Lielbritānija uzsver nepieciešamību “būtiski mainīt” Ziemeļīrijas protokolu

LONDONA (Reuters) – Lielbritānija nākamnedēļ atkal paziņos Eiropas Savienībai, ka “būtiskas izmaiņas” Ziemeļīrijas protokolā ir būtiskas, lai atjaunotu patiešām labas attiecības starp Londonu un Briseli.

Protokols bija daļa no Brexit izlīguma, premjerministrs Boriss Džonsons risināja sarunas ar ES, taču Londona paziņoja, ka tas ir jāpārraksta nepilnu gadu pēc tā stāšanās spēkā, ņemot vērā šķēršļus, ar kuriem uzņēmumi saskaras, importējot britu preces provincē.

Eiropas Komisijas viceprezidents Maross Sefkovičs, kurš pārrauga attiecības pēc Brexit ar Lielbritāniju, ceturtdien paziņoja, ka ES izpildvara nākamnedēļ pabeigs pasākumus, kuru mērķis ir atrisināt tirdzniecības problēmas pēc Brexit Ziemeļīrijā līdz gada beigām vai 2022. gada sākumam.

Taču Sefkovičs atkārtoja, ka viņš nepārrunās protokolu un ka ir jāatrod risinājumi saskaņā ar vienošanos, kuras mērķis ir saglabāt robežas starp Ziemeļīriju un ES dalībvalsti Īriju.

Paredzams, ka Eiropas Komisijas pasākumi tiks prezentēti trešdien.

Paredzēts, ka otrdien Brexit sekretārs Deivids Frosts uzrunās Portugāles galvaspilsētas Lisabonas diplomātisko kopienu.

Paredzams, ka viņš teiks, ka bezgalīgas sarunas nav risinājums un ka Londonai būs jārīkojas, izmantojot 16.panta aizsardzības mehānismu, ja ātri netiks panākta vienošanās par risinājumiem, liecina viņa biroja sestdien izdotie vēstules fragmenti.

16. pants ļauj abām pusēm rīkoties vienpusēji, ja tiek uzskatīts, ka protokolam ir negatīva ietekme.

“Nevienam nedrīkst būt ne mazākās šaubas par situācijas nopietnību … Eiropas Savienībai tagad ir jāparāda ambīcijas un gatavība risināt galvenos jautājumus, kas ir protokola pamatā,” teikts vēstules tekstā.

“Attiecības starp Apvienoto Karalisti un ES ir pakļautas spiedienam, taču tam nav jābūt šādā veidā. Pastāvot protokola pastāvīgam stāvoklim, mums ir iespēja pārvarēt pagājušā gada grūtības.”

Paredzams, ka sals arī norāda uz vēlmi atbrīvot protokolu no Eiropas tiesnešu uzraudzības.

“Eiropas Savienības Tiesas (EKT) loma Ziemeļīrijā un no tā izrietošā Apvienotās Karalistes valdības nespēja saprātīgi īstenot protokolā paredzētos ļoti jutīgos pasākumus ir radījusi pamatīgu nelīdzsvarotību protokola darbības jomā,” teikts tekstā.

“Bez jauniem pasākumiem šajā jomā protokols nekad nesaņems atbalstu, kas nepieciešams izdzīvošanai.”

Atbildot uz Eiropas Kopienu Tiesas publikāciju par Frosta nostāju, Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenejs sacīja, ka Lielbritānijas valdība ir noteikusi jaunu “sarkanās līnijas” barjeru progresam, ar kuru tā zināja, ka ES nevar virzīties uz priekšu.

“Patiesais jautājums: vai UKG patiešām vēlas saskaņotu turpmāko virzību vai turpmāku attiecību pārtraukšanu?” Kovenejs tviterī sacīja.

(Džeimss Deivijs ziņo Londonā). Padrika Halpina papildu ziņojumi Dublinā Rediģē Helēna Poppera un Pols Simao

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.