Ukrainas uzņēmēji Latvijā dalās savos stāstos / Raksts

Rīgas ziemeļu reģionā Pētersalas-Andrejsalas apkaimē atrodas neliels, bet diezgan mājīgs mūsdienu ukraiņu virtuves restorāns “Green Pumpkin.UA”, kas durvis vēra 2022. gada oktobrī.

“Tas nebija apzināts lēmums – atnākšu tagad un atvēršu restorānu. Tā bija notikumu sakritība. “Manuprāt, tā bija vēlme parādīt Ukrainu caur ēdienu, caur mūsu virtuvi un kaut kā pateikties Latvijas iedzīvotājiem laipni sagaidīt, garšīgi pabarot,” viņš stāstīja.teica restorāna vadītāja Olga Škurko.

Olga otro reizi aizbēga no kara. Pirmo reizi viņa bija 2014. gadā, kad viņa pārcēlās no viena Ukrainas apgabala uz citu, bet otro reizi – pirms diviem gadiem, kad kopā ar ģimeni devās uz Latviju, lai izbēgtu no visnotaļ Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Ukrainā Olga nestrādā restorānu biznesā. Tā pārdod būvmateriālus vairumā. No Ukrainas uz Latviju devās arī pārējā restorāna komanda, ko veidoja septiņas ukrainietes. Ne visi iepriekš bija strādājuši ēdināšanas jomā, un liela daļa apmācību sākās ar restorāna atvēršanu. Piemēram, restorāna šefpavārs strādā par matemātikas un IT skolotāju.

“Pārsvarā mums ir ukraiņu ēdieni, taču ir arī dažādi Eiropas virtuves ēdieni. Populārākie, protams, ir borščs, Kijevas vistas gaļa, Kijevas tarte un vareņiki. [..]”Olga teica.

Iepriekš uz vietas bija veģetārais restorāns ar tādu pašu nosaukumu, tikai telpas bija tukšas. Tāpēc restorāna īpašnieki tajā laikā ļāva Olgai atvērt savu restorānu.

“Tas nebija viegli, bet man apkārt bija daudz cilvēku, kas mani atbalstīja un palīdzēja,” par sava uzņēmuma dibināšanu Latvijā stāstīja Olga. Šobrīd restorāns turpina veiksmīgi darboties. Lielākā problēma šobrīd ir reklāma, jo daudzi iedzīvotāji joprojām neko nezina par restorānu.

“Green Pumpkin.UA” nav vienīgais ukraiņu bēgļu radītais ēdināšanas uzņēmums Latvijā.

READ  Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa paudusi interesi par augstāko amatu NATO

Tikai 20 dienas Rīgas centrā, pie vecās Rīgas Sv.Ģertrūdes luterāņu baznīcas, atrodas mājīga kafejnīca “Smakoļiki”. Tāpat šīs kafejnīcas darbinieki nestrādāja ēdināšanas jomā Ukrainā. Piemēram, kafejnīcas “Smakuļiki” vadītāja Irina Mišarina bija grāmatvede Ukrainā.

“Smakoliki ir cēlies no vārdiem “garšot” un “baudīt”. Tas nozīmē sajust garšu un izjust šo ļoti garšīgo lietu,” LR sacīja Irina.

Pēdējos divus gadus Irina kopā ar māsu Latvijā strādājusi par pavāru restorānā. Tad viņi spontāni nolēma mēģināt atvērt savu uzņēmumu. Irina sacīja, ka viņas māsai ir Dieva dots talants gatavot ēst, tāpēc viņa lielāko daļu laika gatavo visu.

Pēc nepilna mēneša kafejnīca jau ir pamanīta un esot ļoti pieprasīta. To apmeklē gan ukraiņi, gan latvieši.

“Visu darām paši – gatavojam pelmeņus un vareniki, taisām saldumus un pildītās krepes. Mums ir ļoti interesanta ēdienkarte, kas īpaši izstrādāta dažādiem kafijas veidiem. Gribu, lai pie mums nāk ne tikai paēst, bet arī garšīgi nogaršot , tāpēc kafejnīca saucas “Smakuļiki,” sacīja Irina. : “Mums nav ukraiņu virtuves, mums ir virtuve ar ukraiņu dvēseli, ar mūsu lielo, plašo garu, kas vēlas visus apskaut, visus iepriecināt un, galvenais, , pabarojiet visus.”

No kafejnīcas idejas līdz tās atvēršanai pagāja aptuveni pusgads.

Irina stāstīja, ka Latvijā ir ļoti sarežģīta sistēma un daudz dažādu formalitāšu, kas jānokārto, lai atvērtu uzņēmumu, un katrai organizācijai ir savi noteikumi, principi un standarti. Bija grūti atrast informāciju, kā pareizi rīkoties, tāpēc Irina nolīga uzņēmumu, kas viņai palīdzēja nokārtot nepieciešamās formalitātes.

“Atvērt savu uzņēmumu Latvijā ir ļoti sarežģīti, lai to izdarītu, ir vajadzīga liela elastība un vēlme. [..] Tas ir daudz darba, un nebūs atvaļinājumu vai brīvā laika. Bet mēs esam pieraduši strādāt. “

READ  Kā Prigožins tagad mērķē Eiropu, izmantojot Baltijas jūras stratēģisko dialogu?

Kādus darbus ukraiņi uzņemas Latvijā

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati, ukraiņi Latvijā strādā tādās nozarēs kā sabiedriskā ēdināšana, mazumtirdzniecība, preču pārvadājumi, viesmīlība, veselības aprūpe un slimnīcu bizness, kā arī būvniecība. Pieprasītākās specialitātes ir strādnieks, pavārs vai palīgs, tirdzniecības pārstāvis un sētnieks. Savu saimniecisko darbību Latvijā pērn reģistrējuši aptuveni 470 ukraiņu, pārsvarā kosmētikas jomā, kā arī pasta un kurjeru darbības jomā.

Uzņēmējdarbību Latvijā ir iespējams uzsākt ikvienam, taču jāņem vērā, ka cilvēkiem, kas ierodas no citām valstīm, ir šķēršļi un šķēršļi, atzīmē LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Inta Mireina. Latvija. Latvija un Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore.

Runājot par ukraiņiem, jāņem vērā daudzi faktori; Pirmā ir tā, ka lielākā daļa no tiem, kas šeit veic uzņēmējdarbību, ir pašnodarbinātie, turklāt ir reģistrēti kā pašnodarbinātie, piemēram, frizieri, manikīra meistari, masieres utt. Šiem cilvēkiem ir vieglāk un ērtāk nereģistrēt uzņēmumu, bet vienkārši reģistrēties kā pašnodarbinātajam, kas arī atvieglo birokrātisko procesu, kas viņiem ir daudz vieglāk un ērtāk.

Taču arī ukraiņiem var nākties saskarties ar izaicinājumiem, piemēram, izdomāt, kas nepieciešams Latvijas tirgū. Tāpat valodu atšķirības dēļ ir grūti saprast, kā vispār uzsākt uzņēmējdarbību un kā nokārtot dažādas formalitātes. Arī bankas kontu atvēršana ir izaicinājums. Tiesa, ar šīm problēmām var saskarties arī citi ārvalstu pilsoņi, ne tikai ukraiņi.

“Kopumā es teiktu, ka nav pamata uzskatīt, ka Latvijā ir ļoti lieli ukraiņu biznesi, jo, kā jau teicu, lielākā daļa ir individuālie tirgotāji, pašnodarbinātie, [..] Lielākā daļa no tām ir sievietes. Taču uzņēmējdarbību – pēc statistikas datiem – biežāk uzsāk vīrieši. “Viņi ir neliela daļa no ukraiņu civiliedzīvotājiem Latvijā,” sacīja Merēnija.

READ  Banku aplaupīšana nepadarīs Eiropas ekonomiku stiprāku

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top