1. Baltkrievija pārvieto militāro tehniku netālu no Ukrainas, izraisot bailes
Baltkrievija trešdien un ceturtdien paziņoja par plāniem pārvietot militāro aprīkojumu un karaspēku “pretterorisma mācībās”.
“Šajā periodā plānots pārvietot militāro tehniku un nacionālo drošības spēku personālu,” vēsta ziņu aģentūra “Belta”, norāda valsts Drošības padome.
“Pa atsevišķiem koplietošanas ceļiem un teritorijām tiks ierobežota iedzīvotāju pārvietošanās un mācību nolūkos plānots izmantot ieroču imitācijas.”
Šis solis radīja bažas, ka Krievija varētu sākt jaunu uzbrukumu Ukrainai no savas Baltkrievijas sabiedrotās teritorijas.
Baltkrievija paziņojusi, ka neiesaistīsies karā kaimiņvalstī Ukrainā, bet prezidents Aleksandrs Lukašenko atļāvis Krievijas spēkiem izvietoties pie valsts dienvidu robežas kā pieturas punkts tās iebrukumam februārī.
Oktobrī Lukašenko paziņoja par jaunu Krievijas 9000 karavīru izvietošanu valstī kā daļu no jauna abu valstu kopīga militārā grupējuma.
Ukraina vairākus mēnešus ir brīdinājusi par savām bažām, ka Baltkrievija un Krievija varētu plānot jaunu iebrukumu.
“Baltkrievijas Republikas poligonos tiek apmācītas ienaidnieka vienības,” trešdien sociālajā tīklā Facebook rakstīja Ukrainas ģenerālštābs.
Pagājušajā nedēļā Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu Viņš apspriedās ar savu Baltkrievijas kolēģiViktors Khrenins, lai apspriestu militāro sadarbību.
2. Polija pieņem Vācijas Patriot aizsardzības sistēmu pēc apceļošanas
Polijas aizsardzības ministrs apstiprināja, ka valsts savā teritorijā izvietos Vācijas pretgaisa aizsardzības sistēmu Patriot.
Berlīne pagājušajā mēnesī piedāvāja Varšavai ieročus pēc noklīdušas raķetes, kas, domājams, ir Ukrainas Tas avarēja un gāja bojā divi cilvēki Polijas austrumos.
Tad Polijas valdība lūdza Vāciju nosūtīt vienības uz Ukrainu.
Vācija atteicās, sakot, ka sistēma Patriot ir daļa no NATO integrētās pretgaisa aizsardzības un to var izvietot tikai NATO teritorijā.
“Pēc sarunas ar Vācijas Aizsardzības ministriju biju vīlies, pieņemot lēmumu atteikties atbalstīt Ukrainu,” tviterī otrdien rakstīja Mariušs Blaščaks.
“Tāpēc mēs turpinām darbu pie bumbvedēju izvietošanas Polijā un to savienošanas ar mūsu vadības sistēmu,” viņš piebilda.
“Raķešu “Patriot” izvietošana Ukrainas rietumos palielinās poļu un ukraiņu drošību.”
Polijas sākotnējais solis noraidīt Vācijas piedāvājumu draudēja radīt spriedzi starp kaimiņos esošajiem NATO sabiedrotajiem.
Polijas valdošā konservatīvā partija ir saskārusies ar smagu politiķu un komentētāju kritiku par iespējamu valsts drošības apdraudējumu Ukrainas kara laikā un centieniem rosināt pretvāciskos noskaņojumus pirms nākamā gada vēlēšanām.
Opozīcijas deputāts Pols Kovals sacīja, ka valdības šurpu turpu nešķita nopietna.
Kā pret Poliju var izturēties nopietni ar šādu valdību? viņš rakstīja Twitter pēc Blaščaka paziņojuma. “Bet spiedienam ir jēga. Tāpat arī Vācijas patriotu aptaujas. Polija ar viņiem būs drošāka.”
ASV otrdien arī apstiprināja modernu kaujas tanku Abrams, citu kaujas mašīnu un dažādu ieroču pārdošanu Polijai aptuveni 4 miljardu dolāru (3,8 miljardu eiro) vērtībā.
ASV Valsts departaments paziņoja, ka aprīkojums “uzlabos Polijas spēju stāties pretī pašreizējiem un nākotnes draudiem, nodrošinot uzticamus spēkus, kas spēj atturēt pretiniekus un piedalīties NATO operācijās”.
NATO valstis jau ir piegādājušas Ukrainai ieročus miljardiem eiro vērtībā, tostarp modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, taču izvairījušās no tāla darbības rādiusa sistēmas Patriot nosūtīšanas.
3. Ukraiņi cieš no “briesmīgām” mokām, saka ANO palīdzības dienesta amatpersona
Apvienoto Nāciju Organizācijas humānās palīdzības koordinators ir nosodījis “milzīgās” ciešanas, ko Ukraina cieš no “bezjēdzīga kara”.
Martins Grifits sacīja, ka “nāves, pārvietošanās un ciešanu izplatība” Ukrainā pēc iebrukuma ir saasinājusi nesenie streiki valsts enerģētikas infrastruktūrai.
Viņš sacīja, ka vairāk nekā 14 miljoni cilvēku tagad ir piespiedu kārtā pārvietoti no savām mājām, tostarp 7,8 miljoni dzīvo visā Eiropā un 6,5 miljoni, kas paliek valstī.
Saskaņā ar ANO Cilvēktiesību biroja datiem, nogalināti arī vismaz 17 023 civiliedzīvotāji, tostarp 419 bērni.
Grifits piebilda, ka šajā ziemā miljoniem cilvēku joprojām valstī ir bez siltuma, elektrības un ūdens.
Šogad , ANO humānās palīdzības aicinājums 2023. gadam ir rekordliels 51,5 miljardu dolāru (49,6 miljardu eiro) apmērā.par 25% vairāk nekā 2022. gadā.
ASV un to Rietumu sabiedrotie otrdien atkārtoja viņa vārdus ANO Drošības padomes sanāksmē, taču Krievija asi iebilda.
Krievijas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā Vasilijs Nebencija uzstāja, ka valsts turpinās veikt “precīzus triecienus”, un apgalvoja, ka civilā infrastruktūra netiks bojāta, ja Ukraina neizvietos pretgaisa aizsardzības sistēmas dzīvojamos rajonos.
Nebenzja ANO Drošības padomei sacīja, ka “mēs apliecinām savu vēlmi pēc sarunām” un ka “mērķis būs novērst galvenos cēloņus, kas lika mums sākt savu militāro operāciju Ukrainā”.
Ukrainas vēstnieks ANO Sergejs Kislitsja atbildēja: “Ukrainai ir vajadzīgs miers, un Ukraina vēlas mieru vairāk nekā jebkura cita valsts. Mūsu zemes ir iebrukušas.”
“Lūdzu, paturiet to prātā katru reizi, kad Maskava… mēģina mūs pārliecināt, ka miera centieniem pretojas nevis agresors, bet gan upuris.”
ASV vēstnieces ANO vietniece Liza Kārtija 15 dalībvalstu Drošības padomei sacīja, ka “prezidente [Vladimir] Putina eskalējošie uzbrukumi Ukrainas infrastruktūrai ir pierādījums tam, ka viņam nav patiesas intereses sarunās vai jēgpilnā diplomātijā.
4 — vairāki nāves gadījumi ceļu satiksmes negadījumā, kurā iesaistīta Krievijas militārā kravas automašīna
Vismaz 16 cilvēki gājuši bojā pēc Krievijas armijas automašīnas sadursmes ar mikroautobusu Ukrainas austrumos, paziņoja vietējās varas iestādes.
Krievijas ieceltais Doņeckas apgabala vadītājs Deniss Pušļins sacīja, ka negadījums noticis netālu no Toresas un Šahtjorskas pilsētām.
“Šī traģēdija ir prasījusi dzīvības 16 cilvēkiem, tostarp dažiem mūsu aizstāvjiem,” Telegram rakstīja Pušlins.
Nebija skaidrs, vai mikroautobusā atradās bojā gājušo karavīru vai civiliedzīvotāju skaits. Sadursmē cietuši vēl četri cilvēki.
Doņecka ir viens no četriem reģioniem Ukrainas dienvidaustrumos, ko Maskava anektēja septembrī, un šo soli kritizēja Kijeva un tās Rietumu sabiedrotie.
5. ASV “attur” no Ukrainas triecieniem Krievijas aviobāzēm
ASV otrdien paziņoja, ka attur Ukrainu no triecieniem dziļi Krievijas iekšienē pēc tam, kad vairāki bezpilota lidaparātu triecieni, kurus, domājams, ir sākuši Ukrainas spēki, skāra Krievijas gaisa spēku bāzes.
“Mēs neveicinām un nepalīdzam Ukrainai veikt triecienus Krievijā,” žurnālistiem sacīja ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens.
“Taču jums ir jāsaprot, ka ukraiņi katru dienu dzīvo ar pastāvīgu Krievijas agresiju,” viņš sacīja, apsūdzot Maskavu “ziemas apbruņošanā”, bombardējot civilo infrastruktūru Ukrainā.
“Mēs esam apņēmības pilni nodrošināt, lai viņiem kopā ar daudziem citiem partneriem pasaulē būtu aprīkojums, kas viņiem nepieciešams, lai aizstāvētu sevi, savas zemes un brīvību,” piebilda Blinkens.
Pirmdien un otrdien tika veikti vismaz trīs triecieni Krievijas bāzēm: Engelsas aviācijas bāzei, kurā atrodas Krievijas milzu stratēģisko bumbvedēju flote; Rjazaņā, kur tika nogalināti trīs karavīri; Un dienvidu pilsētā Kurskā.
Eksperti uzskata, ka Ukraina, iespējams, izmantojusi padomju laika bezpilota lidaparātus, nevis mūsdienu dronus.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija sacīja, ka uzbrukumus Krievijas bāzēm, kas atrodas vairāk nekā 500 km attālumā no robežas, Krievija, visticamāk, uzskatīs par “dažām no nozīmīgākajām spēku aizsardzības stratēģiskajām neveiksmēm kopš iebrukuma Ukrainā”.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Krievijas varas iestādes “veiks nepieciešamos pasākumus”, lai stiprinātu galveno objektu aizsardzību.
Promaskaviskie politiskie analītiķi norāda, ka nesenie Ukrainas triecieni “izraisīja jautājumus par Krievijas militāro gaisa bāzu drošību”.
Iepriekš jautāts par operācijām, ASV Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss atteicās nesenos bezpilota lidaparātu triecienus attiecināt uz Kijevu, kas atbildību neuzņēmās.
“Mēs nodrošinām Ukrainai to, kas tai nepieciešams tās suverēnā teritorijā – uz Ukrainas zemes -, lai stātos pretī Krievijas agresoram,” sacīja Praiss.
Valsts departaments arī atteicās komentēt plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka ASV ir pārveidojušas Ukrainai paredzētās ļoti jaudīgās un progresīvās artilērijas sistēmas HIMARS, lai novērstu tās izmantošanu uzbrukumam Krievijai.
ASV prezidents Džo Baidens ir publiski paziņojis, ka attur Ukrainu no tāla darbības rādiusa raķešu iegādes, baidoties no eskalācijas, kas varētu mudināt ASV uzņemties tiešāku lomu pret Krieviju.
Pentagona vadītājs Loids Ostins, runājot kopā ar Blinkenu pēc sarunām ar viņu Austrālijas kolēģiem, uzsvēra, ka ASV neliedz Ukrainai izstrādāt savas tāla darbības rādiusa raķetes.
“Atbilde ir nē. Mēs noteikti nē,” viņš teica. “Mēs neko nedarām, lai neļautu Ukrainai attīstīt pašai savas spējas.”
