Ukrainas amatpersona, kas pārrauga valsts centienus pievienoties Eiropas Savienībai, trešdien paziņoja, ka ir “100%” pārliecināta, ka visas 27 ES valstis piekritīs Ukrainas kandidatūrai dalībai ES šīs nedēļas samitā.
Līdzīgu optimismu pauda arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, nosaucot to par Ukrainai “izšķirošo brīdi”. Pieteikums Ukrainas dalībai ir viens no svarīgākajiem Briselē tikšanās Eiropas Savienības līderu darbiem.
Premjerministra vietniece Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Olha Stefanišina intervijā aģentūrai Associated Press sacīja, ka lēmums varētu tikt pieņemts jau ceturtdien, kad sāksies līderu samits.
Stefanišina sacīja, ka Nīderlande, Zviedrija un Dānija ir skeptiskas par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu, vienlaikus cīnoties pret Krievijas iebrukumu, taču tagad tās atbalsta. Uz jautājumu, cik pārliecināta viņa ir par Ukrainas uzņemšanu ES kandidātvalsts statusā, viņa atbildēja: “Dienu pirms samita sākuma varu teikt par 100%.
Pagājušajā nedēļā Ukrainas kandidatūras dēļ ES izpildinstitūcija atteicās no tā. Stefanišina Eiropas Komisijas atbalstu raksturoja kā “spēli mainošu faktoru”, kas izvilka zemi no “visvairāk negribīgo kājām”.
ES kandidātvalsts statuss, ko var piešķirt tikai tad, ja pašreizējās dalībvalstis tam vienbalsīgi piekrīt, ir pirmais solis ceļā uz dalību. Tas nesniedz nekādas drošības garantijas vai automātiskas tiesības pievienoties blokam.
Ukrainas pilntiesīga dalība būs atkarīga no tā, vai kara plosītā valsts spēs izpildīt politiskos un ekonomiskos nosacījumus. Potenciālajiem jaunpienācējiem ir jāpierāda, ka viņi atbilst demokrātijas principu kritērijiem, un jāapgūst 80 000 lappušu noteikumi, kas aptver visu, sākot no tirdzniecības un imigrācijas, beidzot ar mēslojumu un likuma varu.
Stefanišina aģentūrai Associated Press sacīja, ka viņa uzskata, ka Ukraina varētu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti gadu laikā, nevis līgumi, ko parakstījušas dažas Eiropas amatpersonas.
“Mēs jau esam ļoti integrēti Eiropas Savienībā,” viņa teica. “Mēs vēlamies būt spēcīga un konkurētspējīga dalībvalsts, tāpēc tas varētu ilgt divus līdz desmit gadus.”
Lai palīdzētu kandidātiem, klasteris var sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību. Eiropas amatpersonas norādīja, ka Ukraina jau ir ieviesusi aptuveni 70% ES noteikumu, noteikumu un standartu, taču norādīja arī uz korupciju un nepieciešamību veikt dziļas politiskās un ekonomiskās reformas.
Trešdien virtuālajā sarunā ar Kanādas universitāšu studentiem Zelenskis Briseles samitu raksturoja kā “divas kritiskas dienas”, kas, viņaprāt, tāpat kā Stefaničina, novedīs pie Ukrainas kandidatūras dalībai ES apstiprināšanas.
“Šis mums ir ļoti noteicošs brīdis, daži cilvēki no manas komandas saka, ka tas ir kā no tumsas doties gaismā,” sacīja Ukrainas prezidents. “Attiecībā uz mūsu armiju un mūsu sabiedrību tas ir lielisks motivētājs un milzīgs motivācijas faktors Ukrainas tautas vienotībai un uzvarai.”
Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Krū sacīja, ka trešdien runāja ar Zelenski un apliecināja, ka Beļģija atbalstīs Ukrainas kandidātvalsts statusu.
“Būs vajadzīgas lielas pūles, jo īpaši korupcijas apkarošanā un efektīvas likuma varas ieviešanā,” sacīja de Kroks. “Taču esmu pārliecināts, ka tieši (pēckara) Ukrainas rekonstrukcija dos iespējas spert svarīgus soļus uz priekšu.”
Citās norisēs:
Preses brīvības grupa “Reportieri bez robežām” paziņoja, ka ukraiņu fotožurnālists un viņu pavadošais karavīrs, šķiet, tika “auksti izpildīts” pirmajās kara nedēļās, meklējot Krievijas okupētos mežus, meklējot pazudušo drona kameru. Grupa nosūtīja izmeklētājus uz mežu uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kijevas, kur 1.aprīlī tika atrasti Maksa Levina un ierindnieka Oleksija Černišova līķi. Grupa paziņoja, ka tās komanda saskaitīja 14 ložu caurumus viņu automašīnas degošajā šasijā un atrada, šķiet, paliekas. krievu karavīri.
– Vietējā amatpersona sacīja, ka Krievijas spēki ir sagrābuši trīs ciematus karstās cīņas skartajā Ukrainas austrumu reģionā. Luhanskas gubernators Serhijs Heidi trešdien aģentūrai Associated Press sacīja, ka ciemati atrodas netālu no Lisičanskas, pēdējās pilsētas viņa provincē, kas joprojām atrodas pilnīgā Ukrainas kontrolē. Heidejs sacīja, ka krievi arī pārņēmuši kontroli pār stratēģisko ogļu ciematu Toškivku, ļaujot viņiem pastiprināt uzbrukumus.
– Krievijas Aizsardzības ministrija trešdien paziņoja, ka Krievijas spēki otrdienas triecienos pret kuģu būvētavu Nikolaivā nogalināja līdz 500 Ukrainas karavīriem. Ministrija arī paziņoja, ka Ukrainas spēki Doņeckas apgabalā netālu no Mikolajivkas pilsētas evakuējuši līdz 30 ievainotajiem un astoņiem bojāgājušajiem amerikāņu un britu kaujiniekiem. Ukrainas amatpersonas apsūdzības nav apstiprinājušas; Tā vietā viņi ziņoja par turpmāku Krievijas bombardēšanu Harkovā, Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā. Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Oleksandrs Motozjaneks sacīja, ka dažās kaujās uz katru Ukrainas spēku izšauto artilērijas šāviņu Krievijas armija izšāvusi vismaz sešus.
Čūsku salas satelītattēlos redzami postījumi, ko nodarījis Ukrainas uzbrukums Krievijas okupētajai salai Melnajā jūrā. Uzņēmums Maxar Technologies otrdien uzņemtajos attēlos parāda trīs jaunas apdeguma vietas, kuru pirms četrām dienām nebija. Krievija un Ukraina sniedz pretrunīgus pārskatus par uzbrukumu. Ukrainas armijas Dienvidu pavēlniecība paziņoja, ka tā nodarījusi “ievērojamus zaudējumus” Krievijas spēkiem uzbrukumā, izmantojot “dažādus spēkus un iznīcināšanas metodes”, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās pretgaisa aizsardzība veiksmīgi atvairījusi Ukrainas uzbrukumu. Krievijas spēki ieņēma nelielo akmeņaino salu kara sākuma dienās un izmantoja to, lai nostiprinātu savu kontroli pār jūras ziemeļrietumu daļu.
– Trešdien bezpilota lidmašīnas trieciens izraisīja ugunsgrēku naftas pārstrādes rūpnīcā Krievijas dienvidrietumos, paziņoja Krievijas amatpersonas. Ugunsgrēks pārņēma tehnikas gabalu Novošahtinskas rūpnīcā Rostovas pie Donas apgabalā. Varas iestādes paziņoja, ka desmitiem ugunsdzēsēju ātri likvidēja ugunsgrēku un neviens nav cietis. Ukrainas varas iestādes streiku nav apstiprinājušas.
– Turcijas Aizsardzības ministrija trešdien paziņoja, ka pēc Turcijas un Krievijas aizsardzības ministriju amatpersonu sarunām Turcijas kuģim atļauts atstāt Mariupoles ostu Krievijas okupētajā Azovas jūrā. Ministrijas paziņojumā teikts, ka Turcijas kravas kuģis Azov Concorde ir pirmais ārvalstu kuģis, kam atļauts atstāt Mariupoli. Ministrija neatklāja, ko tankkuģis veda. Karš apturēja svarīgu graudu eksportu pa jūru. Turcijas un Krievijas militārās delegācijas otrdien tikās Maskavā, lai apspriestu iespējamo vienošanos par Ukrainas graudu nosūtīšanu caur Melno jūru.
– Francijas bruņotie spēki sarīkoja negaidītas militārās mācības Igaunijā un izvietoja vairāk nekā 100 desantniekus Baltijas valstī, kas robežojas ar Krieviju, trešdien paziņoja Francijas Aizsardzības ministrija. Paziņojumā teikts, ka gaisa desanta operācija ar kodēto nosaukumu “Pērkona lūsis” ļāva īsā laikā nomest aptuveni 100 franču desantniekus “virs Igaunijas karavīru nodrošinātās teritorijas”. Mācības tika veiktas NATO dalībvalstī Igaunijā kā “stratēģiskās solidaritātes” akts Krievijas kara laikā Ukrainā.
___
Sems Petrikins piedalījās no Briseles, Hana Arherova no Kijevas un Robs Giliss piedalījās Toronto.
___
Sekojiet AP ziņojumiem par karu vietnē https://apnews.com/hub/russia-ukraine
