Beatrise Strautša, Luminor bankas ekonomiste
2023.gada trešā ceturkšņa darba tirgus dati, salīdzinot ar otro ceturksni, liecina, ka nekas nav mainījies – ne bezdarba līmenis, ne nodarbinātības līmenis, ne nodarbināto skaits. Tomēr var teikt, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies neatkarīgi no tā.
Bezdarba līmenis pieauga par 0,1 procentpunktu, kad tam sezonālu faktoru dēļ vajadzēja samazināties, kopā sasniedzot 6,5%. Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, nodarbināto skaits Latvijā samazinājies par 8,6 tūkstošiem. To varētu uzskatīt par būtisku izmaiņu, taču tas veido tikai vienu procentu no kopējā skaita.
Bezdarbs gada laikā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet tas saistīts ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos par 15,3 tūkstošiem cilvēku pastāvīgu demogrāfisko procesu ietekmē.
Trešā ceturkšņa dati daudzējādā ziņā atgādina iepriekšējo ceturksni – jo bezdarba līmenis palika nemainīgs laikā, kad sezonālu izmaiņu dēļ tam vajadzēja samazināties. Patiesībā var teikt, ka tas ir nedaudz paaugstinājies. Ir pamats gaidīt
Mērena darba tirgus sarukuma turpināsies arī gada beigās
Un nākamā gada pirmajā pusē. Pastāv bažas, ka bezdarba līmenis būtiski pieaugs lokāli – atsevišķos reģionos, pilsētās un pat reģionos. Rūpnieciskā ražošana šogad samazinājās par 4-5%. Taču nākamgad šajā nozarē gaidāma vai nu stagnācija, vai pat neliela izaugsme. Šī iemesla dēļ pastāv augsta bezdarba līmeņa risks apgabalos, kur rūpnieciskajai ekonomikai ir liela nozīme. Galvenais apstrādes rūpniecības ražošanas krituma iemesls ir krīze Eiropas mājokļu tirgū. Tas tieši caur kokapstrādi ietekmē Latvijas ekonomiku. Viņu radītās darbavietas bieži ir koncentrētas vietās, kur ir maz citu darba iespēju.
Pastāv mērens risks nodarbinātībai, kas izriet arī no šī gada straujā algu pieauguma atbalss. Pirmajā pusgadā algu pieaugums sasniedza 12%. Ir skaidrs, ka kopējais algu pieauguma temps šogad būs lielāks par 10%. Algu pieauguma paātrinājums sasaucas ar spēcīgo IKP pieaugumu par 16,2% pagājušajā gadā. Bija veselīgs reālā IKP pieaugums, kā arī mazāk veselīgs cenu pieaugums, kas labvēlīgi ietekmēja uzņēmumu apgrozījumu.
Latvijas IKP nākamgad naudas izteiksmē augs ļoti lēni.
Reālais pieaugums, visticamāk, būs mazāks par 2%. Cenu izmaiņu ietekme būs tuvu nullei. Tas arī nozīmē, ka dažādu uzņēmumu pārdošanas apjoms lēnām pieaugs. Tas daudziem liks izjust spiedienu uz rentabilitāti šogad strauji augošais algu fonds. Daži uzņēmumi šo situāciju mēģinās pārvarēt ar pacietību un iepriekšējos gados uzkrātiem uzkrājumiem, jo atlaistos darbiniekus būs grūti atgūt.
Tomēr dažiem uzņēmumiem, īpaši preču sektorā, var nākties atlaist darbiniekus. Nav pamata gaidīt nodarbinātības krīzi – pakalpojumu nozarēm būs labāki rādītāji reālajā izteiksmē un labvēlīgāka cenu dinamika. Līdz ar to tirgus situācija strādniekiem būs labvēlīgāka tajā Latvijas daļā, kur jau tā ir viszemākais bezdarba līmenis, proti, galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Šeit īpaši svarīga loma ir pakalpojumu nozarēm.
Iespējams, ka šī un nākamā gada beigās darba tirgus tiks saspiests no dažādām pusēm. Nodarbinātību ietekmēs preču eksporta krīze un augošās algu izmaksas, kuru mijiedarbība var izraisīt nelielu bezdarba pieaugumu. Tomēr uzņēmumi, kas meklē darbiniekus, nejutīsies īpaši ērti. Demogrāfijas ietekme nepazudīs, un darbinieku trūkums ģeogrāfiski nesakritīs ar darba vietu trūkumu.
Tas nozīmē, ka mediji publicēs daudz strīdīgu sūdzību. Strādnieku vispārējā labklājība uzlabosies, turpinot pieaugt reālajām algām. Bet statistikā tas būs pieejams, jo Latvijā nav pieņemts skaļi teikt, ka iet labi.
Lasi arī: Latvija ir starp 14 Eiropas valstīm ar sarūkošu eksportu
