5. martā koalīcijas partiju politiķi paziņoja par atbalstu jaunajam ostu pārvaldības modelim un plāno to ieviest valdībā, atstājot ostas lietotājus neziņā par nākotnes ar ostām saistītajām maksām.
Reformu nepieciešamību vai “kapitāla reformu plānu” politiķi skaidro, sakot, ka turpmāk ostām vajadzētu darboties tikai kā uzņēmumiem ar skaidru un efektīvu vadības modeli, labu pārvaldību un pārredzamību. Tajā pašā laikā tiek ignorēti uzņēmēju viedokļi, kuri strādā Latvijas lielāko ostu ostās, kaut arī tie ir galvenais ienākumu avots ostu pārvaldēm.
Lasīt arī: Uzņēmēji pamatoja savus iebildumus, taču Latvijas valdošā koalīcija nolēma atbalstīt jaunu ostu vadības modeli
Uzņēmēji divās Latvijas lielākajās ostās – Rīgā, Ventspilī un Lībijā – apliecina, ka viņi atbalsta efektivitāti, pārredzamību un labu pārvaldības praksi. Tomēr vienlaikus šie lozungi, visticamāk, paliks skaļi un tukši: “Diemžēl šķiet, ka politiķiem nav adekvāta plāna, lai mazinātu riskus un problēmas, par kurām mēs viņus tik ilgi esam brīdinājuši. Turklāt daudzi no mūsu jautājumiem paliek neatbildēti. ”
Arī politiķi nav veikuši adekvātu ekonomisko novērtējumu. Kopš pagājušā gada Latvijas ostas, tranzīta un loģistikas padomes sēde nav notikusi. Tas nozīmēja, ka jaunās ostas remontu nevarēja apstiprināt.
Jautājums ir arī par ostu uzņēmumiem un to lomu ostu gadījumā pēc reformas. Netiek pieminēta ne pašvaldību administrāciju loma ostās, ne arī skaidri noteiktas vadlīnijas uzņēmumu un investoru iesaistīšanai jaunajā pārvaldības modelī, kas nepieciešams ES ostu pakalpojumu regulā, atzīmē uzņēmēji.
Viņi arī atzīmēja, ka jautājumu par neatbildētiem jautājumiem par ostu vadības izmaiņām ir norādījusi Ārvalstu investoru padome un Latvijas Darba devēju federācija. Konkurences pārvalde un attiecīgās pašvaldības ir identificējušas arī dažus riskus, kas var rasties nepamatotas reformas rezultātā.
Tas noved ostas uzņēmējus pie secinājuma – politiķi lēmumu par reformu pieņēma bez diskusijām.
“Kā mēs visi zinām, papildus kapitāla reformas centieniem finanšu nozarē, papildus būtisku problēmu risināšanai, uzņēmējiem ir radīti arī vairāki šķēršļi. Ja pret ostu reformu izturēsies līdzīgi, efektivitātes vietā mēs varam redzēt sūtījumu samazināšanos un Latvijas vispārējās starptautiskās konkurētspējas samazināšanos ar negatīvām sekām daudzām valsts ekonomikas nozarēm papildus valsts budžetam, pašvaldību budžetiem un nodokļu maksātājiem. Ostas uzņēmēji uzsvēra, ka mūsu politiķi neatkārtos kļūdu, kas pieļauta, izveidojot vakcinācijas projekta biroju – kad izrādās, ka politisks lēmums, kas balstīts uz skaļiem saukļiem, rada vairāk problēmu nekā atrisina.
22. martā ostas uzņēmēji plāno rīkot publisku diskusiju par tematu “Kāda ostu vadības reforma nepieciešama, lai attīstītu ostu attīstību Latvijā: par un pret”, lai visas ieinteresētās puses varētu atklāti pārrunāt iespējamās problēmas un to risinājumus, kas ir viņu interesēs. Tranzīta nozarei Latvijā un valsts ekonomikai. Dalībā piedalās plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības pārstāvji.
