Latvija ir uzņēmusi savus pirmos iesaucamos kopš jūlija, kad obligātā militārā dienesta atjaunošana. Par zvanīšanu gan vīriešiem, gan sievietēm ir notikušas asas diskusijas.
Galu galā Latvija pieņēma lēmumu par iesaukšanu tikai vīriešiem, bet pirmajā draftā 11 no sākotnējiem 488 brīvprātīgajiem pretendentiem bija sievietes (vēlāk drafti būtu obligāti vīriešiem, lai gan sievietes varēja pieteikties brīvprātīgi). Skaitlis sākumā var šķist pieticīgs. No pirmā acu uzmetiena, bet pēc rūpīgākas apskates valsts veic pārsteidzoši labu darbu, piesaistot sievietes. Patiesībā tas ir labāks par Baltijas kaimiņvalstīm un vairumu citu NATO dalībvalstu.
Latvijai ir salīdzinoši laba sieviešu pārstāvniecība Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos (LNBS). Sieviešu īpatsvars Latvijas armijā pēdējo desmit gadu laikā saglabājies stabili virs 15%. Šobrīd sievietes veido 16,5% no visa armijas militārā personāla – no kopumā 6700 -, un 2026. gada ambiciozais mērķis ir panākt, lai šis īpatsvars būtu 25%. Nacionālās gvardes, Lībijas Nacionālo bruņoto spēku brīvprātīgā sastāva, kurā ir aptuveni 10 000 karavīru, vidū sievietes pagājušajā gadā veidoja vēl iespaidīgāku daļu – 20%.
Vidējā sieviešu skaits NATO pieauga no 10,5% 2013. gadā uz 13% 2020. gadā. Šī statistika liecina, ka Latvija jau vairākus gadus atrodas alianses priekšgalā un kopš pievienošanās aliansei bez pārtraukuma ierindojas starp desmit labākajām NATO valstīm. 2020. gadā sieviešu pārstāvniecība valstī pārsniedza 19 NATO dalībvalstis, tostarp Norvēģiju, Spāniju, Vāciju un Apvienoto Karalisti, dalot septīto vietu ar Kanādu.
Latvija ir pārāka valsts arī Baltijas valstīs. Tā ir absolūtā līdere, apsteidzot Lietuvu ar 12,2% un pat vairāk nekā Igauniju ar 9%.
Statistiski sievietēm ir labākas karjeras izredzes Latvijas armijā nekā NATO vidū, lai gan ir šķēršļi. Viņi joprojām atpaliek militārās karjeras attīstībā salīdzinājumā ar saviem vienaudžiem vīriešiem, un ar kauju nesaistīti pienākumi galvenokārt ir paredzēti sievietēm. Taču lietas ir mainījušās.
Taizemes Nacionālie bruņotie spēki tika atjaunoti 1994. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un ir jauna institūcija. Valstij bija tikai trīs gadu desmiti, lai no nulles atjaunotu valsts aizsardzības sistēmu un paaugstinātu mūsdienu virsnieku līmeni.
Iegūstiet jaunāko informāciju
Reģistrējieties, lai saņemtu regulārus e-pasta ziņojumus un uzzinātu par CEPA darbu.
2020. gadā Latvija iecēla Pirmā pulkveža sieviete, Elsija Zelda. Pēc 26 armijā pavadītiem gadiem viņa ierindota vecāko militārpersonu amatā un šobrīd ir norīkota uz ASV kā militārā atašeja Latvijā. Paaugstināšana uz pulkveža pakāpi ilgst 21-23 gadus Amerikas Savienotajās Valstīs Un aptuveni vienā laika posmā visā pasaulē.
Zeldas militārais ceļš sākotnēji bija vairāk izvēles nekā karjera. 90. gadi latviešiem, tāpat kā citām postpadomju tautām, bija saspringti. Straujā pāreja no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku izraisīja augstu inflācijas un bezdarba līmeni. Pievienošanās topošajiem bruņotajiem spēkiem bija racionāla izvēle, jo nodrošināja drošas darba iespējas un stabilus ienākumus.
Viņa nekad nav nožēlojusi, ka pievienojās dienestam, un tagad viņa redz ievērojamu sieviešu skaita pieaugumu un uzlabo attieksmi pret saviem kolēģiem vīriešiem.
Tur tagad 11 Sieviete virsleitnante (sešas collas 2019. gads), kuri ieņem amatus no Gaisa telpas kontroles eskadras komandiera līdz Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba bataljona komandierim. Tiek atvērtas citas jaunas lomas, ar Sievietes tagad dien goda sardzēkurš pilda ceremoniālos pienākumus.
Lībijas Nacionālo bruņoto spēku ceturtā desmitgade, visticamāk, piedzīvos paātrinātu progresa tempu, tostarp sieviešu pieņemšanu vairāk kaujas lomās. Skandināvijas kaimiņvalstu panākšana varētu sniegt papildu stimulu – Dānija nesen iecēla savu pirmo ģenerāli, kas vadīs spēkus Daudznacionālā divīzija “Ziemeļi”.
Tas attiecas ne tikai uz reprezentāciju; Ir nopietni iemesli mudināt sievietes iesaistīties militārajā jomā, tostarp paplašināt talantu loku. Karš ir mainījies. Bruņotajiem spēkiem nav tik daudz jāpaļaujas uz fizisko spēku, un šīs atšķirības patiešām ir pilnīgi nenozīmīgas, ja runa ir par tādām prasmēm kā bezpilota lidaparātu operācijas un kiberkarš papildus tradicionālajām lomām, piemēram, aviācija un vadība. Sievietes var sniegt jaunas iespējas, lai aizpildītu darbinieku trūkumu – aktuāla problēma Latvijā un Citas Eiropas armijas.
Ivija Djatkoviča ir Rīgas Ģeopolitisko pētījumu centra direktora vietniece. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes pētniece un doktorante. Viņas pētījumi koncentrējas uz Austrumeiropas valstīm, īpaši Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju, kā arī Centrālāziju un mīksto un cieto drošību Baltijas jūras reģionā. Viņa nesen veica lauka pētījumus kara skartajos Ukrainas apgabalos.
Eiropas mala ir CEPA tiešsaistes žurnāls, kurā aplūkotas svarīgas ārpolitikas dienaskārtības tēmas visā Eiropā un Ziemeļamerikā. Visi viedokļi ir autora viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo viņu pārstāvēto iestāžu vai Eiropas politikas analīzes centra nostāju vai uzskatus.
Eiropas mala
CEPA tiešsaistes žurnāls aptver svarīgas ārpolitikas dienaskārtības tēmas visā Eiropā un Ziemeļamerikā.
Lasīt vairāk
