.jpg)
2023. gada otrajā ceturksnī kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas ES ekonomikā sasniedza 821 miljonu tonnu oglekļa dioksīda.2– Ekvivalenti (CO2-ekv.), par -5,3% mazāk, salīdzinot ar to pašu ceturksni 2022. gadā (867 miljoni tonnu CO2)2-EQ). Tajā pašā periodā ES IKP saglabājās stabils, reģistrējot ļoti nelielas svārstības (+0,05 % 2023. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada to pašu ceturksni).
Šī informācija iegūta no datiem par siltumnīcefekta gāzu emisiju ceturkšņa aprēķiniem pēc ekonomiskās aktivitātes, ko šodien publicējis Eurostat. Ceturkšņa aprēķini par siltumnīcefekta gāzu emisijām papildina ceturkšņa sociālekonomiskos datus, piemēram, IKP vai nodarbinātību. Šajā rakstā ir apkopoti secinājumi no raksta, kas ilustrēts ar detalizētāku statistiku par siltumnīcefekta gāzu emisijām ceturksnī.
Avota datu kopa: env_ac_aigg_q un namq_10_gdp
2023. gada otrajā ceturksnī par visvairāk siltumnīcefekta gāzu emisijām atbildīgās tautsaimniecības nozares bija “Apstrādes rūpniecība” (23,5%), “Mājsaimniecības” (17,9%), “Elektroenerģija un gāzes apgāde” (15,5%), “Lauksaimniecība” (14,3%). %). ), kam seko “transportēšana un uzglabāšana” (12,8%).
Salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni, emisijas samazinājušās 6 no 9 tautsaimniecības nozarēm. Lielākais samazinājums fiksēts elektroenerģijas un gāzes piegādes grupā (-22.0%). Galvenā nozare, kurā palielinājās emisijas, bija “Transportēšana un uzglabāšana” (+1,7%).
Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinās 21 Eiropas Savienības valstī
2023. gada otrajā ceturksnī siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājušās 21 ES valstī, salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni. Pieaugums reģistrēts Maltā (+7,7%), Latvijā (+4,5%) un Īrijā (+3,6%), Lietuvā. (+3,0%), Kipra (+1,7%), Horvātija (+1,0%). No sešām ES dalībvalstīm IKP palielinājās četrās: Maltā (+3,9%), Horvātijā (+2,6%), Kiprā (+2,2%) un Lietuvā (+0,7%).
Lielākais siltumnīcefekta gāzu samazinājums fiksēts Bulgārijā (-23,7%), Igaunijā (-23,1%) un Nīderlandē (-10,3%).
Avota datu kopa: env_ac_aigg_q un namq_10_gdp
No 21 ES dalībvalsts, kas samazināja emisijas, 10 valstīs tika reģistrēts IKP samazinājums (Igaunijā, Ungārijā, Luksemburgā, Zviedrijā, Austrijā, Čehijā, Polijā, Somijā, Vācijā un Nīderlandē). Itālija saglabāja savu IKP tādā pašā līmenī kā 2022. gada otrajā ceturksnī un samazināja siltumnīcefekta gāzu emisijas. Desmit ES valstīm (Dānijai, Francijai, Beļģijai, Slovēnijai, Slovākijai, Bulgārijai, Portugālei, Spānijai, Rumānijai un Grieķijai) izdevās samazināt emisijas, vienlaikus palielinot savu IKP.
