Igaunija kopā ar savām Baltijas partnervalstīm Latviju un Lietuvu gatavojas sākt attīstīt “pretmobilitātes aizsardzības objektu būvniecību uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju”, piektdien atklāja Igaunijas Aizsardzības ministrija.
Šī attīstība tika formalizēta Rīgā, kur Igaunijas aizsardzības ministri Hannu Pefkurs, Lietuvas Arvīds Anušausks un Latvijas Andris Sprūdis parakstīja līgumu par šo bunkuru būvniecību tuvāko gadu laikā.
Šīs iniciatīvas fons ir spriedzes saasināšanās starp NATO, Krieviju un Baltkrieviju, īpaši ņemot vērā notiekošo konfliktu Ukrainā. Trīs Baltijas valstis, visas NATO dalībvalstis, stiprina savu aizsardzību, savukārt ar Krieviju cieši sabiedrotā Baltkrievija pēdējā laikā izteikusi draudus stratēģiskajai aliansei.
Pefkors uzsvēra šī projekta apzināto un stratēģisko raksturu, sakot: “Pretmobilitātes aizsardzības objektu būvniecība ir rūpīgi pārdomāts un pārdomāts projekts, kura nepieciešamība izriet no pašreizējās drošības situācijas.” Viņš arī skaidroja šādu objektu izveides nepieciešamību, īpaši ņemot vērā Ukrainas konfliktu, uzsverot fizisko aizsardzības struktūru nepieciešamību, lai Igauniju aizsargātu “no pirmā metra”.
Pēc Pevkora teiktā, šīs iekārtas ir ne tikai aizsardzības pasākumi, bet arī kalpo kā preventīvs līdzeklis, nodrošinot militāro gatavību dažādām ārkārtas situācijām, ja “rodas vismazākās briesmas”.
Igaunijas Aizsardzības ministrija paskaidroja, ka objektos būs “bunkuru, atbalsta punktu un sadales līniju tīkls”, taču skaidri norādīja, ka miera laikā netiks izvietoti sprāgstvielas vai griešanas vadi.
Turklāt Baltijas valstis pauda nodomu kopīgi ekspluatēt ASV ražotās HIMARS daudzkārtējās palaišanas raķešu sistēmas un veikt “NATO gaisa policiju” Latvijā, kā tas aprakstīts to parakstītajā “Nodomu protokolā”.
Saskaņā ar Igaunijas sabiedriskās apraides datiem projektā, kura izmaksas ir aptuveni 60 miljoni eiro (apmēram 65,3 miljoni dolāru), Igaunijas komponentē būs iekļauti aptuveni 600 bunkuri.
Iedvesma šim visaptverošajam projektam izriet no 2022. gada NATO samita Madridē, Spānijā, kur vadītāji uzsvēra, cik svarīgi ir sagatavoties teritoriālajai aizsardzībai jau no paša sākuma un jaunu reģionālo aizsardzības plānu nepieciešamību.
Neskatoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina apgalvojumiem, ka “[no reason]“Lai nonāktu konfliktā ar NATO valstīm, attiecības starp Maskavu un NATO, īpaši Baltijas valstīm, pēc iebrukuma Ukrainā joprojām ir ļoti trauslas.
Kara izpētes institūts (ISW) nesen atzīmēja, ka Putina retorika attiecībā uz Krievijas Baltijas kaimiņvalstīm ir stratēģisks solis, lai “noteiktu informācijas nosacījumus” iespējamai nākotnes eskalācijai, kas varētu iedragāt NATO kohēziju.
(Ar aģentūru ieguldījumu)
