Krievijas graudi nav ES sankciju sarakstā, lai nabadzīgās valstis varētu piekļūt pārtikai. Daļa Krievijas graudu caur Latviju nonāk citās pasaules valstīs, bet šogad aptuveni 400 000 tonnu palika arī Eiropas Savienībā, kur graudus izmanto pārtikā un lopbarībā.
“Šobrīd Eiropas Savienībā vai Latvijā nav tiesību akta, kas ierobežotu šo Krievijas izcelsmes pārtikas produktu importu, šogad no Krievijas Eiropas Savienībā ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudu. [through Latvia]sacīja Pārtikas un veterinārās iestādes Robežkontroles departamenta direktore Evita Chess-Trade.
Tajā tika lēsts, ka šogad 11 mēnešos ES no Krievijas ievestas 80 000 tonnu graudu salīdzinājumā ar visu 2022. gadu, kad ieveda 303 000 tonnu.
Lai pārtrauktu šo atbalstu Krievijas ekonomikai, Latvija aicina aizliegt Krievijas graudu importu uz Eiropas Savienību kopumā.
Zemkopības ministrs Armands Krause (Zaļo un zemnieku savienība) sacīja, ka graudu imports no Krievijas “ir ētisks jautājums, jo graudi tiek importēti un Eiropas Savienībā tiek izmantoti no agresorvalsts, kas izraisīja karu, un tas ir arī ekonomisks jautājums, jo Krievija tirgojas. graudi.” “Tas būtiski ietekmē gan ES dalībvalstis, gan Latvijas ekonomiku, un cenas šogad ir būtiski kritušās. Importa politika un sankcijas ir ES līmeņa lēmumi.”
Valdība šo plānu atbalstīja pagājušajā nedēļā, un Krauze šonedēļ ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē rosināja aizliegt Krievijas graudu importu.
No Krievijas ievestajos aptuveni 400 tūkstošos tonnu graudu nav ieskaitīts graudu daudzums, kas no agresorvalsts caur Latviju transportēts uz trešajām valstīm. Krauze norādīja, ka šī plūsma ir jāsaglabā, lai nekaitētu globālajai nodrošinātībai ar pārtiku.
“Ir teritorijas, kurās ir nepieciešami graudi, lai izvairītos no bada. Saskaņā ar ANO un citu starptautisko organizāciju politiku mēs nevaram rīkoties tā, lai ciestu, piemēram, cilvēki kādā Āfrikas valstī. Tāpēc tranzīts noteikti turpināsies. , bet pārtikas preču Eiropas Savienībā pietiek, “Mums bads nedraud, un tāpēc ir ļoti svarīgi ierobežot šo graudu importu no Krievijas.”
Tikmēr Latvijas lielākais graudu kooperatīvs “Latraps” aicināja valdību pastiprināt tranzīta prasības Krievijas izcelsmes graudiem uz trešajām valstīm, lai pilnībā izslēgtu Latviju no dalības ķēdē, skaidroja “Latraps” graudu tirdzniecības nodaļas vadītājs Genta Pridi.
Graudu imports ir arī ekonomisks apsvērums. Braidijs sacīja, ka Krievijas graudu pārvadājumu ierobežošana veicinās graudu cenu pieaugumu tirgū, jo nebūs konkurences ar Krievijas izcelsmes graudu cenām.
“ES no Krievijas importētos apjomus var izaudzēt tepat Eiropā, un šajā jomā esam pilnībā pašpietiekami. Un otrādi, ja runājam par eksporta tirgiem, kur trešās valstis iepērk produkciju gan no Krievijas, gan citām pasaules valstīm, tad no Krievijas ir iespējams izaudzēt produkciju. mēs varam tos izaudzēt,” sacīja Bridi. “Ieskaitot Eiropas Savienību, mēs, protams, tieši konkurējam ar Krievijas izcelsmes lauksaimniecības produktiem, un, ja tie ir lētāki, tad mums ir jābūt lētākiem.”
Latvijas dzelzceļš ziņoja, ka šī gada 10 mēnešos no Krievijas caur Latviju sauszemes un jūras transportā transportēti 2,96 miljoni tonnu graudu un to pārstrādes produktu, kā arī sēklas un augļu. Tikai 11 000 tonnu no šīs kravu grupas bija importa kravas. Līdz ar to piedāvātais Krievijas graudu importa aizliegums neatstās būtisku ietekmi uz kopējo pārvadājumu apjomu.
Tikmēr tieši caur Latviju pārvadātie Krievijas graudu sūtījumi šā gada 10 mēnešos veido aptuveni 25% no kopējām Latvijas dzelzceļa kuģniecības LDz pārvadātajām kravām (12,13 milj.t).
Latvijas dzelzceļš atzīmēja, ka kopš pagājušā gada marta, kad pamazām stājās spēkā starptautiskās sankcijas, apjomi gandrīz visās kravu pārvadājumu nozarēs ir būtiski samazinājušies.
“Mēs precīzi nezinām, cik daudz Latvijā ir palicis, bet mēs zinām, ka Latvija ir viens no punktiem, caur kuru graudi tiek ievesti Eiropas Savienībā. Lielākais Krievijas graudu imports parādās Itālijā, Latvijā un pēc tam Grieķijā.” sacīja lauksaimniecības ministrs Krūzs.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Gontis Gūtmanis pēdējā mēneša laikā vairākkārt apsekojis lielākās graudus lopbarībai izmantojošās saimniecības, taču informācijas par kādu no vietējiem piegādātājiem no Krievijas izmantotajiem graudiem nav.
“Mūsu zemnieki ir ļoti uzmanīgi un vispār neriskēs izmantot šādus graudus vienai lietai, jo Krievijā audzētie graudi pārsniedz Eiropas prasības un var izmantot dažādas Eiropā aizliegtas vielas audzēšanai – augu aizsardzības līdzekļus un pesticīdus, kas pēc tam var ietekmēt kvalitāti. lopbarības un lopu veselību. Rezultātā aptaujātie lauksaimnieki saka, ka viņi neizmantotu šos graudus, pat ja būtu šāda likumīga iespēja.
“Tomēr lielākā daļa graudu iet caur Latviju ceļā uz trešajām valstīm. Runājot par Krievijas graudiem, mums lielais jautājums ir, vai mums vispār vajag tirgoties ar Krieviju un kā tā izskatās. Bet patiesībā joprojām ir Jautājums par to, kas ir tās tabletes, no kurienes tās nāk un vai tās ir zagtas tabletes Ukrainā, ir jautājums, uz kuru, protams, arī neviens nevar atbildēt.Gaidām kopīgu Eiropas lēmumu šajā jautājumā, Gūtmanis teica.
PVD Robežkontroles nodaļas priekšniece Iveta Šice-Trēde piebilda, ka Latvijā ievestie Krievijas graudi gan dzelzceļa, gan kravas auto sūtījumos tiek pārbaudīti, taču pārkāpumi pagaidām nav konstatēti.
