Igaunija pagājušajā gadā pieņēma Eiropas Savienības televīzijas pakalpojumu direktīvu. Tā kā daļa no tā bija brīvprātīga, noteikumi, saskaņā ar kuriem operatoriem savos elektroniskajos kanālos un programmu ceļvežos ir jāiekļauj noteikti kanāli, Igaunijas tiesību aktos nav iekļauti. Ministrijas mediju padomnieks Andress Gesars tagad izteicies, ka tā bijusi kļūda.
“Ja ņemsim [ERR’s] ETV+, kas dažu kabeļtelevīzijas operatoru sarakstos iekļauts 97. kanālā, tā vietā varētu būt septītais. Lai cilvēkiem nebūtu bezgalīgi jāšķiro pa kanāliem, lai to sasniegtu, un lai Igaunijas šovi būtu šo sarakstu pirmajā vietā.
Likumdošanas mērķis ir izcelt sabiedrības interešu kanālus.
“Runa ir par kanāliem, kas vērsti uz plašāku auditoriju,” sacīja eksperts, piebilstot, ka, lai gan medību un makšķerēšanas kanāli ir šauri specializēti, Igaunijas ETV2 vai TV3 var raksturot kā vispārēju interesi.
Taču ministrija izceļ vēl vienu iemeslu esošo tiesību aktu grozīšanai.
“Tas palīdz nodrošināt augstas kvalitātes mediju kanālu izcelšanu pretstatā kanāliem, kuru aizliegšanai nav pamata, bet kas var negatīvi ietekmēt skatītāju domāšanu par Igauniju un ES un veicināt sabiedrības šķelšanos,” norādīja ministrijā. Al Džisārs uzsvēra, ka tas ir viens no grozījumu mērķiem. “Citādi tas nebūtu iekļauts,” viņš teica.
Ministrija: līdz pat piektdaļai igauņu nav atraduši kanālus kopējam labumam
Taču likumdošanas nodomu dokumentā nav iekļautas nekādas vadlīnijas, lai noteiktu kanālus, kurus nevar bloķēt, bet kuri var šķelt sabiedrību.
“Tas ir jāizlemj pakalpojumu sniedzējam,” sacīja Gezars. “Igaunija nesastādīs piemēroto kanālu sarakstu.”
Tāpat iespējamais regulējums nenorādīs kanālus, kuru mērķauditorija ir plašāka auditorija, un tiem vajadzētu padarīt top un kanālus specifiskus, un tiem būtu jāatstāj otrajā plānā.
Pagājušajā nedēļā publicētajā dokumentā norādīts, ka 5-20% Igaunijas iedzīvotāju nav patstāvīgi atraduši kanālus, kurus grozījumi izcels. Jēsaar ieteica, ka mēs varam tikai minēt, ko skatās šie pārsvarā krievvalodīgie.
Gessar sacīja, ka ministrija vēlas piemērot noteikumus tikai digitālajai televīzijai un kanālu ceļvežiem. Drukātie TV ceļveži netiks ietekmēti.
Tikai kanāli ar atļauju rādīt
Ministrija arī vēlas stingrāku regulējumu tam, vai Igaunijā drīkst rādīt televīzijas kanālus. Pašlaik tiek izmantoti divi mehānismi. Pirmkārt, Tehniskā regulējuma un patērētāju tiesību aizsardzības iestāde (TTJA) var likt operatoriem izvilkt kanālus, kas pārkāpj Mediju pakalpojumu likumu.
Piemēram, aģentūra 25.februārī nolēma, ka Igaunijā vairs nevarēs rādīt kanālus, kas pārraidīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina kara runu. RBK pievienojās NTV Mir un RTR Planeta šajā sarakstā dažas nedēļas vēlāk.
Taču Andress Gesārs teica, ka šāda pieeja ir sarežģīta.
“Mums nav atļauts pievērsties sistēmiskiem riskiem,” viņš sacīja, piebilstot, ka pārkāpumu atklāšanai ir nepieciešama ilgstoša programmu analīze un ka sodi attiecas tikai uz sērijveida likumpārkāpējiem. “Viss process ir ļoti lēns,” atzīmēja ministrijas pārstāvis.
Aizliedzot RBK, TTJA izcēla gan Putina runu, gan Sergeja Lavrova preses konferenci, aprakstot arī pēdējā lietotos šovinistiskos izteicienus. Daži kanāli ir aizliegti, pamatojoties uz starptautiskajām sankcijām.
“Taču sankcijas kādā brīdī iestāsies, un nav jēgas pagarināt sankcijas, ja valstīm ir instrumenti, lai bloķētu noteiktu kanālu rašanos.”
Tagad Kultūras ministrija vēlas Igaunijai iedot šādu mehānismu. Ja iniciatīva kļūs par likumu, katram televīzijas kanālam būs nepieciešama atļauja rādīšanai Igaunijā. Pietiek, lai kanāls šodien iegūtu šādu atļauju no citas valsts.
“Piemēram, Latvijā šāds likums bija jau iepriekš. Tas ļāva valstij reaģēt izlēmīgāk un slēgt kaudzi Krievijas kanālu,” sacīja Gezars.
Viņš sacīja, ka lēmumus par to, kuri kanāli ir atļauti un kuri ir bloķēti, pieņems TTJA, kā arī noteikumus, pēc kuriem zvana.
“Es domāju, ka tā būs diezgan sarežģīta sistēma, kurā TTJA konsultēs drošības aģentūras, jo tām ir nepieciešama informācija, kas var nebūt publiski pieejama, piemēram, informācija par īpašumu un tā tālāk.”
Joprojām iespējama noteikumu apiešana
Jesārs atzina, ka likuma garā roka joprojām nesniedzas visur. Pēc tam, kad Krievijas tīkli pazuda no oficiālā televīzijas tirgus, parādījās daudzi neoficiāli pakalpojumu sniedzēji.
Lai sniegtu vienkāršotu skaidrojumu, cilvēki vienkārši pievieno savus televizorus digitālajai kastei, kas ļauj tiešsaistē skatīties Krievijas un Baltkrievijas kanālus. Neviens nezina, cik lietotāju Igaunijā izmanto tā sauktos IPTV risinājumus.
“Mēs neko nevaram darīt, un mēs būtu ļoti pateicīgi, ja kāds nāktu klajā ar risinājumu,” atzina Gusars.
Latvija ir mēģinājusi bloķēt šo ierīču izmantotās IP adreses. “Bet šādus blokus var tikpat viegli apiet,” sacīja Gesārs. “Mēs esam konsultējušies ar ekspertiem, un šobrīd vienkārši nav laba veida, kā cīnīties ar šādām iespējām.”
Ministrijas amatpersona sacīja, ka VPN pakalpojumus sniedz globāli giganti, kurus ir grūti sodīt.
“Kultūras ministrijai nav iespējas lūgt VPN pakalpojumu sniedzējiem ārpus Igaunijas vai Eiropas kaut ko darīt,” viņš sacīja.
Viesnīcu televizori būtu jāregulē
Taču ministrija plāno izmitināšanas pakalpojumu sniedzējus izmantot šos risinājumus.
“Reģistrējieties viesnīcā un mēģiniet iestatīt bloķētus kanālus savā numurā, apmeklējot noteiktus Igaunijas rajonus,” sacīja Gesars.
Kultūras ministrija ir saņēmusi vairākus ziņojumus par šiem naktsmītņu nodrošinātājiem. Papildus IPTV risinājumiem uzņēmumi izmanto arī satelītantenas, savukārt, lai noķertu Krievijas tīklus tuvu robežai, pietiek ar vienkāršām antenām.
Ministrija vērsusies pie Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Ida-Fru apgabala galvenajiem pakalpojumu sniedzējiem, savukārt pašreizējais likums ļauj tos ietekmēt tikai. Katrs uzņēmums var izlemt, kādus kanālus tas vēlas piedāvāt klientiem.
Likumdošanas nolūks dotu ministrijai TTJA pilnvaras likt izmitināšanas pakalpojumu vai citu publisku vietu sniedzējiem pārtraukt atsevišķu kanālu rādīšanu.
–
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!
