ES gatavojas sankciju dēļ samazināt gāzes piegādes Krievijai | Eiropa | Ziņas un aktualitātes no visa kontinenta | DW

Kādi noteikumi ir spēkā Eiropas Savienībā, ja trūkst gāzes?

Ja Krievija neatsāks gāzes piegādi pēc Nord Stream 1 cauruļvada apkopes darbu pabeigšanas, ES stāsies spēkā 2017. gada piegādes drošības regulu. Saskaņā ar SOS visu ES dalībvalstu rīcībā jābūt ārkārtas rīcības plāniem un trīsfāžu brīdinājuma sistēmai. Tomēr ne visas valdības šajā ziņā ir paveikušas mājasdarbu.

Eiropas Savienības dalībvalstis ir daļa no reģionālām grupām, kurām ir kopīgi riski. Pirmo grupu veido Baltijas valstis un Somija – valstis, kuras līdz šim bijušas pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes un jau daļēji atradušas alternatīvas.

Citā grupā ir Portugāle, Spānija un Francija. Šīs valstis saņem tikai nelielus Krievijas gāzes daudzumus, un piegādes pārtraukšana tās tieši neietekmēs.

Krīzes gadījumā dalībvalstīm būs pienākums solidāri palīdzēt viena otrai, kas nozīmē viena otrai piegādāt gāzi un apmainīties ar informāciju. Turklāt ES dalībvalstīm līdz rudens apkures sezonas sākumam ir jābūt vismaz 80% piepildītām gāzes krātuvēm. Daudzu ekspertu un politiķu identificētā problēma ir tā, ka lielākā gāzes piegādātāja Krievijas zaudēšana ļoti apgrūtina savstarpējās piegādes vai krātuvju uzpildīšanu.

Kāda ir Vācijas loma ES gāzes tirgū?

Vācija ir Eiropas lielākā Krievijas gāzes importētāja un nozīmīga Nord Stream cauruļvadu gāzes un citu cauruļvadu tranzīta valsts. Bet kas notiktu, ja Vācija vairs nesaņemtu Krievijas gāzi? Vai tad Vācijai būs jāpārved, piemēram, no Norvēģijas vai Nīderlandes saņemtā gāze uz citām ES dalībvalstīm, neskatoties uz to, ka tā cieš no tā paša deficīta?

Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks šobrīd risina sarunas par solidaritātes līgumiem ar kaimiņvalstīm. Šīs konvencijas regulēs avārijas piegādi. “Mums būs jāskatās visi iespējamie scenāriji un kas tieši notiks jebkurā situācijā – kad oficiāli jāpaziņo par gāzes piegādes traucējumiem, kurās valstīs, kādos soļos, lai mēs precīzi zinātu, kas notiek,” sacīja Habeks. nesenās vizītes laikā pie Čehijas rūpniecības un tirdzniecības ministra Džozefa Sekila.

Habeks vienojās par līgumu ar Čehijas valdību. Viņš sacīja, ka deficīts ir jārisina kopīgi, lai netiktu nevajadzīgi ietekmētas atsevišķas valstis. Piemēram, Čehija iegūst savu dabasgāzi gandrīz tikai pa cauruļvadiem Vācijā. Arī Polija savas gāzes piegādes saņem caur Vāciju un cauruļvadu Nord Stream 1, un Šveice ir pilnībā atkarīga no gāzes piegādēm no Vācijas.

READ  Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju apsver iespēju uzsākt savu biznesu - Baltic News Network

Vai gāzes piegādes solidaritāte darbosies Eiropas Savienībā?

SOS regulā teikts, ka gāze jānodrošina tikai tām dalībvalstīm, kuras ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli un ir darījušas visu iespējamo, lai samazinātu patēriņu. Saskaņā ar regulu gāzes pirkšana un pārdošana paliks daļēji privātu un daļēji valsts gāzes piegādātāju uzraudzībā, kas ir sarežģīta procedūra krīzes apstākļos.

Eiropas Savienība līdz šim ir atteikusies noteikt gāzes cenu griestus, kā to ierosināja Itālija, kā neproduktīvu. Gazprom boikotētā valsts Bulgārija pa cauruļvadu Turk Stream turpina transportēt Krievijas gāzi uz Serbiju un Ungāriju. Vai tas var turpināties krīzes laikā?

Ungārija izsludināja ārkārtas stāvokli un aizliedza visu enerģijas eksportu, kas nozīmē, ka tai vairs nav saistošs solidaritātes princips.

“Es neesmu pārliecināts, ka tas ir gudri valstij bez jūras un kurā ir mazāk nekā 3 miljardi kubikmetru krātuves un 10 miljardi kubikmetru ikgadējais gāzes patēriņš,” rakstīja Džordžs Zakmans, Briselē bāzētās domnīcas vecākais līdzstrādnieks enerģētikas un klimata politikas jautājumos. Bruegel. vietnē Twitter.

Caurules no gāzes vada Polijā, Lietuvā, Jauniūnās, Lietuvā

Gāzesvads Polija-Lietuva (GIPL) sāka komerciālu darbību 1. maijā.

Eiropas Komisija jau ilgu laiku ir pieprasījusi dalībvalstīm noslēgt savstarpējus līgumus par solidaritātes piegādēm, jo ​​Briselē nav centrālā kvotu kontroles mehānisma vai kaut kas tamlīdzīgs. Līdz šim Vācija ir parakstījusi trīs līgumus: vienu ar Dāniju, vienu ar Austriju un vienu ar Čehiju. Turklāt starp Lietuvu, Latviju, Igauniju, Latviju, Somiju, Igauniju, Itāliju un Slovēniju ir arī citi līgumi.

Attiecībā uz gāzes piegādātājiem vēl viens sarežģīts jautājums ir īpašumtiesības, kas bieži vien šķērso robežas ES vietējā tirgū. Piemēram, Somijai daļēji pieder Vācijas lielākais gāzes piegādātājs Uniper. Tādējādi jautājums ir par to, kuru valdība glābs, ja privātie uzņēmumi saskarsies ar finansiālām grūtībām.

READ  Katrs piektais strādājošais Latvijā pelna mazāk par minimālo algu/pants

Vāciju Eiropas Parlamentā pārstāvošais kristīgais demokrāts Markuss Ferbers sacīja, ka galveno problēmu nevar atrisināt tikai ar koordināciju starp dalībvalstīm vai ar Eiropas Komisijas iesniegtajiem plāniem: nav pietiekami daudz gāzes. “Ziema mums nepaies garām,” sacīja Ferbers.

Ko dalībvalstis dara, lai izvairītos no piegādes krīzes?

Alternatīvu meklēšana turpinās, zem liela spiediena. Vācija un Baltijas valstis cer uz no Tuvajiem Austrumiem vai ASV importēto sašķidrināto gāzi, kas tiks daļēji uzglabāta peldošajos termināļos, kas vēl tiks uzbūvēti. Itālija pērk piegādes no Alžīrijas un Azerbaidžānas. Papildu gāze par pieaugošām cenām tiek iegūta no Norvēģijas, Lielbritānijas, Alžīrijas un Nīderlandes.

Eiropas Komisija lēš, ka ar to nepietiks, lai īsā laikā aizstātu gāzi no Krievijas. Tādējādi Brisele mudina taupīt enerģiju un samazināt gāzes patēriņu atsevišķās valsts iestādēs. Habeks nesen ierosināja, ka ārkārtējos gadījumos nebūtu prātīgi prioritāti piešķirt privātām mājsaimniecībām, nevis korporācijām.

Vai būs izmaiņas ES regulās?

Eiropas Komisija nākamnedēļ iesniegs ārkārtas rīcības plānu. Tajā teikts, ka šaubu gadījumā prioritāte būtu jāpiešķir elektroenerģijas ražošanai ar gāzi darbināmās elektrostacijās, nevis apkurei un ēdiena gatavošanai privātajiem patērētājiem. Vismaz šajā brīdī nozarei būs sekundāra prioritāte.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vēro, kā Kadri Simsone, Tareks El Molla (centrā) un Kārena El Harara paraksta trīspusēju dabasgāzes līgumu Kairā.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena aplūko Eiropas Savienības, Ēģiptes un Izraēlas pārstāvju parakstīšanu par trīspusējo dabasgāzes līgumu

Pēc Vācijas Ekonomikas ministrijas domām, ES noteikumi būtu jāmaina, jo tie bija paredzēti, lai traucētu īstermiņa piegādes atsevišķās valstīs, nevis liela mēroga deficītu. Eiropas Komisija arī plāno pieprasīt, lai sabiedriskās un komerciālās ēkas tiktu apsildītas līdz 19°C (66°F). ES kopējā gāzes iepirkuma platforma ir izveidota, bet vēl nedarbojas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ārkārtas situāciju plānu enerģijas ietaupījums mājās un privātajos uzņēmumos spēs kompensēt aptuveni trešdaļu no Krievijas radītā gāzes trūkuma. Bet kā ir ar atlikušajām divām trešdaļām? ES enerģētikas ministri to apspriedīs īpašā samitā jūlija beigās.

READ  The eighth largest lottery prize in US history awaits the winner of the Mega Millions Draw on Tuesday night

Šis raksts sākotnēji tika uzrakstīts vācu valodā.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top