Mitrāji, kā norāda to nosaukums, ir ārkārtīgi mitras teritorijas, kuras dažreiz pilnībā klāj sekla ūdens kārta. Tie ir purvi, purvi, aluviālās pļavas un citi biotopi, kur augsne bieži satiekas ar ūdeni.
Mitrāji ir mājvieta daudzām dzīvības formām – ūdens un sauszemes augiem, aļģēm, bezmugurkaulniekiem, zivīm, rāpuļiem, putniem un zīdītājiem. Daudzi putni Latvijā mitrājus izmanto kā ligzdošanas vai barošanās vietas.
Lauksaimniecībā mitrāji dažkārt ir problēma, tāpēc tie tiek mākslīgi nosusināti. LDF mērķis ir ne tikai atgādināt lauksaimniekiem par mitrāju nepieciešamību savvaļas dzīvniekiem, bet arī parādīt veidus, kā mitrājus var apsaimniekot lauksaimnieciski.
1971. gadā Irānas pilsētā Ramsarā tika pieņemta Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīvotnēm, kas ir vienīgā starptautiskā vides konvencija, kas veltīta noteiktai ekosistēmai. Lai gan mitrāju nozīme globālā mērogā ir īpaši uzsvērta jau vairāk nekā 50 gadus, tie joprojām izzūd. Vairāk nekā 35% pasaules mitrāju pēdējo 50 gadu laikā ir izzuduši, un to platības ir samazinājušās trīs reizes vairāk nekā mežu. Arī mitrāju platības Latvijā vēsturiski un šobrīd samazinās. Aluviālās pļavas, viens no nozīmīgākajiem mitrāju biotopiem, Latvijā saglabājas tikai 0,3% valsts teritorijas.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
