Trešdien, 14.decembrī, plkst.9.00 Saeimā paredzēts parakstīt dokumentus, kad paredzēts balsojums par oficiālu jaunās četru gadu administrācijas apstiprināšanu.
Valdības deklarācijā teikts, ka Krišjāņa Kariņa vadītās valdības mērķis būs pārveidot ekonomiku uz labāku dzīvi ar drošību un labklājību Latvijas iedzīvotājiem.
Deklarācijā teikts, ka “Cilvēks ir Latvijas galvenā vērtība, tāpēc mums visiem jāmobilizējas tādai ekonomikas izaugsmei, kas uzlabos dzīvi mums pašiem un nākamajām paaudzēm. Lai īstenotu plašas ekonomikas transformācijas, ir jāvirza darbība piecas cieši saistītas jomas: drošības izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.
dokumentus
20221214MKDeklaracija.docx
Lejupielādēt
130,08 KB
Reklāma [original text attached] Tas ir gandrīz 50 lappuses un sākas ar atzīšanu, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pasaule ir pavisam citāda vieta.
“Valdība apzinās, ka mainīgie apstākļi ietekmē situāciju Latvijā, un darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu valsts drošību un sociālo un ekonomisko attīstību,” teikts deklarācijā.
Galvenie reklāmas buzzwords ir “ekonomikas transformācija”. Faktiski katra prioritārā joma ir aprakstīta, ņemot vērā tās potenciālu dot ieguldījumu šajā “ekonomiskajā pārveidē”.
Enerģētika tiek raksturota kā “ekonomiskās transformācijas dzinējs”, izglītība ir “valsts ekonomikas transformācijas pamats”, biznesa konkurence ir “ekonomiskās transformācijas garants”, dzīves kvalitātes uzlabošana “nodrošinās ilgtspējīgu ekonomikas transformāciju” utt. .
“Latvijas ekonomika ilgu laiku gan siltumenerģijas, gan elektroenerģijas ražošanā balstījās uz salīdzinoši lētu Krievijas gāzes importu. Krievijas karš Ukrainā beidzot sagrāva ilūzijas, ka Latvija varētu turpināt ierasto enerģētikas ceļu. Tāpēc ir nepieciešams attīstīt tādu enerģētikas nozari, kas piedāvā ietaupījumus.Pietiekama, prognozējama un konkurētspējīgas cenas enerģija turpmākai ekonomikas attīstībai un skaidrs plāns, kā Latvija var sasniegt ES saistošos klimata mērķus.
“Valdības darbs jāveic ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, sadarbību un NVO, lai strādātu pie kopīga mērķa – mūsu valsts neatkarības stiprināšanas, ekonomiskās transformācijas un iedzīvotāju dzīves kvalitātes. Tas tiek sasniegts. ar labu sadarbību starp sabiedrību un valdību.
Pavadošais sadarbības līgums, kas nosaka koalīcijas ministru iecelšanas:
Ministru prezidents – Arturs Krišjānis Kariņš (JV)
Aizsardzības ministre Ināra Mērnsa (NA)
Ārlietu ministrs – Edgars Rinkēvičs (JV)
Ekonomikas ministre – Ilze Indriksone (NA)
Finanšu ministrs – Arvils Ašeradens (JV)
Iekšlietu ministrs – Māris Kosinskis (p)
Izglītības un zinātnes ministre – Anda Šakša (JV)
Klimata un enerģētikas ministrs – Raimundsoudars (JV)
Kultūras ministrs – Noriss Pontuls (NA)
Labklājības ministre – Evika Siliņa (JV)
Satiksmes ministrs – Janis Vitenbergs (NA)
Tieslietu ministre – Inese Lupita Ignere (JV)
Veselības ministre – Līga Meņģelsone (AS)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Māris Sprindū (p)
Zemkopības ministrs – Didzis Umets (p)
Saimas vēlēšanas notika 1. oktobrī.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
