- Rakstījis Tomass Makintošs
- BBC ziņas
Move Forward līdere Peta Limjaroonrat kampaņāja par vienkāršu, bet spēcīgu vēstījumu: “Taizemei ir vajadzīgas pārmaiņas.”
Taizemes vēlētāji ir noraidījuši militārpersonu atbalstīto valdību, jo šķiet, ka abas opozīcijas partijas atrodas uz koalīcijas sarunu sliekšņa.
Sākotnējie rezultāti liecina, ka partijas “Movement Forward” un “Pheu Thai” ir vadošās premjerministra Prajuts Čanoča.
Vēlēšanas tiek raksturotas kā pagrieziena punkts Taizemē, kurā pēdējos gados ir notikuši militāri apvērsumi.
Prajuts pēdējo apvērsumu vadīja 2014. gadā un ir centies uz citu termiņu.
Taču viņš saskārās ar spēcīgiem vēlēšanu izaicinājumiem no Move Forward un Pheu Thai, divām pretmilitārām partijām.
Move Forward vada bijušais tehnoloģiju vadītājs Peta Limjarronrats, savukārt Paetongtarn Shinawatra – bijušā premjerministra Taksina Šinavatras meita – ir Pheu Thai kandidāte.
Pēc 97% balsu saskaitīšanas aģentūras Reuters apkopotā informācija, kas balstīta uz vēlēšanu komisijas datiem, liecināja, ka kustība uz priekšu iegūs visvairāk mandātu, bet otrajā vietā – Pheu Thai.
Peta rezultātu raksturoja kā “aizraujošu” un solīja, ka viņa partija, veidojot valdību, paliks pretrunā ar militārpersonām atbalstītajām partijām.
Peta žurnālistiem sacīja, ka partija meklēs sarunas ar Feu Thai un ka koalīcijas līgums ir “noteikti uz galda”.
Pheu Thai līderis Paetongtarns Šinavatra apsveica Move Forward ar panākumiem un teica: “mēs varam strādāt kopā”.
“Mēs esam gatavi runāt par “ceļu uz priekšu”, bet mēs gaidām oficiālo iznākumu,” viņa piebilda.
Taizemes premjerministra amata kandidāts Paetongtarns Šinavatra ir bijušā premjerministra Taksina Šinavatras meita.
Balsu skaitīšana sākās pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas svētdien pulksten 17:00 (10:00 GMT) — deviņas stundas pēc balsošanas sākuma 95 000 vēlēšanu iecirkņos visā Taizemē.
Bija paredzēts, ka aptuveni 50 miljoni cilvēku nobalsos, lai ievēlētu 500 parlamenta apakšpalātas deputātus, un aptuveni 2 miljoni cilvēku balsoja priekšlaicīgi.
Paredzams, ka vēlēšanu komisija vairākas nedēļas oficiāli neapstiprinās katras partijas galīgo iegūto vietu skaitu.
Taču tas iezīmē ievērojamas izmaiņas Taizemes sabiedriskajā domā, kur visu vecumu vēlētāji, šķiet, ir gatavi riskēt ar jauniem, ideālistiskiem un salīdzinoši nepārbaudītiem politiķiem.
Premjerministrs Prajuts Čanoča, armijas priekšnieks, kurš vadīja pēdējo apvērsumu 2014. gadā, vēlas tikt pārvēlēts.
Nedēļas vēlāk kāda promilitāra partija izveidoja valdību un nosauca Prajutu par savu premjerministra kandidātu procesā, ko opozīcija uzskatīja par negodīgu.
Šajās vēlēšanās piedalījās gandrīz 70 partijas, tostarp daudzas lielas partijas, un neviena partija neieguva tiešu balsu vairākumu Pārstāvju palātā.
Taču pat tad, ja viena partija iegūst vairākumu vai tai ir vairākuma koalīcija, politiskā sistēma, ko viņš mantojis no militāri izstrādātās 2017. gada konstitūcijas, un cita ar vēlēšanām nesaistītu pilnvaru kopums var liegt viņam stāties amatā.
Konstitūcija, kas tika uzrakstīta laikā, kad Taizeme atradās militārā pārvaldībā, izveidoja iecelto 250 vietu Senātu, kuram ir tiesības balsot par nākamā premjerministra un kabineta izvēli.
Tā kā visus senatorus ieceļ apvērsuma vadītāji, viņi vienmēr ir balsojuši par pašreizējo valdību, kas ir saskaņota ar militāro spēku, un nekad par opozīciju.
Tātad tehniski partijai bez Senāta atbalsta ir vajadzīgs 376 no 500 deputātu vairākums, kas ir nesasniedzams mērķis.
