Tā kā darba devēju prasības mainīt uzņēmējdarbības nodokli, gatavojot valsts nākamā gada budžetu, tiek ignorētas, sarunas ar politiķiem ir jāturpina, sacīja Latvijas Darba devēju federācijas ģenerāldirektors Kaspars Jurks, kurš būs galvenais spīkers parlamentā. Ilgtspējīgas attīstības komitejas sēde ir plānota trešdien, viņa sacīja.
Jurkšs sacīja, ka jāsāk uzlabot uzņēmējdarbības nodokļu konkurētspēja reģionā.
“Latvijā ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs reģionā un vienlaikus arī zemākais nodokļu līdzmaksājums. Darba devēji ir ieinteresēti vairāk naudas ieguldīt darbinieku algās un savu uzņēmumu attīstībā, tāpēc jāmeklē veidi, kā uzlabot darbaspēka konkurētspēju un to, kā iegūt līdzekļus, lai mazinātu izmaiņu finansiālo ietekmi.
Valdības rīcības plāns paredz nodokļu pārskatīšanu, taču darba devēji uzskata, ka vienīgais izmērāmais rādītājs nedrīkst būt nodokļu iekasēšanas līmenis, kā tas ir pašlaik.
Līdzīgu nostāju pauž arī uzņēmumus pārstāvošā nevalstiskā organizācija – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās valdes loceklis Jānis Lilpetris sacīja, ka liela daļa no nodokļu izmaiņu sarunās šogad paveiktā darba bija jāpaveic līdz ar valdības maiņu.
“Līdz šim Latvijas ekonomikā pamata pieeja ir bijusi, kā iegūt vairāk no tirgū jau esošajiem, taču nav domāts, kā ļaut un palīdzēt uzņēmumiem attīstīties, lai palielinātu ieņēmumus no tā, ka uzņēmēji gūt peļņu,” teica Lielpēteris.
“Šajā modelī diemžēl izmaiņas neredzam, bet tā ir viena no lietām, uz ko raugāmies ar lielām cerībām nākamajam gadam. Ceram, ka darbs novedīs pie konstruktīva piedāvājuma vismaz šajā jomā uzņēmumu nodokļu konkurētspēju, par ko mēs nerimstoši runājam,” sacīja Lilpetris. Vismaz piecus gadus.”
Nākamā gada sākumā gaidāmas dažas pozitīvas lietas, piemēram, iespēja darba devējam bez nodokļiem segt izdevumus par strādnieka augstākās izglītības iegūšanu.
Opozīcija joprojām cer dažas lietas mainīt. Saimas Ilgtspējīgas attīstības komitejas priekšsēdētājs Ojce Mitrijevičs (Nacionālā alianse) sacīja, ka nākamgad valsts budžetā lielu izmaiņu nebūs.
“Esam uzdevuši Latvijas Darba devēju asociācijai sagatavot atbildes un prognozes par uzņēmējdarbības nodokļa izmaksu konkurētspēju un uzņēmējdarbības resursu pieejamību un izmaksām. Vēlamies redzēt asociācijas skatījumu uz to, kā mūsu nodokļu izmaksas konkurē ar kaimiņvalstu nodokļu izmaksām – un vai un kāpēc mēs atpaliekam,” viņš teica.Mitrevičs: “Šis ir patiesības brīdis starp budžeta pieņemšanu pirmajā un otrajā lasījumā.”
“Jā, vēsturiski nav bijis tā, ka kāds grozītu budžetu par 180 grādiem, tomēr dažas lietas vēl var uzlabot, īpaši, ja uz to norāda nevalstiskās organizācijas, opozīcija un sabiedrība,” viņš piebilda.
Finanšu ministrs jau sacīja, ka plašākas izmaiņas uzņēmējdarbības nodokļos gaidāmas tikai pēc gada.
Nākamā gada budžeta prioritātes ir drošība, izglītība un veselība, ar papildu budžetu 486,4 miljonu eiro apmērā. Kopējais papildu atbalsts dažādām prioritātēm 2024. gadam tiek lēsts 783,3 miljonu eiro apmērā.
2024.gada konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi veido 16,2 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi ir paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.
Budžeta likumprojekts paredz arī vairākas nodokļu izmaiņas.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
