Piemēram, Ēkavā cilvēki lielāko dienas daļu bija bez elektrības. Taču Ēkava nebija vienīgā vieta, jo daudzi cilvēki sociālajos tīklos ziņoja par elektrības padeves pārtraukumiem:
“Visu vakaru Cēsīs mirgoja elektrība.”
“Visā Limbažos tikko pazuda elektrība.”
“Gulpinam arī nav elektrības. Radiatori auksti.”
“Adadži elektrība bija pazudusi visu nakti, tā nebija Berijā, un Berija Depo nav elektrības.”
“Elektrība tiks pārsūtīta uz Vevey vilcieniem.”
Bauskā trešdien atslēgta elektrība. Pašvaldība ziņoja, ka slēgta sākumskola, otrā vidusskola un bērnudārzs. Slimnīcā tika ieslēgts elektrības ģenerators, tika atcelti daži izvēles pakalpojumi.
Sadalis Techlus apstiprināja, ka šis bija ārkārtējs gadījums. Sals un strauja temperatūras paaugstināšanās ir iemesls, kāpēc transformatoru ēkās veidojas kondensāts.
LTV komentāru meklēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas institūtā. Viņa norādīja, ka šādas problēmas visbiežāk rodas padomju laikā celtajās apakšstacijās. “Vecākās, divstāvu ķieģeļu apakšstacijās. Jaunākajos kompaktajos veidos var būt arī kondensāts, bet mazākā mērā,” sacīja RTU Enerģētikas institūta asociētā profesore Leila Zamita.
“Ir attiecības [of power loss] Ar tīkla atjauninājumu. [..] Šī situācija liecina, ka tas jādara intensīvāk un biežāk. “Ir nepieciešams palielināt rezerves iespējas,” sacīja Zimetti.
Rezerves iespējas nozīmē, ja viena apakšstacija pārstāj darboties, cita var desmit minūšu laikā atjaunot elektroenerģijas piegādi. Kāpēc tas nenotika? Tas ne vienmēr ir iespējams, sacīja Sadalis Tekles. Uzņēmums arī norādīja, ka ar katru gadu tiek uzlabota drošība un mums ir mazāk elektrības padeves pārtraukumu nekā Igaunijā vai Lietuvā. Uzņēmums paredz, ka šonedēļ šādu gadījumu būs arvien mazāk.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
