Studentu skaits Latvijas augstskolās 2020. gadā bija mazāks / eseja / Eng.lsm.lv

Centrālās statistikas organizācijas (CSP) dati Ievietots 25. janvārī Tika konstatēts, ka 2020./2021. Mācību gadā augstāko izglītību ieguva 78,5 tūkstoši studentu, kas ir par 1,1% mazāk nekā pērn.

Pēc ievērojama pieauguma iepriekšējā gadā ir samazinājies arī dalībnieku skaits.

2020./2021. Mācību gadā Latvijas augstskolās iestājās 28,7 tūkstoši studentu, kas ir samazinājums par 2,4%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Puse no uzņemtajiem (51,6%) studijas sāka bakalaura līmeņa programmās, 24,8% – maģistra līmeņa programmās, 21,7% – koledžas līmeņa programmās un 1,9% – doktora līmeņa programmās.

Sievietes joprojām veido lielāko daļu uzņemto – 16 300 studentu jeb 56,7% no tiem, kas uzņemti augstskolās. Vairāk nekā puse studentu (56,1%) pētījumi netika atbalstīti, un valsts atbalstīja 43,9% studentu pētījumus.

Izmaiņas uzņemto, uzņemto un absolventu ar grādu vai kvalifikāciju skaitā

Šajā mācību gadā samazinājās mobilo studentu skaits. Pārceļošie studenti ir cilvēki, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ārpus Latvijas un mācās Latvijā ar mērķi iegūt augstāko izglītību (grādu vai kvalifikāciju). Šo studentu skaitam pēdējos gados ir tendence ievērojami pieaugt. Pirmo reizi ievērojams samazinājums bija vērojams tieši mobilo studentu – iebraucēju – skaitā, šogad studijas uzsāka par 3,7 tūkstošiem jeb 26,6% mazāk nekā pērn. Pašlaik Latvijā kopumā mācās 10 000 mobilo studentu, kas ir par 1,2% mazāk nekā pērn, taču gandrīz divreiz pārsniedz to, kas bija 2014. gadā, kad pirmo reizi tika apkopota mobilo studentu statistika.

Lielākā daļa mobilo studentu (71,8%) savu iepriekšējo izglītību ir beiguši valstīs, kas nav ES dalībvalstis, un 7 no 10 mobilajiem studentiem ir vīrieši. Vairāk nekā pusi (56,7%) no kopējā mobilo studentu skaita veido studenti, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā. No visiem studentiem, kuriem iepriekšējā izglītība ir bijusi Vācijā, vairāk nekā puse (56,6%) ir sievietes, savukārt tās, kuras iepriekš studējušas Indijā un Uzbekistānā, pārsvarā ir vīrieši (attiecīgi 84,2% un 81,1%). Visvairāk mobilo studentu (2,4 tūkstoši) studē Rīgas Stradī universitātē.

READ  Sociālo mediju ziņu ziņojums: 2021. gada 6. februāris

** Pakalpojumi ietver: viesnīcas, restorāni, restorāni, ceļojumi, tūrisms, izklaide, sports utt. transporta pakalpojumi; vides aizsardzība; Drošības pakalpojumi (personu un īpašuma aizsardzība, militārā un aizsardzības).

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, lielākā daļa pirmā kursa studentu – 10,2 tūkstoši tika uzņemti sociālo zinātņu, uzņēmējdarbības un tiesību programmās, taču kopumā šim procentam pēdējo desmit gadu laikā ir tendence nedaudz samazināties. Veselības un labklājības programmās mācās 4,5 tūkstoši studentu jeb 15,7% no kopējā skaita, savukārt inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā – 4,2 tūkstoši jeb 14,7%. Vislielākais izglītības studiju programmās uzņemto studentu skaita pieaugums bija vērojams šogad – 1,8 tūkstoši studentu (6,1%) izvēlējās studēt šo programmu ietvaros, kas ir par 154 studentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Kopš 2017. gada izglītības iestāžu skaits ir palicis nemainīgs – studijas notiek 54 augstskolās (29 universitātēs un 25 koledžās). Gandrīz puse no visiem uzņemtajiem (49,4%) studē trīs lielākajās Latvijas universitātēs (Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē). Kopumā skolēnu skaits 17 izglītības iestādēs pārsniedz tūkstoti, savukārt 13 izglītības iestādēs (galvenokārt koledžās) skolēnu skaits ir mazāks par 200.

Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, kopējais studentu skaits (78,5 tūkstoši) samazinājās par gandrīz tūkstoti, savukārt pēdējo piecu gadu laikā – par 4,4 tūkstošiem jeb 5,3%. Koledžas līmeņa programmās studē 14,1 tūkstotis studentu, bakalaura līmenī – 44,2 tūkstoši, maģistrantūrā – 18,2 tūkstoši, doktora līmeņa programmās – divi tūkstoši studentu. Joprojām lielākais studentu skaits ir sociālo zinātņu, biznesa zinātņu un tiesību programmās, kuras piešķīra 26,5 tūkstošiem jeb trešdaļai no kopējā studentu skaita, savukārt inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā – 11,9 tūkstoši jeb 15,2%. Studentu skaita pieaugums vērojams veselības un labklājības programmās, kuras šogad saņēma 13,2 tūkstoši (16,8%) studentu jeb par 11,4% vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Tajā pašā laikā dabaszinātņu, matemātikas un skaitļošanas programmu studentu skaits, kuri ieguva 7,6 tūkstošus jeb 9,6%, pieauga par 4,1%.

READ  Paula Padosa vs Belinda Pensiju izredzes un prognozes

2020./2021. Mācību gadā doktorantūras programmas īsteno 20 Latvijas augstskolas. Pašlaik ir 2039 doktoranti, trešā daļa (32,9%) sociālajās zinātnēs, uzņēmējdarbībā un tieslietās un aptuveni 20% inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā.

2020. gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14,5 000 studentu, kas ir par 2,2% mazāk nekā iepriekšējā periodā. Vairāk nekā trešdaļa (36,4%) jeb 5,3 tūkstoši studentu ieguvuši grādu sociālajās zinātnēs, uzņēmējdarbībā un tiesību zinātnēs, bet 19,1% jeb 2,8 tūkstoši – veselības un aprūpes jomā.

Kopš 2010. gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir samazinājies gandrīz divas reizes.

Galvenie augstākās izglītības rādītāji

2000/01

2005./06

2010./11

2018/19

2019/20

2020/21

Augstākās izglītības iestādes un koledžas

Ieraksti

101 270

131125

103856

80355

79408

78548

Iesācēji

32950

43826

31 012

27652

29399

28700

Absolventi

009 15

26 124

26545

15363

14848

14525

Vai redzējāt kļūdu?

Atlasiet tekstu un pieskarieties Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu

Atlasiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu

Jasmine Cole

"Profesionāls popkulturālists. Nedziedināms pārtikas zinātnieks. Analītiķis. Ārkārtējs lasītājs. Tipisks sociālo mediju fanātiķis. Čivināt cienītājs."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top