ES jau sen ir aicinājusi izveidot obligātu starparodbiedrību sistēmu, kas standartizētu migrācijas pārvaldību pēc gadiem ilgušām domstarpībām, īpaši jautājumā par to, kā tikt galā ar liela mēroga migrantu plūsmām, piemēram, Lukašenko režīma radītajām Baltkrievijā.
Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Johansone un bloka galvenā migrācijas amatpersona šonedēļ paziņoja, ka bloks gatavojas panākt vienošanos par to, kā sadalīt Eiropas Savienībā iebraucējus, kuri šķērso ārējās robežas, meklējot patvērumu pāri 27. Eiropas Savienības valstis, bet ar šo lietu… nepietiks. Tas notika tikai ceturtdienas vakarā.
Arī gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir pievērsušas uzmanību šim jautājumam.
Laikraksts AK ziņoja, ka Krīzes vadības regula, kas ir pēdējā no 10 pārrunātajām regulām, kas kopā veidos Migrācijas paktu, attiecas, piemēram, uz tādām situācijām kā uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības robežas 2021. gada vasarā. , kad režīms ekspluatēja… Minska novājināja cilvēkus kā hibrīdkara līdzekli, pirmām kārtām pret Poliju, Lietuvu, Latviju un visām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm.
Jau jūnijā tika panākta būtiskāka vienošanāsTaču pēdējā sarunu kārta, kas turpinājās līdz ceturtdienas vakaram, nedeva rezultātus, vēsta Turcijas ziņu aģentūra.
Neskatoties uz to, šī mērķa sasniegšanai vairs nav lielu šķēršļu, sacīja Eiropas Komisijas migrācijas komisāre Ilva Johansone.
“Manuprāt, ir skaidrs, ka lielu šķēršļu nav, tāpēc pēc dažām dienām mēs pieņemsim oficiālu lēmumu,” sacīja Johansons. “Šodien šis jautājums oficiāli nebija iekļauts darba kārtībā, taču diskusijā ir panākts liels progress. – tāpēc lielu šķēršļu nav.
Uzņēmējdarbība ceturtdien Beļģijas galvaspilsētā sākās optimisma pilna, ziņo AK. Pateicoties Vācijas pēdējā brīža domām, Iepriekš ieņēmis stingrāku nostājuBija lielas cerības, ka migrācijas līguma pēdējās detaļas varētu tikt apspriestas.
“Nu, esmu saņēmusi pozitīvus signālus, tāpēc ceru, ka mēs šodien spēsim pieņemt lēmumu, lai mēs varētu virzīties uz priekšu sarunās par vienošanos,” presei sacīja Zviedrijas imigrācijas ministre Marija Malmere Šteinergarda.
Tikmēr Eiropas komisārs mūsu eiropeiskā dzīvesveida veicināšanas jautājumos (precīzs amata nosaukums – red.) Margaritis Šinass (Grieķija) sacīja, ka līgums “mēs tagad tuvojamies lielajai vienošanās, kas Eiropai vajadzīga, pēc daudzu gadu neveiksmēm”.
Viņš turpināja: “Mēs esam ļoti iepriecināti par panākto progresu, un mēs ceram, ka ministri šodien vienosies par vienu no svarīgākajiem atlikušajiem visaptverošās reformas aspektiem – krīzes regulēšanu.”
Pēc tam apspriedes turpināsies dažu nākamo dienu laikā pirms galīgajām sarunām, kas paredzētas Eiropas Parlamentā.
Mērķis ir šīs lietas nokārtot līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamā gada jūnijā, sacīja AKP – un, ja tas nenotiks, darbs, visticamāk, būs jāsāk no jauna.
Atsevišķā, bet saistītā attīstībā, Grieķija un Turcija, divas valstis, kuras pēdējos gados ir smagi skārusi liela mēroga migrācija, ceturtdien savā starpā panāca minivienošanos..
—
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!
avots:
“Jaunākas kameras.” Korespondents Hoseps Farke.
