Sarauktas uzacis Pasaules čempionātā aršanā Latvijā / Raksts

Uz arkla sataisies, sataisies un brauc! No 13. līdz 14. oktobrim Kuldīgas apkaimē plašajos laukos atradās vairāk nekā 40 arāju no visas pasaules 68. pasaules čempionātā aršanas jomā, lai meklētu ideālo zemes gabalu.

Divas dienas spēcīgās traktoru skaņas atbalsojās visā 120 hektāru plašajā Badura pagasta norises vietā, kas atrodas tikai dažu kilometru attālumā no nesen UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautās pilsētas sirds. Lauku tirgus, lauksaimniecības tehnikas skate un muzikālie priekšnesumi papildināja prieku lielajam pasākuma apmeklētājam.

Divu dienu sacensību laikā pēc tradicionālās traktoru skates katras dienas sākumā tika izvēlēti pasaules labākie arāji divos laukos: aršanas sacensībās novāktā labības laukā un kūdras sacensībās vienkāršajos zālājos.

“Esmu patiesi lepns, ka šogad Latvijā organizēju Pasaules čempionātu aršanas jomā,” tā atklāšanas ceremonijā sacīja Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauzs. “Latviešu zemnieki jau kopš seniem laikiem bijuši saistīti ar zemi, un mēs, latvieši, saucam sevi par arāju tautu.

Latvijas augsnes apstrādes organizācijas direktoru padomes priekšsēdētājs un Pasaules augsnes apstrādes organizācijas direktoru padomes loceklis Krauzs Igars Loronovičs dalījās Krauzes entuziasmā:

“Latvijai ir vēsturiska iespēja rīkot šādus pasaules līmeņa pasākumus. Kamēr uzvarēt var tikai viens cilvēks, ieguvējs būs ikviens, jo viņam būs iespēja uzzināt par mūsu skaisto valsti,” viņš teica, piebilstot, ka starptautiskā konkursa rīkošana dod savu ieguldījumu. Latvijas reputācijas stiprināšanai. Latvijas atpazīstamība un tēla veidošana.

Pasaules čempionātā aršanā, kas risinājās Latvijā, piedalījās dalībnieki no 24 valstīm. Lielākā daļa bija ceļojuši lielus attālumus no visas Eiropas, bet citi bija no tik tālu kā Jaunzēlande, Kanāda vai Kenija.

Rīkotājvalsti pārstāvēja divi kultivētāji: Jānis Vaitkevičs no saimniecības ‘Martii’ Juniperzā un Ričards Dambergs, Kandavas tehnikuma audzēknis.

“Hokejā ieguvām bronzas medaļu, un basketbolā pasaules līmenī parādījāmies ļoti labi. Arī aršanā kaut kas jāmēģina parādīt,” Latvijas Televīzijai sacīja Vaitkevičs.

Ideāls kultivators darbībā

Katrs dalībnieks sacentās 20 x 100 metru lielā laukumā pie savas tautības karogiem, un katram dalībniekam bija jāparāda sava prasme rīkoties ar arklu savā individuālajā zemes gabalā. Vissvarīgākais ir precizitāte: līnijai jābūt taisnai un glītai, un vagai jābūt vienāda augstuma un platuma. Katrs no tiem ir pareizi jānozīmē un jāpārbauda starptautiskai žūrijai, kura koncentrēsies uz divpadsmit dažādiem rādītājiem, piemēram, vagas taisnumu, klīrensu vai nepieciešamo laiku.

Konkurence ir sīva un spraiga. Ikviens, kurš varētu domāt, ka turnīrs ir par braukšanu vienam pret otru, kļūdās. Tas viss ir saistīts ar augstas veiktspējas augsnes apstrādi, un konkurenti konkurē ar to, izmantojot vismodernāko tehniku, kas gandrīz nav pieejama tirdzniecībā.

“Arkliem vairs nav nekā standarta,” LSM sacīja vācu dalībnieks Stefans Eshels, pirms sacensībām veicot pēdējā brīža pielāgojumus arklam. “Ikviens ievieš jauninājumus un izstrādā kaut ko tādu, kas, viņuprāt, dos nepieciešamo panākumu daudzumu, lai izceltos nedaudz pāri pārējiem. Tas viss ir atkarīgs no niansēm — katra mazākā detaļa var radīt pārmaiņas.”

It īpaši dalībnieki no Lielbritānijas esot ļoti ambiciozi un apsēsti ar savu aprīkojumu, taču arī citas valstis pieliek lielas pūles augsnes apgriešanai nepieciešamajai tehnikai. Bet galu galā izšķirošais joprojām ir cilvēciskais faktors.

“Protams, jūs nevarat startēt Formulā 1 ar Volkswagen Beetle. Bet, ja manu vecmāmiņu ieliktu Formula 1 mašīnā, viņa nekļūtu par pasaules čempioni,” sarunā ar LSM sacīja Vācijas komandas uzraugs un tiesnesis Ulrihs Munkels. šī pieredze ir ļoti svarīga, jo lauksaimnieki Pat elites līmenī viņi nekad nepārstāj mācīties.

Katrs lauks ir atšķirīgs

Daudzi dalībnieki jau vairākas dienas vai pat nedēļas ir bijuši Latvijā, lai trenētos un sagatavotos. Pirmie konteineru pārvadājumi ar traktoriem, arkliem un citu aprīkojumu ieradās pirms mēnešiem.

Dažai tehnikai un aprīkojumam bija jāpaliek uz ceļa ilgu laiku, un tas, vai viss ieradīsies droši un laikā, bija lielākās bažas visiem iesaistītajiem. “Aršana ir kvalitatīva, un arkli ir paredzēti sportam, un, lai tos noregulētu, ir jāiegulda liels darbs,” vietējam laikrakstam stāstīja Normunds arkli no sacensību saimnieksaimniecības AB “Upeskalni”. KorzymnikViņš piebilda, ka organizatori darīja visu iespējamo, lai palīdzētu dalībniekiem iejusties Latvijas teritorijā.

“Katra augsne ir atšķirīga. Šķiet, ka šeit ir smilšaināka nekā mājās,” sacīja Oksels, piebilstot, ka augsne pēdējās nedēļas laikā pēc lietus un zemākas temperatūras ir kļuvusi lipīgāka. Pirms sacensībām aktīvi trenējoties uz lauka, dalībnieki vēlējās iegūt pieredzi sacensību laukumā, bet apstākļi turnīra laikā nebija viegli, jo īpaši otrajā dienā spēcīgais lietus padarīja augsni ļoti grūti sacensties.

Laikapstākļi ir katastrofa. “Viss ir ļoti slapjš,” sacīja cits Vācijas dalībnieks Niko Rēders, piebilstot, ka viņa mītnes zemē šādos laikapstākļos parasti neviens neiet laukā.

“Dažreiz sveiks [Wellington boots] “Tie ir īstais diplomātiskais tērps…” komentēja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bromels, kurš piedalījās konkursā, lai satiktu dalībniekus no Lielbritānijas, kuri noteikti bija vairāk pieraduši pie apstākļiem nekā daudzi šajā jomā. Apvienotās Karalistes lauku apvidos lauksaimnieki gadsimtiem ilgi ir sacentušies viens pret otru ar sērkociņu.

“Mazliet īpašs kaprīzs”

Roders pasaules čempionātā debitēja tradicionālajās sacensībās, savukārt tautietis Auksels centās uz labu rezultātu reversajā kategorijā. Pāris no Ulmas arāju kopienas Bādenē-Virtembergā ir nodrošinājuši vietu, lai cīnītos par pasaules čempionātu pēc kvalifikācijas valsts līmenī savā dzimtenē.

“Man tas viss bija liels piedzīvojums. Tas ir vienkārši neticami,” sacīja Rēders, piebilstot, ka ir “ļoti, ļoti apmierināts” ar saviem rezultātiem. Rēders kopvērtējumā ieņēma 13. vietu, sasniedzot cienījamu rezultātu savā pirmajā pasaules čempionātā. kā Oechsle, kur viņš savā klasē ieņēma 12. vietu. Taču nevienam no viņiem nebija daudz izredžu pret labākajiem spēlētājiem no Īrijas, kuri dominēja abās sacensībās. Īmons Treisijs uzvarēja tradicionālajā kopvērtējumā, savukārt Džons Velans uzvarēja reversās aršanas sacensībās.

Tomēr Vācijas izlasē nebija ne miņas no vilšanās. “Mēs visi to darām sava prieka un prieka pēc, lai gan, protams, mēs pieņemam konkurenci,” sacīja Munkels, raksturojot aršanu kā sacensību sporta veidu, kas ir mazāk saistīts ar naudas balvām, bet vairāk ar prasmju demonstrēšanu: “Visiem arājiem ir kaut kas īpašs. kaprīzs un tāpēc tur Lieliska kompānija.