Ukraina apsūdz Krieviju genocīdā pēc bērnu slimnīcas bombardēšanas

Ļvova, Ukraina (Reuters) – Ukrainas prezidents apsūdzēja Krieviju genocīdā pēc tam, kad amatpersonas paziņoja, ka Krievijas lidmašīnas trešdien bombardēja bērnu slimnīcu, apglabājot pacientus zem drupām, neskatoties uz vienošanos par pamieru, cilvēkiem bēgot no aplenktās Mariupoles pilsētas.

Uzbrukums, kurā tika ievainotas sievietes dzemdībās un gruvešos tika atstāti bērni, ir pēdējais šausminošais incidents 14 dienas ilgajā iebrukumā, kas ir lielākais uzbrukums Eiropas valstij kopš 1945.gada.

Mariupoles pilsētas dome paziņoja, ka slimnīca vairākas reizes tikusi bombardēta, Baltajā namā to raksturojot kā “barbarisku militāra spēka pielietošanu, lai vajātu nevainīgus civiliedzīvotājus”.

Iznīcināšana notika, neskatoties uz Krievijas solījumu noslēgt pamieru, lai vismaz daži no iesprostotajiem civiliedzīvotājiem varētu izbēgt no pilsētas, kur simtiem tūkstošu cilvēku jau vairāk nekā nedēļu ir patvērušies bez ūdens vai elektrības.

“Kura valsts ir šī Krievijas Federācija, kas baidās no slimnīcām, baidās no dzemdību namiem un tos iznīcina?” Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja televīzijas uzrunā vēlu trešdienas vakarā.

Zelenskis atkārtoja aicinājumu Rietumiem pastiprināt sankcijas Krievijai, “lai viņi sēdētu pie sarunu galda un izbeigtu šo brutālo karu”. Viņš sacīja, ka bērnu slimnīcas spridzināšana ir “pierādījums ukraiņu genocīdam”.

“Krievijas spēki nešauj uz civiliem mērķiem,” aģentūrai Reuters sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs, kad viņam tika lūgts komentārs. Krievija savu iebrukumu raksturo kā “īpašu operāciju”, lai atbruņotu savu kaimiņu un padzītu līderus, kurus tā dēvē par “neonacistiem”.

Ukrainas Ārlietu ministrija publiskoja videomateriālu, kurā, pēc tās teiktā, slimnīcā redzamas bedrītes vietās, kur trīsstāvu ēkā vajadzēja būt logiem. Notikuma vietā mētājās milzīgas gruzdošu šķembu kaudzes.

ANO cilvēktiesību organizācija paziņoja, ka pārbauda upuru skaitu Mariupolē.

“Incidens pastiprina mūsu dziļās bažas par ieroču bezatbildīgu izmantošanu apdzīvotās vietās un civiliedzīvotājiem, kas ir pieķerti aktīvā karadarbībā daudzos apgabalos,” sacīja departamenta pārstāve Liza Trosela.

Doņeckas apgabala gubernators sacīja, ka uzbrukumā ievainoti 17 cilvēki.

Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju pamiera pārkāpšanā ap dienvidu ostu, kurā pēc vairāku dienu ilgas Krievijas bombardēšanas, pēc palīdzības darbinieku un amatpersonu teiktā, pietrūka pārtikas un ūdens.

“Neizvēlīga apšaude turpinās,” tviterī rakstīja ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Satelītattēlu kompānija Maxar paziņoja, ka dienas sākumā uzņemtajos attēlos redzami plaši bojājumi mājām, daudzdzīvokļu ēkām, pārtikas veikaliem un iepirkšanās centriem piekrastes pilsētā.

Krievija evakuācijas neveiksmē vainoja Ukrainu.

No vairāk nekā diviem miljoniem bēgļu no Ukrainas Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds (UNICEF) trešdien paziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma 24.februārī no valsts ir pametuši vairāk nekā viens miljons bērnu. Vismaz 37 tika nogalināti un 50 ievainoti.

Trešdien Ukrainas ziņu aģentūra Interfax, atsaucoties uz vienu no Zeļenska augstākajiem palīgiem, ziņoja, ka pa humanitārajiem koridoriem evakuēti aptuveni 48 tūkstoši ukraiņu.

Ukrainas amatpersonas sacīja, ka, kamēr daži izbrauca no noteiktām vietām, Krievijas spēki neļāva autobusiem evakuēt civiliedzīvotājus no Bučas pilsētas netālu no Kijevas.

Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja paziņoja, ka visā Ukrainā ir iznīcinātas mājas. “Simtiem tūkstošu cilvēku nav pārtikas, ūdens, apkures, elektrības un medicīniskās aprūpes,” viņa piebilda.

Tūkstošiem cilvēku turpināja ieplūst kaimiņvalstīs. Pēc slēpšanās pagrabā, lai aizsegtos no Krievijas bombardēšanas, Irina Mihalinka pastāstīja Reuters Isakijā, Rumānijā, viņa pameta savas mājas uz ziemeļaustrumiem no Melnās jūras ostas Odesas.

“Kad mēs gājām, tika uzspridzināts tilts. Un, kad devāmies pāri vrakam, jo ​​nebija citas izejas, tur gulēja krievu (karavīru) līķi,” viņa stāstīja.

Krievijas ekonomiskā izolācija

Krievija ir pakļauta Rietumu sankcijām un ārvalstu kompāniju atsaukšanai. Nestle, cigarešu ražotājs Philip Morris un Sony trešdien pievienojās to daudznacionālo uzņēmumu sarakstam, kas izstājušies no valsts.

Augstākā Baidena administrācijas amatpersona trešdien paziņoja, ka ASV apsver iespēju noteikt sankcijas pret kodolenerģijas uzņēmumu Rosatom.

Pasaules Bankas galvenais ekonomists sacīja, ka Maskava ir tuvu parādsaistību nepildīšanai. Kremlis veic pasākumus ekonomikas atbalstam un plāno reaģēt uz ASV aizliegumu eksportēt naftu un enerģiju, rubļa kursam noslīdot līdz rekordzemam līmenim.

Diplomātijā nebija daudz cerību, jo Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ieradās Turcijā pirms ceturtdien paredzētajām sarunām ar Kuļebu, kas būs abu pirmā tikšanās kopš iebrukuma.

Kuļeba sacīja, ka Ukraina cenšas panākt pamieru, savas teritorijas atbrīvošanu un visu humanitāro jautājumu atrisināšanu, piebilstot: “Atklāti sakot… manas cerības no sarunām ir zemas.”

Maskava pieprasa Kijevai ieņemt neitrālu nostāju un atteikties no centieniem pievienoties NATO.

Zelenskis trešdien intervijā VICE sacīja, ka ir pārliecināts, ka Putins kādā brīdī sarunām piekritīs. “Domāju, ka viņš to darīs. Es domāju, ka viņš redz, ka esam stipri. Viņš to darīs. Mums ir vajadzīgs laiks,” viņš teica.

Rietumi saka, ka Krievija izdomā ieganstus, lai attaisnotu nepamatotu karu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins raksturoja Ukrainu kā amerikāņu koloniju ar marionešu režīmu un bez neatkarīgas valstiskuma tradīcijām.

Baltais nams trešdien paziņoja, ka Krievijas apgalvojumi par iespējamo ASV līdzdalību bioloģisko ieroču laboratorijās un ķīmisko ieroču izstrādē Ukrainā ir nepatiesi.

Krievijas spēki ieņem teritoriju gar Ukrainas ziemeļaustrumu robežām, kā arī austrumu un dienvidaustrumu robežām. Kijevas pievārtē izceļas kaujas, savukārt Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkova tiek bombardēta.

Krievijas uzbrukuma spēki ir apstājušies uz ziemeļiem no Kijevas, un rietumvalstis apgalvo, ka Kremlim nācies ātri pielāgot savu plānu, lai gāztu valdību.

Starptautiskais Valūtas fonds trešdien apstiprināja Ukrainai ārkārtas finansējumu 1,4 miljardu dolāru apmērā, lai palīdzētu apmierināt steidzamas izdevumu vajadzības.

Reuters biroju ziņojumi. Rakstījuši Kostass Petass un Stīvens Koutss; Montāža: Sintija Ostermane un Maikls Perijs

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.