” viņa saka. Tātad valdība ” ir arī gatavs pilnveidot mūsu darbinieku prasmes, jo bez tiem Cilvēkiem, kuri var strādāt, pelnīt un dzīvot atbilstoši savām vajadzībām, tas arī nav par labu mūsu valsts ekonomiskajai izaugsmei. “Tātad ir daudz virzienu, kuros mēs strādāsim, un viens no svarīgākajiem ir iedrošināt un ieguldīt cilvēkos, kuri nav ļoti jauni, bet var mainīt savu karjeru un mēģināt iemācīties ko jaunu.”
Katram Eiropas darba ņēmējam garantēt pienācīgu dzīves līmeni
Darba koplīguma slēgšana, ekonomiskās ietekmes analīze un darba ņēmēju vajadzību ņemšana vērā ir trīs Eurofound instrumenti, lai katra dalībvalsts varētu noteikt minimālo algu un garantēt pienācīgu dzīves līmeni ikvienam Eiropas darba ņēmējam jebkuros apstākļos.
