Pēdējā gadījumā uzņēmumiem Krievijā būtu vieglāk atkāpties no līgumiem, pamatojoties uz nepārvaramas varas apstākļiem, bet Igaunijas uzņēmumiem zaudētu, teikts, kā arī citām pierobežas valstīm, kuras nav parakstījušas vienošanos. Aplenkums dod vairāk labumu.
Tajā pašā laikā, šķiet, ir radusies pretruna, jo uzņēmumi apgalvo, ka darījumi ar Krieviju veido tikai nelielu daļu no to kopējās uzņēmējdarbības, tomēr šī biznesa zaudēšana būtu tik kaitīga, ka tas var izraisīt pat bankrotu.
Premjerministre Kaja Kallasa (reformiste) aicināja valstis, kas robežojas ar Krievijas Federāciju, noteikt Krievijai kopīgu tirdzniecības embargo, lai sankciju pasākumi būtu efektīvāki.
Vairākiem simtiem Igaunijas uzņēmumu joprojām ir zināmas biznesa saites ar Krieviju, savukārt Igaunija eksportē uz Krieviju. Īpašumiem, kuru vērtība bija no 50 līdz 70 miljoniem eiro mēnesī pirms kara, vērtība nesamazinājās, daļēji inflācijas dēļ.
Kokrūpniecības iekārtu ražošanas uzņēmuma Hekotek izpilddirektors Heiki Īnpols trešdien intervijā ERR ierosināja, ka gadījumā, ja Igaunija vēlas pārtraukt darījumus ar Krieviju, ar spēku jāpiemēro pilnīgs Krievijas boikots. Likums.
Nepārvaramas varas incidentu gadījumā, kas ir apstākļi, kurus nevarēja paredzēt, bet liedza līguma izpildi, minētais līgums tiek apturēts vai pilnībā atcelts, piebilda Enbols.
Igaunijai vienpusēji pārtraukt darījumus ar Krieviju nebūtu jēgas, piektdien sacīja Aisance Logistic izpilddirektore Jūlija Gerasomeva.
“Mums jau ir tik daudz sankciju un tik maz darbību saistībā ar Krieviju, ka, ja robežas tiks slēgtas, mēs vispār nevarēsim darīt savu darbu, bet tajā pašā laikā citas valstis to var darīt,” viņa sacīja. ETV ziņu raidījums Aktoalni kamera.
Hiki Enbols norādīja, ka līgumi paši par sevi nav ētikas dokumenti.
Igaunija 2022. gadā izvirzīja ES līmeņa priekšlikumu apsvērt pilnīgu tirdzniecības aizliegumu, taču tas neguva pietiekamu atbalstu, sacīja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un patērētāju vides departamenta vadītāja Marija Alkema.
Tomēr ES aizliegums joprojām ir efektīvākais pašreizējās situācijas risinājums, viņa sacīja. Tā kā šobrīd ir skaidrs, ka ES27 starpā vienprātības nebūs, nākamais labākais risinājums ir runāt ar Somiju, Latviju, Lietuvu un citām reģiona robežvalstīm.
—
Sekojiet ERR ziņām Facebook Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!
avots:
“Aktuālā kamera,” korespondents Tomass Bots.
