Strops Technologies Latvijā izstrādā jauna veida fotokameru/rakstu

STROPS TEHNIKA Dibinātājs Normunds Steppans skaidro, ka, pilnveidojoties ražošanas tehnoloģijām, nākamās paaudzes kamera būs lētāka un līdz ar to pievilcīgāka plašākam klientu lokam. Jaunās kameras prototips tagad ir gatavs, liecina ziņojumi Latvijas laboratorijas.

Uzņēmums arī strādā pie savas sistēmas pilnveidošanas, lai ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu identificēšana būtu automātiskāka. Lietotājiem tiks rādītas tikai aizdomīgākās riepas, un būs tikai jānospiež poga, lai apstiprinātu, vai parādītais transportlīdzeklis pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. 2024. gada sākumā uzņēmums uzsāks pilotprojektu, lai pārbaudītu jauno sistēmu Rīgā un pārbaudītu tās panākumus. “Efektivitāte uzlabosies par 95%, ” sola Stepbans.

Meklē ieguldījumus, lai sasniegtu izaugsmes ambīcijas

Šogad biznesa pārdošanas apjomi uz laiku sasniegs 500 000 eiro. Uzņēmums līdz šī gada novembra beigām jau bija dubultojis iepriekšējā gada pārdošanas apjomu. Stepans paredz, ka nākamgad tā pārdošanas apjomi pieaugs vēl straujāk, sasniedzot 2 miljonus eiro.

“Ieviešot jaunu produktu, vēlamies sasniegt apgrozījumu līdz 50 miljoniem eiro vidējā termiņā,” viņš saka. “To var izdarīt – videonovērošanas nozare ir vērta ap 30 miljardiem eiro gadā un tā aug. visu laiku, jo drošība visā pasaulē nav “Tas kļūst labāks”.

Līdz ar to uzņēmums plāno iegūt investīcijas viena miljona eiro vērtībā. Par pusi no šīs summas investori jau vienojušies. “Uzņēmējdarbības stāvoklis nekad nav bijis tik labs kā tagad. Nav tā, ka mums ir jāiegulda, lai maksātu algas, bet ir grūti spert nākamo soli mūsu attīstībā bez ārējām investīcijām. Organiskā izaugsme nav tas pats, kas lekt, bet, lai lektu, mūsu pašu naudas nepietiek.”

Kļūdu labošana, atpērkot akcijas no investoriem

Stepbans atzīst, ka, piesaistot investīcijas, sākotnēji pieļautas kļūdas. “Daudzi jaunizveidotie uzņēmumi, tostarp mēs un agrīnie investori, pieļāva kļūdas, jo pirms 10 gadiem sabiedrībā trūka zināšanu par jaunuzņēmumu investīcijām. Tāpēc nebija nekas neparasts, ka investori vēlējās 50% no biznesa desmitiem tūkstošu. eiro kā investīcijas, neapzinoties, ka šauj sev kājā, jo tas liedz uzņēmumam piesaistīt nākamās kārtas investīcijas.

READ  Starp NATO kaujas grupas karavīriem Latvijā atklāta Covid-19 infekcija / Article / LSM.lv

Uzņēmējs to zina no pieredzes. Kad Strops Technologies vēlējās piesaistīt otrās kārtas investīcijas, neviens nevēlējās investēt, redzot īpašumtiesību struktūru. Tas bija brīdis, kad viņiem bija jāizlemj, vai viņi paliks pašreizējā amatā un varēs augt tikai ar savu naudu, vai arī labot savu kļūdu un atpirkt akcijas no sākotnējā investora, lai ka tie nākotnē varētu piesaistīt investorus ar veselīgiem nosacījumiem. Stepans izvēlējās otro iespēju:

“Ja jums ir mērķis, varat arī atrast veidus, kā to sasniegt. Ja jūsu mērķis ir 50 miljonu eiro pārdošanas apjoms un jūs sasniedzat tikai 35 miljonus eiro, tas ir daudz vairāk, nekā jūs būtu sasniedzis, ja jūsu mērķis būtu bijis € 500 000.”

Pirms diviem gadiem viņam bija iespēja iegādāties atlikušās akcijas no pārējiem īpašniekiem, kā arī nomaksāt visus bankas kredītus. Stepāns šobrīd ir vienīgais uzņēmuma īpašnieks.

Grūts laiks elektronikas nozarei

Šobrīd Strops Technologies savu produkciju eksportē uz 19 valstīm, galvenokārt Eiropā. Uzņēmumam ir arī klienti Apvienotajā Karalistē, AAE un Dienvidāfrikā. Stepbans atzīst, ka pēdējie divi gadi elektronikas nozarei bijuši “ļoti tumši” komponentu trūkuma un piegādes ķēžu pārtraukumu dēļ. Viņš neatceras citu reizi, kad nebūtu bijis iespējams iegādāties nepieciešamās sastāvdaļas. Tas viņam lika pārveidot biznesu, pārstrukturēt tā darbību un sākt ražošanas ārpakalpojumus.

“Lai gan ražošanas ārpakalpojumi ir nedaudz dārgāki par vienību, EBITDA ir daudz labāka. 2021. gadā EBITDA apgrozījumam bija no 250 000 līdz 300 000 eiro.” Aptuveni 20 tūkstoši eiro, bet pērn ar līdzīgu apgrozījumu sastādīja 110 tūkstoši eiro.Tas apliecina, ka ir vērts sadarboties ar trešo pušu pakalpojumu sniedzējiem.

Novērošanas sistēma, ne tikai kamera

Stepbans uzsver, ka Strops Technologies produkts ir videonovērošanas sistēma, nevis tikai kamera. No citām sistēmām tā atšķiras ar to, ka datu pārraidei nav nepieciešama infrastruktūra – elektrība un interneta kabelis. Sistēmu var uzstādīt uz jebkura staba, neizstrādājot uzstādīšanas plānu.

“Jā, sākotnēji var šķist, ka šāda veida kameras izmaksas ir augstākas nekā standarta kameras izmaksas, taču, saskaitot visas izmaksas, ieskaitot projektēšanas, infrastruktūras ierīkošanas un saistītās izmaksas, mūsu risinājums sniedz ievērojamus ietaupījumus, Finansiāli vai laika ziņā.

Ja policija vai cita iestāde konstatē, ka kādā konkrētā vietā pārkāpumi mēdz notikt biežāk, tā uzreiz var tur novietot kameru un sakārtot pilsētvidi. “Apzināmies, ka visas kameras publiskās vietās nenomainīsim, jo ​​atsevišķām vietām tām nav jēgas. “Taču mūsu pieredze rāda, ka Rīgas izmēra pilsētai ir vajadzīgas aptuveni 100 kameras, no kurām 50 ir viegli pārvietot un izmantot. nav nepieciešama infrastruktūra,” skaidro Stepans.

READ  Latviešu treneris lepojas, redzot, ka komanda iedvesmo bērnus dzimtenē

Tiek lēsts, ka lielākajās pilsētās uz 10 000 iedzīvotāju ir nepieciešama vismaz viena mobilā videonovērošanas sistēma. Mazās pilsētās ir nepieciešams viens uz 5000 iedzīvotājiem.

Visur nepieciešama videonovērošana

Strops Technologies piedāvāto preci var izmantot jebkur, kur nepieciešama videonovērošana. Viens no visizplatītākajiem kameru lietojumiem ir nelikumīgas apgāšanās uzraudzība. Stepbans uzsver, ka izdevumi, kas attiecīgajiem dienestiem rodas, savācot šos atkritumus manuāli, nevis vienkārši iztukšojot atkritumu tvertnes, ir daudz lielākas. Valdības, kurām šim jautājumam jātērē lielas summas, aktīvi iesaistās šo problēmu risināšanā.

Pēdējā laikā Strops Technologies piedāvātajiem produktiem ir mainījušies lietošanas gadījumi. Uzņēmumam tagad ir klienti transporta nozarē, kas to izmanto, lai, piemēram, noķertu vadītājus, izmantojot autobusu maršrutu. Blakus trasei ir uzstādīta kamera, kas fiksē visus, kas brauc pa to. Uzņēmuma izstrādātie algoritmi “fiksē” mirkļus, kad kāds brauc pa autobusa maršrutu, un lietotājam atliek vien klasificēt, vai transportlīdzeklis ir sabiedriskais transports, taksometrs, elektromobilis, operatīvais transportlīdzeklis, vai arī tas ir ir Transportlīdzeklis, kas pārkāpj likumu un ir sodāms.

“Tie laiki, kad varēja pārkāpt likumu un saņemt naudas sodu, ir pagājuši,” saka Stebans.

Šo sistēmu var izmantot arī, lai noķertu tos, kuri ignorē sarkano gaismu.

Uzņēmumam šobrīd ir divi ienākumu avoti: kameru pārdošana; un pārdod licences, lai izmantotu savu vietni, kas parāda, kur atrodas visas klienta kameras, kad jāmaina baterijas utt. Laika gaitā uzņēmums cer pievienot trešo avotu: tranzīta pārkāpumu uzraudzības vienību.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top