Jaunā rovera savākto nogulumu paraugu analīze atklāja oglekļa klātbūtni, un iespējamā senās dzīvības klātbūtne uz Sarkanās planētas ir tikai viens iespējamais izskaidrojums, kāpēc tā tur atrodas.
Tāpēc oglekļa atomi ar savu pārstrādes ciklu ir bioloģiskās aktivitātes mikroelementi uz Zemes. Tāpēc tos varētu izmantot, lai palīdzētu pētniekiem noteikt, vai uz senā Marsa pastāvēja dzīvība.
Ja šos atomus mēra citā materiālā, piemēram, Marsa nogulumos, tie var izgaismot planētas oglekļa ciklu neatkarīgi no tā, kad tas noticis.
Zinot vairāk par šī jaunatklātā Marsa oglekļa izcelsmi, varētu atklāt arī oglekļa cikla procesu uz Marsa.
Noslēpumi nogulumos
Curiosity nolaidās Geila krāterī uz Marsa 2012. gada augustā. 96 jūdžu (154,5 km) garais krāteris, kas nosaukts Austrālijas astronoma Valtera F. Geila vārdā, visticamāk, ir meteorīta trieciena rezultāts pirms 3,5 līdz 3,8 miljardiem gadu. Lielajā līcī, iespējams, atradās ezers, un tagad tajā atrodas kalns ar nosaukumu Mount Sharp. Krāteris ietver arī atklātu vecu iežu slāņus.
Lai to aplūkotu tuvāk, no 2012. gada augusta līdz 2021. gada jūlijam zonde tika izurbta, lai savāktu nogulumu paraugus caur krāteri. Pēc tam Curiosity uzsildīja šos 24 pulvera paraugus līdz aptuveni 1562 grādiem pēc Fārenheita (850 grādiem pēc Celsija), lai atdalītu elementus. Tas izraisīja paraugu izdalīšanos metānā, ko pēc tam analizēja ar citu rovera arsenāla instrumentu, lai parādītu stabilu oglekļa izotopu vai oglekļa atomu klātbūtni.
Dažos paraugos ogleklis bija noplicināts, bet citi bija bagātināti. Ogleklim ir divi stabili izotopi, ko mēra kā oglekli 12 vai oglekli 13.
Hauss, pētījuma vadošais autors un Penn State universitātes Zemes zinātņu profesors, savā paziņojumā sacīja: “Paraugi, kuros ir ļoti samazināts oglekļa-13 daudzums, ir nedaudz līdzīgi Austrālijas paraugiem, kas ņemti no 2,7 miljardus gadu veciem nogulumiem.”
“Šie paraugi bija bioloģiskās aktivitātes rezultāts, kad seno mikrobu paklāji patērēja metānu, taču mēs to nevaram teikt uz Marsa, jo tā ir planēta, kas, iespējams, veidojusies no dažādiem materiāliem un procesiem nekā Zeme.”
Ezeros uz Zemes mikrobiem patīk augt lielās kolonijās, kas būtībā veido paklājus tieši zem ūdens virsmas.
3 potenciālie oglekļa avoti
Dažādie šo oglekļa atomu mērījumi varētu norādīt uz trim lietām, kas ļoti atšķiras senajā Marsā. Oglekļa izcelsme, iespējams, ir saistīta ar kosmiskajiem putekļiem, oglekļa dioksīda sadalīšanos ultravioletā starojumā vai bioloģiski ražotā metāna sadalīšanos ultravioletā starojuma ietekmē.
Pēc pētnieku domām, “visi trīs šie scenāriji ir netradicionāli, atšķirībā no parastajiem procesiem uz Zemes”.
Saskaņā ar House teikto, pirmais scenārijs paredz, ka visa mūsu Saules sistēma šķērso galaktisko putekļu mākoni, kas notiek ik pēc 100 miljoniem gadu. Daļiņu noslogots mākonis var izraisīt dzesēšanas notikumus uz akmeņainām planētām.
“Tas neuzliek daudz putekļu,” sacīja Hauss. “Ir grūti redzēt kādu no šiem nogulsnēšanās notikumiem Zemes ierakstā.”
Taču iespējams, ka šāda notikuma laikā kosmiskais putekļu mākonis pazemināja temperatūru uz senā Marsa, kurā varēja būt šķidrs ūdens. Tas var izraisīt ledāju veidošanos uz Marsa, atstājot putekļu slāni uz ledus. Kad ledus kūst, saglabāsies nogulumu slānis, ieskaitot oglekli. Lai gan tas ir pilnīgi iespējams, Geila krāterī ir maz pierādījumu par ledājiem, un pētījuma autori teica, ka ir nepieciešams vairāk pētījumu.
Otrais scenārijs paredz oglekļa dioksīda pārvēršanu uz Marsa organiskos savienojumos, piemēram, formaldehīdā ultravioletā starojuma ietekmē. Šī hipotēze prasa arī papildu pētījumus.
Trešajai šī oglekļa iegūšanas metodei ir potenciālas bioloģiskas saknes.
Tāpat iespējams, ka metāns reaģējis ar ultravioleto starojumu, atstājot uz Marsa virsmas oglekļa pēdas.
Pie apvāršņa vēl bedres
Aptuveni mēneša laikā Curiosity atgriezīsies vietā, kur tā savāca lielāko daļu paraugu, kas dos vēl vienu iespēju analizēt nogulumus no šīs interesantās vietas.
“Šis pētījums atbilst ilgtermiņa mērķim izpētīt Marsu,” sacīja Hauss. “Lai izmērītu dažādus oglekļa izotopus – vienu no svarīgākajiem ģeoloģijas instrumentiem – no nogulumiem citā apdzīvojamajā pasaulē, un tas tiek darīts, aplūkojot deviņu gadu izpēti.”
