Saules enerģija varētu tikt kronēta par Latvijas enerģijas tirgus “karali” – pv International Magazine

Latvijā līdz pagājušā gada beigām uzstādītā saules enerģijas jauda bija 54 megavati, liecina Starptautiskās atjaunojamās enerģijas aģentūras (IRENA) statistika. Viens enerģētikas eksperts saka, ka tas ir “nožēlojami”, salīdzinot ar valsts Baltijas brāļiem un māsām Fotoelektrības žurnāls. Bet, ja Latvija varēs iegūt pareizās iespējas komunālo pakalpojumu līmenī, saules enerģija varētu kļūt par vienu no tās atjaunojamās enerģijas zvaigznēm.

Rēnijs Apoltiņš teica Fotoelektrības žurnāls Viņš sacīja, ka Latvija atpaliek no saviem Baltijas kaimiņiem gandrīz visās atjaunojamās enerģijas frontēs, īpaši saules enerģētikā, un raksturoja situāciju kā “nožēlojamu”. Saskaņā ar Starptautiskās Atjaunojamās enerģijas aģentūras datiem Latvijā 2023. gada beigās bija tikai 54 MW uzstādītās PV jaudas, kas veido nelielu daļu no Igaunijas (535 MW) un Lietuvas (568 MW) saules enerģijas ieguves.

Taču valsts galvaspilsētā Rīgā strādājošais veterāns enerģētikas eksperts Abotiņš sacīja, ka saules enerģija kopā ar vēju varētu būt valsts enerģijas tirgus “karalis”. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta teikto Instruktāžas dokuments Latvijā saules enerģijai ir “neizmantots” potenciāls ražot “lielas jaudas” elektroenerģiju dalībvalstī.

Palielināta investoru uzticība, kas jau notiek, ir atslēga uz šo panākumu gūšanu, sacīja Apoltiņš.

“vairāk Lielākā daļa “Svarīga lieta ir LCOE (ekvivalentās elektroenerģijas izmaksas), un saules PV un sauszemes vēja enerģija ir tik ļoti samazinājusies, ka tā ir kļuvusi diezgan konkurētspējīga salīdzinājumā ar tradicionālajām tehnoloģijām, piemēram, dabasgāzi,” viņš teica. Āboltiņš lēsa, ka valsts PV LCOE ir 35 eiro/MWh (38,06 USD/MWh).

Viņš teica, ka valsts atjaunojamās enerģijas sastāvs, kas trešdaļu enerģijas iegūst no atjaunojamiem resursiem, “varētu būt labāks”. 2021. gadā lielākie elektroenerģijas ražotāji Latvijā bija gāzes termoelektrostacijas Rīgā, kam sekoja hidroelektrostacijas Daugavā, liecina Pētnieciskais darbs. Raksta autori vēlāk raksturoja vēja un saules projektu izvēršanu kā “ļoti zemu” līdz 2022. gadam.

READ  Jauna kampaņa, lai apkarotu telefonkrāpšanu pret veciem cilvēkiem Latvijā / Raksts

Latvija ir atpalikusi atjaunojamās saules enerģijas sacīkstēs vēsturisko un “pretrunīgo” stimulu un subsīdiju shēmu dēļ, sacīja Aputiņš. Tie ir atstājuši paliekošu iespaidu uz nozari. “Aiz šīm darbībām stāv reāli cilvēki, īsti vārdi, reāli uzņēmumi, reālas juridiskas personas, kā arī reāli likumdevēji, lēmumu pieņēmēji un politiķi, kuru vārdi ir saistīti ar šīm īpašajām interesēm,” sacīja Abotiņš.

Viņš sacīja, ka tas nepalīdz, jo pašlaik valstī nav atbalsta plānu atjaunojamās enerģijas projektiem.

Taču bijušais enerģētikas konsultants uzskata, ka pēdējā laikā investori un uzņēmumi Latvijā ir pievērsuši uzmanību saules enerģijai “plašā mērogā, rūpnieciskā mērogā”, jo valstī ir vēlme pēc lētākām enerģijas cenām. Šīs iespējas pastiprina Latvijas valdības izvirzītie atjaunojamās enerģijas mērķi, kas izklāstīti “Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadamDaži no šiem mērķiem ietver siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 65% līdz 2030. gadam un līdz desmitgades beigām pusi no enerģijas iegūt no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Maijā Latvijas atjaunojamās enerģijas attīstītājs PurpleGreen Energy P paziņoja par plāniem būvēt 400 MW saules elektrostaciju Palvos, Latgales ziemeļu reģionā pie Krievijas robežas. Šīs ziņas nāk uz papēžiem Dānijas energokompānijai European Energy, kas paziņo, ka šobrīd attīsta 155 MW saules elektrostaciju Brosenī, kas atrodas Saldus reģionā valsts rietumos.

Eiropas enerģētikas izpildviceprezidents Torvalds Spangards sacīja, ka iekšzemes enerģijas, īpaši atjaunojamās enerģijas, ražošanas deficīts nozīmē, ka Latvijas enerģijas tirgū ir vienas no augstākajām cenām reģionā. Spanggaard sacīja, ka Eiropas enerģētika pašlaik apsver EPL 155 MW saules elektrostacijā, taču kopumā Latvijai ir nepieciešama “vairāk pieredzes” EPL strukturēšanā un enerģijas tirdzniecības risku ierobežošanā, jo tā pašlaik nav “tik progresīva”.

“Latvijas enerģētikas tirgus regulējums ir pakļauts zināmai pārstrukturēšanai, ņemot vērā paredzamo energosistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu,” viņš teica. “Organizācijas pārstrukturēšana ir nepieciešama arī tāpēc, ka ir negaidīti liels pieprasījums pēc tīkla pieslēguma jauniem atjaunojamās enerģijas ražošanas projektiem.”

READ  Indijas vīza Izraēlas, Horvātijas, Latvijas, Japānas un Malaizijas pilsoņiem

Aputiņš sacīja, ka Latvijā tiek īstenoti daži lieli saules FE projekti, un, ja viss noritēs saskaņā ar plānu, līdz 2025.gadam valstī vajadzētu būt vairāk nekā 200 megavatu uzstādītajai jaudai. Taču tas ir atkarīgs no tā, vai projekti tiks pabeigti vai nē. “Redzēsim, cik no šiem projektiem tiks pieslēgti elektrotīklam, bet domāju, ka tuvākajos gados būs ļoti liela interese un pieaugs interese,” viņš teica.

“Mūs gaida tik spoža nākotne, žēl, ka situācija vēl nav sasniegusi šo punktu, taču ir pilnīgi skaidrs, ka Baltija var būt neto pozitīvs, nevis negatīvs.

Šis saturs ir aizsargāts ar autortiesībām, un to nedrīkst izmantot atkārtoti. Ja vēlaties sadarboties ar mums un vēlaties atkārtoti izmantot daļu no mūsu satura, lūdzu, sazinieties ar: [email protected].

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top