Kijeva, Ukraina (AFP) – Krievijas spēki atkāpjas no Ukrainas otrās lielākās pilsētas apkaimes pēc vairāku nedēļu bombardēšanas, sestdien paziņoja Ukrainas armija, kamēr Kijevas un Maskavas spēki atrodas sīvā kaujā. Valsts austrumu industriālā reģiona centrā.
Ukrainas armija paziņojusi, ka Krievijas spēki atkāpjas no ziemeļaustrumu pilsētas Harkovas un koncentrējas uz piegādes ceļu apsardzi, vienlaikus apšaujot ar mīnmetējiem, artilēriju un gaisa triecienus Doņeckas provinces austrumos, lai “izsusinātu Ukrainas spēkus un iznīcinātu nocietinājumus”.
Aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs sacīja, ka Ukraina “ieiet jaunā – ieilgušā – kara fāzē”.
Apliecinot atbalstu, ASV Senāta delegācija mazākumtautību līdera Miča Makonela vadībā sestdien Kijevā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Zelenska Telegram kontā ievietotajā video bija redzams Makkonels, kurš pārstāv Kentuki štatu, un citi republikāņu senatori Sjūzena Kolinsa no Menas, Džons Baraso no Vaiomingas un Džons Kornīns no Teksasas.
Viņu ceļojums notika pēc tam, kad cits Kentuki senators Rends Pols bloķēja līdz nākamajai nedēļai Senāts apstiprināja papildu 40 miljardus dolāru, lai palīdzētu Ukrainai un tās sabiedrotajiem izturēt trīs mēnešus ilgušo Krievijas iebrukumu.
Pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizdevās ieņemt Kijevu pēc 24. februāra iebrukuma, savu uzmanību ir novirzījis uz austrumiem uz Donbasu, industriālo reģionu, kurā Ukraina kopš 2014. gada cīnās pret Maskavas atbalstītajiem separātistiem.
Ofensīvas mērķis ir ielenkt Ukrainas pieredzējušākos un labāk aprīkotos spēkus, kas izvietoti austrumos, un ieņemt Donbasa daļas, kas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē.
Gaisa triecieni un artilērijas bombardēšana padara žurnālistu pārvietošanos austrumu virzienā pārāk bīstamu, tādējādi kavējot centienus iegūt pilnīgu priekšstatu par kaujām. Bet šķiet, ka tas ir samazinājies uz priekšu un atpakaļ bez lieliem sasniegumiem abās pusēs.
Krievija ieņēma dažus Donbasa ciematus un pilsētas, tostarp Robižniju, kurā pirmskara bija aptuveni 55 000 iedzīvotāju.
Zelenskis sacīja, ka Ukrainas spēki ir panākuši progresu arī austrumos, pēdējās diennakts laikā atgūstot sešas pilsētas vai ciemus. Sestdienas vakara runā viņš sacīja, ka “situācija Donbasā joprojām ir ļoti sarežģīta” un Krievijas spēki “joprojām cenšas vismaz zināmā mērā izcīnīt uzvaru”.
Prezidents Zelenskis sacīja: “Soli pa solim mēs piespiežam iedzīvotājus pamest Ukrainas teritoriju.”
Harkovas pilsēta, kas atrodas netālu no Krievijas robežas un tikai 80 kilometrus uz dienvidrietumiem no Krievijas pilsētas Belgorodas, nedēļām ilgi ir piedzīvojusi intensīvu bombardēšanu. Lielā mērā krievvalodīgā pilsēta ar 1,4 miljoniem iedzīvotāju pirmskara bija galvenais militārais mērķis kara sākumā, kad Maskava cerēja ieņemt un kontrolēt lielākās pilsētas.
Vašingtonā bāzētā domnīca Kara izpētes institūts paziņoja, ka Ukraina, “šķiet, ir uzvarējusi Harkovas kaujā”. “Ukrainas spēki neļāva Krievijas spēkiem ielenkt Harkovu, nemaz nerunājot par tās ieņemšanu, un pēc tam padzina tos no visām pilsētas daļām, kā to darīja ar Krievijas spēkiem, kas mēģināja ieņemt Kijevu.”
Reģiona gubernators Olehs Senegubovs, izmantojot ziņojumapmaiņas lietotni Telegram, sacīja, ka pēdējās diennakts laikā Harkovai nav bijuši sprādzieni.
Viņš piebilda, ka Ukraina sākusi pretuzbrukumu netālu no Izijas, pilsētas 125 kilometrus (78 jūdzes) uz dienvidiem no Harkovas un kuru Krievija kontrolē vismaz kopš aprīļa sākuma.
Kaujas bija sīvas Seversky Doņecas upē netālu no Severodoņeckas pilsētas, sacīja Ukrainas militārais analītiķis Olehs Ždanovs, Ukrainai veicot pretuzbrukumus, taču nespējot apturēt Krievijas virzību.
“Lielas daļas Ukrainas armijas liktenis ir izlemts – tur ir aptuveni 40 000 ukraiņu karavīru,” viņš sacīja.
Taču Ukrainas un Lielbritānijas amatpersonas sacīja, ka Krievijas spēki cieta lielus zaudējumus Ukrainas uzbrukumā, kas sagrāva peldošo tiltu, ko viņi izmantoja, lai mēģinātu šķērsot to pašu upi Belhorivkas pilsētā.
Lielbritānijas AM paziņoja, ka Krievija ofensīvā ir zaudējusi “ievērojamus manevrējamus bruņutehnikas elementus” no vismaz viena taktiskā bataljona. Krievu taktiskā bataljona sastāvā ir aptuveni 1000 karavīru.
Ministrija norādīja, ka bīstamā upes šķērsošana liecina par “spiedienu uz Krievijas līderiem, lai tie virzītu savas operācijas Austrumukrainā”.
Zelenskis brīdinājis par globālu pārtikas krīzi, jo Krievija neļauj Ukrainas graudiem izvest no ostas.
Septiņu vadošo ekonomiku grupa Viņš atkārtoja šo sestdien, sakot, ka “Krievijas agresijas karš ir izraisījis vienu no vissmagākajām pārtikas un enerģijas krīzēm mūsdienu vēsturē, kas tagad apdraud visneaizsargātākos cilvēkus visā pasaulē.”
Putins uzsāka karu Ukrainā ar mērķi izjaukt NATO paplašināšanos Austrumeiropā.
Taču iebrukums lika citām valstīm, kas atrodas Krievijas sānos, baidīties, ka tās varētu būt nākamās, un šonedēļ Somijas prezidents un premjerministrs paziņoja, ka viņi labprātāk vēlētos censties pievienoties NATO. Paredzams, ka Zviedrijas amatpersonas svētdien paziņos savu lēmumu par to, vai pieteikties dalībai Rietumu militārajā aliansē.
Putins sestdien telefonsarunā informēja Somijas prezidentu Sauli Nīnisto Ka Somijas drošībai nav draudu un iestāšanās NATO būtu “kļūda” un “negatīvi ietekmētu Krievijas un Somijas attiecības”.
Kremlis paziņoja, ka abiem līderiem bijusi “atklāta viedokļu apmaiņa”.
Niinisto sacīja, ka diskusija “bija tieša un nepārprotama, un tā norisinājās bez pārspīlējumiem. Izvairīšanās no spriedzes tika uzskatīta par svarīgu”.
Krievijas reakcija uz Somijas un Zviedrijas soļiem līdz šim ir bijusi klusa, lai gan ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško sacīja, ka viņu pievienošanās NATO pastiprinās drošības spriedzi Arktikā, “pārvēršot to par militāras konkurences arēnu”.
Krievijas enerģētikas koncerns Inter RAO sestdien apturējis elektroenerģijas piegādes Somijai, teikts Somijas nacionālā elektrotīkla operatora paziņojumā. Taču tikai aptuveni 10% no Somijas elektroenerģijas nāk no Krievijas, un varasiestādes negaidīja, ka iztrūks.
Tika apšaubīti iespējamie piedāvājumi Ziemeļvalstīm Piektdien, kad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans sacīja, ka viņa valstij “nav labvēlīga viedokļa”.
ASV valsts sekretāram Entonijam Blinkenam šīs nedēļas nogalē Vācijā bija paredzēta tikšanās ar saviem NATO kolēģiem, tostarp Turcijas ārlietu ministru.
Citās norisēs:
Ukrainas kaujinieki, kas atrodas tērauda rūpnīcā izpostītajā Mariupoles dienvidu ostā, ir saskārušies ar pastāvīgiem uzbrukumiem pilsētas pēdējam pretošanās bastionam. Ukrainas premjerministra vietniece Irina Verčuka sacīja, ka varas iestādes risina sarunas par 60 smagi ievainoto karavīru evakuāciju, taču Krievija nav piekritusi evakuēt visus simtiem ievainoto kaujinieku tērauda rūpnīcās, kuru skaits ir simtiem.
– Mariupoles mēra Petro Andrjušenko padomnieks ar Telegram starpniecību pavēstīja, ka 500 līdz 1000 transportlīdzekļu kolonnai, kas veda civiliedzīvotājus no pilsētas, tika atļauts iebraukt Ukrainas kontrolētajā teritorijā un devās uz Zaporožju, pirmo lielāko pilsētu ārpus frontes līnijām.
– Krievijas parlamenta priekšsēdētāja vietniece Anna Kuzņecova apmeklēja Hersonu, reģionu, kas robežojas ar Melno jūru un kuru Krievija kontrolē kopš kara sākuma. Krievija ir izveidojusi promaskavisku reģionālo pārvaldi, un Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Krievija varētu rīkot iekšzemes referendumu par pievienošanos Krievijai, kura rezultāti, iespējams, tiks mainīti, lai izrādītu vairākuma atbalstu.
– Zeļenskis parakstījis likumu, kas ļauj aizliegt politiskās partijas, kuras atbalsta vai aizstāv Krievijas iebrukumu, ziņoja Valsts parlamenta Tiesiskās politikas komitejas vadītājs.
___
Jesika Fiša Bahmutā, Jurass Karmanau Ļvovā, Mstislavs Černovs Harkovā, Jeļena Bekatorosa Odesā, Džila Loless Londonā un citi AP darbinieki visā pasaulē piedalījās šajā ziņojumā.
___
Sekojiet Associated Press reportāžām par karu Ukrainā: https://apnews.com/hub/russia-ukraine
