Krievijas Valsts dome ierosina konfiscēt komerciālos aktīvus no “draudzīgām” valstīm
Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodimirs svētdien ierosināja Krievijai konfiscēt komerciālās preces no “nedraudzīgām” valstīm, reaģējot uz līdzīgiem Rietumu īstenotajiem pasākumiem.
“Uzņēmumam, kas atrodas Krievijas Federācijas teritorijā, kas pieder saviem īpašniekiem naidīgām valstīm, ir tiesības atbildēt ar līdzīgiem pasākumiem: šo aktīvu konfiskāciju,” viņš teica savā telegrammas kontā, atsaucoties uz ziņu aģentūru EFE.
Un ieņēmumi no pārdošanas [dos bens confiscados] “Tas būs mūsu valsts attīstībai,” viņš piebilda.
Volodins arī rakstīja, ka ASV Pārstāvju palāta ir pieņēmusi tiesību aktus, kas atļauj Krievijas uzņēmumu un pilsoņu iesaldētos aktīvus pārvest uz Ukrainu: “Ir radīts bīstams precedents, kas būtu jāatceļ štatos.”
Pēc Valsts domes vadītāja domām, ASV lēmums “Krievijas ekonomiku neietekmēs”, jo “turīgo pilsoņu konfiscētās laivas, villas un citi aktīvi viņu attīstībai nekādā veidā nepalīdz”.
Volodins atzīmēja, ka tika iesaldētas Krievijas Centrālās bankas zelta un ārvalstu valūtas rezerves aptuveni 300 miljardu ASV dolāru (apmēram 284 miljardu eiro) apmērā, kuras viņš solīja “tiks izņemtas, jo tās attiecas uz valdības līdzekļiem”.
Atbildot uz to, viņš piebilda, ka Centrālā banka neļāva ārvalstu investoriem izņemt naudu no Krievijas finanšu sistēmas: “Saskaņā ar dažām aplēsēm mēs runājam par vairāk nekā 500 miljardiem dolāru. Viņš argumentēja.
Šodien Krievijas uzņēmēji pērk ārvalstu uzņēmumus, kas darbojas Krievijā, pērk to partneru akcijas, kuri vēlas izkļūt no mūsu tirgus. Viņš teica, ka viņi rīkojas pieklājīgi, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un mēs nevaram tos saukt par virkni “ienaidnieka” valstu.
Pēc domes vadītāja domām, “Lietuva, Latvija, Polija un pat ASV ir iesaistītas laupīšanā”.
Sankcijas, kas Krievijai tika ieviestas pēc 24.februāra militārā uzbrukuma Ukrainai, jau ir novedušas pie vairāk nekā 12 miljonu cilvēku ierašanās, no kuriem vairāk nekā 5,4 miljoni ir pametuši valsti, liecina ANO dati.
Krievijas iebrukumu kopumā nosodīja starptautiskā sabiedrība, kas atbildēja, nosūtot Ukrainai ieročus un pastiprinot ekonomiskās un politiskās sankcijas pret Maskavu.
