Talibi saka, ka visā Afganistānā ir “amnestija”, pirmās piezīmes par to, kā viņi šoreiz varētu vadīt valsti. Simtiem cilvēku pirmdien pulcējās pie ASV gaisa spēku transporta lidmašīnas C-17 Kabulas lidostas perimetrā.
Čakibs Rahmans/AFP
Paslēpt parakstu
Parakstu slēdzis
Čakibs Rahmans/AFP
Talibi saka, ka visā Afganistānā ir “amnestija”, pirmās piezīmes par to, kā viņi šoreiz varētu vadīt valsti. Simtiem cilvēku pirmdien pulcējās pie ASV gaisa spēku transporta lidmašīnas C-17 Kabulas lidostas perimetrā.
Čakibs Rahmans/AFP
Talibi visā Afganistānā izsludināja “amnestiju” un otrdien mudināja sievietes pievienoties valdībai, Mēģina pārliecināt piesardzīgos iedzīvotājus Viņi mainījās nākamajā dienā Nāvējošs haoss pārņēma galveno lidostu, kad izmisušie pūļi mēģināja bēgt no savas varas.
Pēc zibenskara visā Afganistānā, kurā daudzas pilsētas nonāca nemiernieku rokās bez cīņas, talibi centās sevi attēlot kā mērenākus nekā tad, kad 90. gadu beigās ieviesa brutālu varu. Taču daudzi afgāņi joprojām ir skeptiski.
Vecākās paaudzes atceras Taliban radikālos islāmistu uzskatus, kas ietvēra stingrus ierobežojumus sievietēm, kā arī nomētāšanu ar akmeņiem, amputāciju un publisku nāvessodu, pirms viņus izdzina ASV vadītais iebrukums pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem.
Lai gan galvaspilsētā Kabulā, kur tagad talibi patrulē tās ielās, netika saņemtas lielas ziņas par ļaunprātīgu izmantošanu vai kaujām, daudzi iedzīvotāji palika mājās un paliek nobijušies pēc tam, kad nemiernieki sagrāba cietumus, iztukšoja cietumus un izlaupīja ieročus. Daudzas sievietes ir paudušas bažas, ka divus gadu desmitus ilgušais Rietumu eksperiments paplašināt savas tiesības un pārveidot Afganistānu neizdzīvos pēc talibu atdzimšanas.
Tikmēr Vācija ir apturējusi attīstības palīdzību Afganistānai Taliban pārņemšanas dēļ. Šī palīdzība ir būtisks finansējuma avots valstij – un talibu centieni iesniegt mērenāku savu versiju var būt vērsti uz to, lai nodrošinātu naudas plūsmu.
Paziņojums ir pirmās piezīmes par to, kā šis režīms vada Afganistānu
Talibu kultūras komitejas locekļa Enamulla Semanghani amnestijas solījumi bija pirmie komentāri par to, kā Taliban pārvalda valsts līmenī. Tomēr viņa komentāri palika neskaidri, jo talibi joprojām risina sarunas ar sabrukušās valsts valdības politiskajiem līderiem un oficiāls darījuma nodošanas līgums nav izsludināts.
Viņš sacīja: “Afganistānas Islāma emirāts ar cieņu un godīgumu paziņoja par pilnīgu amnestiju visai Afganistānai, it īpaši tiem, kas gadiem ilgi un nesen bija kopā ar opozīciju vai atbalstīja okupantus.”
Citi talibu līderi sacīja, ka nemēģinās atriebties tiem, kas strādāja ar Afganistānas valdību vai ārvalstīm. Bet daži Kabulā apgalvo, ka Taliban kaujiniekiem ir to cilvēku saraksti, kuri ir sadarbojušies ar valdību un meklē tos.
Semanghani arī raksturoja sievietes kā “galvenos upurus vairāk nekā 40 gadus ilgajā krīzē Afganistānā”.
“Afganistānas Islāma emirāts vairs nevēlas, lai sievietes kļūtu par upuriem,” viņš teica. “Afganistānas Islāma emirāts ir gatavs nodrošināt sievietēm darba un mācību vidi, kā arī sieviešu klātbūtni dažādās (valdības) struktūrās saskaņā ar islāma likumiem un saskaņā ar mūsu kultūras vērtībām.”
Pakistānas paramilitārie karavīri sargā cilvēkus, kas otrdien iebrauc Pakistānā caur robežšķērsošanas vietu Šamanā.
Džafars Kāns / AFP
Paslēpt parakstu
Parakstu slēdzis
Džafars Kāns / AFP
Pakistānas paramilitārie karavīri sargā cilvēkus, kas otrdien iebrauc Pakistānā caur robežšķērsošanas vietu Šamanā.
Džafars Kāns / AFP
Sievietes tika vardarbīgi apspiestas pēdējo reizi, kad talibi bija pie varas
Tā būtu izteikta atkāpe no pēdējās talibu varas varas, Kad sievietes lielākoties bija tikai savās mājās. Samangani precīzi neaprakstīja, ko viņš domāja ar islāma likumiem, kas nozīmē, ka cilvēki jau zina noteikumus. Viņš piebilda, ka “visām partijām vajadzētu pievienoties” valdībai.
Vēl viena zīme, kas liecina par talibu centieniem uzņemt jaunu fotogrāfiju, televīzijas vadītājs privātajā Tolo stacijā otrdien studijā kamerā intervēja talibu amatpersonu – mijiedarbību, kas savulaik nebija iedomājama. Tikmēr Kabulā īsu laiku demonstrēja aizsegtas sievietes, turot karodziņus, aicinot talibus “neizslēgt sievietes” no sabiedriskās dzīves.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos pārstāvis Ruperts Kolvils atzīmēja Taliban solījumus un bailes no tiem, kas atrodas viņu pakļautībā.
“Šādi solījumi ir jāpilda, un šobrīd – atkal saprotami, ņemot vērā pagātnes vēsturi – šie paziņojumi tika uztverti ar zināmu skepsi,” viņš teica paziņojumā. “Pēdējo divu desmitgažu laikā ir bijuši daudzi grūti nopelnīti sasniegumi cilvēktiesību jomā. Jāaizstāv visu afgāņu tiesības.”
Dažādas valstis apsver, vai samazināt vai palielināt humāno palīdzību
Vācija apturēja attīstības palīdzību Afganistānai, kas tika lēsta 250 miljonu eiro apmērā (294 miljoni ASV dolāru) par 2021. gadu. Vācijas ziņu aģentūra (dpa) raksturoja Afganistānu kā valsti, kas no Berlīnes saņēma lielāko attīstības palīdzību. Citu finansējumu atsevišķi piešķir drošības dienestiem un humānajai palīdzībai.
Tikmēr Zviedrijas attīstības palīdzības ministrs Pērs Olsons Frīde intervijā laikrakstam Dagens Nyheter sacīja, ka viņa valdība palēninās palīdzību valstij. Bet Lielbritānija ir apņēmusies palielināt.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Raabs sacīja, ka humānā palīdzība varētu pieaugt par 10%. Viņš sacīja, ka palīdzības budžets tiks pārveidots attīstības un humānās palīdzības nolūkos un ka talibi nesaņems nekādu naudu, kas iepriekš bija paredzēta drošībai, taču sacīja, ka palīdzība netiks atkarīga no tā, kā tiek pārvaldīti talibi.
Pirmdien Kabulas lidostā bija nemierīga diena, jo daudzi afgāņi mēģināja bēgt
Tikmēr Kabulas starptautiskā lidosta, kas ir vienīgā izeja daudziem, ir atkal atvērta militārajiem evakuācijas lidojumiem ASV spēku uzraudzībā.
Pirmdien visi lidojumi ir apturēti Kad tūkstošiem cilvēku steidzās uz lidostu, izmisuši pamest valsti. Šausminošās ainās, kas iemūžinātas video, daži pacelšanās laikā pieķērās lidmašīnai un pēc tam nokrita pēc nāves. ASV amatpersonas paziņoja, ka haosā lidostā gājuši bojā vismaz septiņi cilvēki.
NATO augstākais civilais pārstāvis Afganistānā Stefano Pontecorvo otrdien tiešsaistē ievietojis videoierakstu, kurā redzams, ka skrejceļš ir tukšs un ASV karavīri atrodas uz asfalta. Militāro kravas lidmašīnu var redzēt no tālienes.
“Es redzu lidmašīnas nolaižamies un paceļoties,” viņš rakstīja tviterī.
Nakts laikā lidojumu izsekošanas dati parādīja, ka ASV militārā lidmašīna paceļas uz Kataru – ASV militārās centrālās pavēlniecības priekšējo štābu. No Dubaijas uz Kabulu pacēlusies Lielbritānijas militārā kravas lidmašīna.
Tomēr bija norādes, ka situācija joprojām ir nestabila. ASV vēstniecība Kabulā, kas tagad darbojas no lidostas, mudināja amerikāņus reģistrēties tiešsaistē evakuācijai, bet neierasties lidostā, pirms viņiem piezvanīt.
Vācijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka pirmā vācu militārā transporta lidmašīna nolaidās Kabulā, taču turpinājās haosa dēļ, un tai atkal bija jādodas prom.
ASV karavīri pirmdien Kabulas lidostā sargā pa perimetru.
Čakibs Rahmans/AFP
Paslēpt parakstu
Parakstu slēdzis
Čakibs Rahmans/AFP
ASV karavīri pirmdien Kabulas lidostā sargā pa perimetru.
Čakibs Rahmans/AFP
Baidens stingri iestājas par ASV izstāšanos no Afganistānas
Visā Afganistānā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja paziņoja, ka kaujās tūkstošiem tika ievainoti, jo pēdējās dienās valstī iebruka talibi. Tomēr daudzviet drošības spēki un politiķi bez cīņas nodevuši savus rajonus un bāzes, iespējams, baidoties, kas varētu notikt, kad pēdējie ASV karavīri atkāpsies, kā plānots mēneša beigās.
a Izlēmīgais ASV prezidents Džo Baidens Pirmdien viņš teica, ka stāv “tieši” aiz viņa lēmuma izvest ASV spēkus, un atzina “sāpīgos” attēlus, kas atklājas Kabulā. Baidens sacīja, ka viņam ir izvēle – ievērot iepriekš apspriesto izstāšanās līgumu vai nosūtīt vēl tūkstošiem karavīru sākt trešo kara desmitgadi.
“Pēc 20 gadiem es smagi esmu iemācījies, ka nekad nav bijis labs laiks izvest amerikāņu karaspēku,” Baidens sacīja televīzijas uzrunā no Baltā nama.
Otrdien turpinājās sarunas starp talibiem un vairākām Afganistānas valdības amatpersonām, tostarp bijušo prezidentu Hamidu Karzaju un Abdullu Abdullu, kuri savulaik vadīja valsts sarunu padomi. Amatpersonas, kas pārzina sarunas, sacīja, ka diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā valdībai, kurā dominē Taliban, būtu jādarbojas, ņemot vērā Afganistānas pārmaiņas pēdējo 20 gadu laikā, nevis vienkārši sadalot, kas kontrolē ministrijas. Viņi runāja ar anonimitātes nosacījumu, lai apspriestu sarunu konfidenciālo informāciju.
Prezidents Ašrafs Gani iepriekš bēga no valsts Taliban uzbrukuma laikā, un viņa atrašanās vieta joprojām nav zināma.
