Ukrainas Zaporožjes atomelektrostacija, kas redzama šeit oktobrī, kopš Krievijas ofensīvas sākuma sešas reizes ir darbojusies ar avārijas strāvas avotiem.
Kārlis Korts / Getty Images
Slēpt parakstu
Pārslēgt parakstu
Kārlis Korts / Getty Images
Ukrainas Zaporožjes atomelektrostacija, kas redzama šeit oktobrī, kopš Krievijas ofensīvas sākuma sešas reizes ir darbojusies ar avārijas strāvas avotiem.
Kārlis Korts / Getty Images
Krievija trešdien vēlu vakarā raidīja raķešu uzliesmojumu Ukrainas pilsētās, nogalinot vismaz sešus cilvēkus un mērķējot uz kritisko infrastruktūru 10 reģionos, sacīja vietējās varas iestādes.
Uzbrukuma rezultātā tika pārtraukta elektroapgāde dažās Ukrainas daļās, tostarp Zaporožjes atomelektrostacijā. Ukrainas tīkla operators Oknergo sacīja, ka iekārta atkal ir pieslēgta elektrotīklam Līdz ceturtdienas pusdienlaikam.
Taču šī nav pirmā reize, kad Krievijas okupēta rūpnīca ir spiesta darboties ar avārijas ģeneratoriem. Eksperti saka, ka pēc sešām avārijas slēgšanām Zaporožžijā iekārta joprojām atrodas uz kodolkatastrofas sliekšņa.
Šeit ir norādīts, ko lietas nozīmē.
Pirmkārt, īss atsvaidzinājums par to, kāpēc Zaporožje ir svarīga
Zaporožžija atrodas Ukrainas dienvidos un darbojas kā lielākā atomelektrostacija Eiropā. Rūpnīca strādā ar pilnu jaudu, un tā spēj saražot 6000 megavatu elektroenerģijas.
Krievijas spēki Zaporožju ieņēma pirms gada šomēnes, taču kara nogurdinātā un nepietiekami nokomplektētā Ukrainas komanda turpina noturēties.
Kopš tā laika sprādzieni ir nodarījuši postījumus stacijai vismaz sešas reizes, uz laiku pārrāvuši četras augstsprieguma elektrolīnijas, kas savieno Zaporožži ar Ukrainas elektrotīklu.
Elektropārvades līnijām ir izšķiroša nozīme stacijas un tās dzesēšanas sistēmu drošībai — jo ilgāk turpinās elektroenerģijas padeves pārtraukums, jo lielāka iespējamība, ka iespējama kodolenerģijas sabrukšana.
Rūpnīcai ir jauda pašai ražot elektroenerģiju, taču, kā NPR pārstāvim Džefam Brumfīldam teica bijušais Zaporožžas inženieris, tas nav ilgtspējīgs ilgtermiņa risinājums. Iekārta bieži pārslēdzas uz dīzeļdegvielas avārijas ģeneratoriem, taču arī tiem ir ierobežots degvielas daudzums.
Papildus tam: Kremļa spēki, šķiet, lēnām iztukšo rezervuāru, kas ir ūdens avots, kas tiek sūknēts caur rūpnīcas kodolu, lai uzturētu zemu temperatūru.
Tāpēc iespējamās kodolieroču sabrukšanas rēgs karājas pār katru kara minūti.
Pēdējā slēgšana notika, kad sarunas par rūpnīcu nonāca strupceļā
Pavēstīja Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Galušenko Trešdienas nakts uzbrukumi Zaporožje pienāca manāmā lēciena punktā.
Galuščenko saka, ka mēģinājis vienoties ar Krievijas līderiem par rūpnīcas demilitarizāciju, un nacionālajā televīzijas uzrunā šīs nedēļas nogalēsacīja ukraiņiem, ka sarunas nonākušas strupceļā.
“Situācija ir apstājusies. Mūsu nostāja, ko paužam visos starptautiskajos forumos, ir tāda, ka jebkurām sarunām par ZAES ir jābalstās uz: pirmkārt, rūpnīcas demilitarizāciju,” viņš teica. Bet, atbildot uz to, mēs saņēmām [Russian President Vladimir] Anulēts un spēkā neesošs Putina dekrēts, ka ZNPP ir “federāls” īpašums.
Viņš sacīja, ka uzskata, ka Kremļa galvenais mērķis ir pēc okupācijas beigām atstāt Zaporožži “nedarbojamu”, tādējādi samazinot Ukrainas kā Eiropas enerģētikas centra statusu.
ANO sargsuns nosūta steidzamu brīdinājumu: “Kādu dienu mūsu veiksme beigsies”
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi, kurš tika attēlots preses konferencē šīs nedēļas sākumā, sacīja, ka pasaule “dara visu iespējamo”, lai ļautu Ukrainas Zaporožjes spēkstacijai atkārtoti ciest.
Tomass Kronšteiners / Getty Images
Slēpt parakstu
Pārslēgt parakstu
Tomass Kronšteiners / Getty Images
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi, kurš tika attēlots preses konferencē šīs nedēļas sākumā, sacīja, ka pasaule “dara visu iespējamo”, lai ļautu Ukrainas Zaporožjes spēkstacijai atkārtoti ciest.
Tomass Kronšteiners / Getty Images
Krievijai ir Viņš teica, ka viņi cenšas savienot Zaporožži savam elektrotīklam. Taču Ukrainas amatpersonas esot skeptiskas Ka šāds savienojums būtu iespējams, ņemot vērā, ka tam būtu nepieciešama augstsprieguma elektrolīnija no rūpnīcas uz Krieviju.
Rafaels Grosi, Apvienoto Nāciju Organizācijas Kodolieroču uzraudzības aģentūras ģenerāldirektors, Viņš sacīja, ka ir “pārsteigts ar pašapmierinātību”. No ANO Zaporožje arī bija spiesta jau sesto reizi strādāt avārijas režīmā.
“Ko mēs darām, lai tas nenotiktu?” Pastāstiet SAEA Direktoru padomei steidzamā atjauninājumā. “Katru reizi, kad metam kauliņus. Un, ja ļausim tam turpināties atkal un atkal, kādu dienu mūsu veiksme beigsies.”
Grosi jau sen ir teicis, ka Ukrainas kodolobjektu aizsardzībai jābūt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras “galvenajai prioritātei”. Aģentūra ir nosūtījusi komandas uz Ukrainu, lai aktīvi uzraudzītu Zaporožži, un pagājušajā mēnesī atbrīvoja a 52 lappušu ziņojums, kurā izklāstīti iespējamie preventīvie pasākumi.
Augstākais ieteikums ir izveidot drošu zonu ap Zaporožži, Tā ir ideja, ko Kremļa vadītāji vienojās apspriest ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru pagājušajā mēnesī.
Sliktākais scenārijs: vai Zaporožje varētu būt nākamā Černobiļa?
Ja visi mēģinājumi sarunās neizdosies, katastrofa Zaporožjā būs nozīmīga, taču, visticamāk, ne tik postoša kā 1986. gada Černobiļas katastrofa vai 2011. gada sabrukums Fukušimā.
Stīvens Nesbits, kodolinženieris un Amerikas Kodolenerģijas biedrības ātrās reaģēšanas komandas loceklis, pastāstīja NPR, ka ir divi galvenie iemesli.
Pirmkārt, daži Zaporožžas reaktori kādu laiku ir slēgti, palīdzot atdzesēt degvielu.
Otrkārt, Zaporožžas reaktori ir modernāki, tos ieskauj trīs līdz četras pēdas biezas dzelzsbetona sienas, kas var palīdzēt saglabāt radioaktīvo materiālu.
Bet, saprotams, Nesbits un citi kodolenerģijas eksperti saka, ka nav vērts pārbaudīt šīs teorijas.
