Eksperti ieteica plašāk izmantot sabiedrības domas aptaujas, lai izprastu vakcīnu biežuma reģionālās atšķirības.
Pētījumi rāda, ka bērnu vakcīnu uzņemšanas līmenis ir ievērojami zemāks apgabalos, kur sabiedriskās domas aptaujās visizteiktākā tiek uzskatīta par vilcināšanos.
Šie dati bieži nav plaši pieejami, tāpēc ekspertiem ir grūti analizēt saikni starp reālās situācijas un uzvedību. Pētījumā teikts, ka šie dati būtu jāizmanto sabiedrības veselības aizsardzības amatpersonām, lai saprastu, kur vakcīnas, iespējams, tiks noraidītas un kam vajadzētu būt mediju kampaņu mērķim.
Pētījumi publicēti žurnālā SerumsTo veica Dr Florians Stoekls un profesors Džeisons Reiflers no Ekseteras universitātes, profesors Bens Lions no Jūtas universitātes un Čārlijs Kārteris no Londonas Ekonomikas skolas.
Viņi analizēja ES reģionālos datus par dažādu bērnu vakcīnu uzņemšanu 2019. gadā 177 reģionos 20 Eiropas valstīs – DTP3 (difterija, stingumkrampju toksoīds un garā klepus), MCV1 (pirmā masalu saturošās vakcīnas deva) un MCV2 (otrā masalu deva). satur vakcīnu). no masalu vakcīnas) par 2019. Dati par vakcīnu biežumu tika iegūti no Eirobarometra aptaujas par 2019. gada pavasari, kurā piedalījās aptuveni 1000 respondentu no visām ES valstīm, izņemot Luksemburgu, Kipru un Maltu, kur tika intervētas aptuveni 500 personas.
Dr. Stoekels sacīja: “Mūsu analīze rāda, ka sabiedrības viedokļa apsekojumiem var būt svarīga loma sabiedrības veselībā kā instrumentam, lai izprastu imunizācijas uzvedību. Tagad ir pienācis laiks veikt vairāk sabiedriskās domas aptauju par iedzīvotāju attieksmi pret vakcīnām. Novērtēt saikni starp aptaujas atbildēm un faktiskā uzņemšana ir svarīga, jo sabiedrības domas aptaujas dati par vakcīnu biežumu ir noderīgi tikai tad, ja tie ir saistīti ar uzvedību praksē. ”
“Mēs esam atklājuši statistiski ievērojami zemākus reģionālās imunizācijas rādītājus apgabalos, kur vilcināšanās par vakcīnu ir visizteiktākā. Apsekojumus var izmantot, lai uzraudzītu vietas, kur vakcīnu uzņemšana, visticamāk, ir zema (kad vakcīnas uzņemšanas dati ir nepilnīgi), un lai mācītos no reģioniem, kur vakcīnu uzņemšana, visticamāk, būs maza. Lietošanas līmenis ir augsts (neskatoties uz lielo nevēlēšanos lietot vakcīnas), tāpēc labāko praksi var piemērot citur. “
Mūsu pārbaudīto bērnu vakcīnu uzņemšana dažādās valstīs un valstīs ir atšķirīga. Lielākā daļa valsts pārbaudīto bērnu vakcīnu uzņemšanas rādītāju pārsniedz 90 procentus. Piemēram, vidējais MCV1 patēriņš valstī svārstās no 85,94 procentiem Kiprā līdz 99,87 procentiem Ungārijā. Tomēr valstīs ir ļoti dažādas atšķirības. MCV1 absorbcijas līmenis Horvātijā svārstās no 73,24% līdz 98,38%.
Analīze rāda, ka vidējais vakcinācijas biežums visā valstī ir viszemākais Dānijā un visaugstākais Latvijā. Apakšnacionālais reģions, kurš vismazāk vilcinās par vakcināciju, Latvijā vairāk vilcinās vakcinēt nekā Dānijā visvairāk vakcinētais reģions.
###
Atruna: AAAS un EurekAlert! Nav atbildīgs par EurekAlert nosūtīto biļetenu pareizību! Ar iesaistīto iestāžu starpniecību vai jebkuras informācijas izmantošanai, izmantojot EurekAlert sistēmu.
