Rishi Sunak apsver galvenās zaļās politikas vājināšanu

Rishi Sunak apsver iespēju vājināt dažas no valdības galvenajām zaļajām saistībām, veicot nozīmīgas politikas izmaiņas.

Vairāki avoti BBC norādīja, ka tas varētu ietvert jaunu benzīna un dīzeļdegvielas automašīnu pārdošanas aizlieguma atlikšanu un gāzes katlu pakāpenisku atcelšanu.

Ministru prezidents tuvākajās dienās gatavojas ieskicēt izmaiņas savā runā.

Reaģējot uz paziņotajiem plāniem, viņš sacīja, ka valdība ir apņēmusies līdz 2050. gadam sasniegt nulles oglekļa emisijas, taču “samērīgākā veidā”.

Neto nulles mērķis ir, lai Apvienotā Karaliste no atmosfēras izņemtu pēc iespējas vairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, piemēram, oglekļa dioksīda.

“Pārāk daudzus gadus visu veidu valdību politiķi nav bijuši godīgi par izmaksām un kompromisiem. Tā vietā viņi ir izvēlējušies vieglāko ceļu, sakot, ka mēs varam iegūt visu,” sacīja premjers.

Viņš piebilda: “Šis reālisms nenozīmē mūsu ambīciju zaudēšanu vai saistību atteikšanos. Drīzāk tas ir tālu no tā.”

“Esmu lepns, ka Lielbritānija ir pasaules līderis klimata pārmaiņu jomā.”

Viņš sacīja, ka Apvienotā Karaliste ir apņēmusies ievērot jau noslēgtos starptautiskos klimata nolīgumus.

“Nekāda noplūde mani neatturēs no procesa, lai pastāstītu valstij, kā un kāpēc mums ir jāmainās,” viņš teica.

Sunak kungs piebilda, ka vēlāk šonedēļ viņš uzstāsies ar runu, “lai izklāstītu svarīgu ilgtermiņa lēmumu, kas mums jāpieņem, lai mūsu valsts kļūtu par vietu, par kuru es zinu, ka mēs visi to vēlamies saviem bērniem”.

Ja plāns tiks īstenots, tas nozīmētu lielas izmaiņas Konservatīvās partijas pieejā neto nulles politikai, kā arī radītu skaidru robežšķirtni ar leiboristiem.

Saskaņā ar vairākiem avotiem, kas ir pazīstami ar Dauningstrītas domāšanu, Sunak izmantos runu, lai slavētu Apvienoto Karalisti kā pasaules līderi nulles emisiju jomā.

Taču viņš varētu arī apgalvot, ka Lielbritānija ir pārāk pildījusi savas saistības klimata pārmaiņu jomā un ka citām valstīm ir jādara vairāk, lai palielinātu savu svaru.

Tiek uzskatīts, ka dažas vēstules detaļas joprojām tiek apspriestas, taču pašreizējā situācijā tā varētu ietvert līdz pat septiņām galvenajām politikas izmaiņām vai saistībām, liecina BBC aplūkotie dokumenti.

Pirmkārt, valdība uz 2035. gadu atliks jaunu benzīna un dīzeļdegvielas automašīnu tirdzniecības aizliegumu, kas pašlaik stāsies spēkā 2030. gadā. 2030. gads ir valdības politika kopš 2020. gada.

Otrkārt, valdība ievērojami vājinās plānu pakāpeniski pārtraukt gāzes katlu iekārtas līdz 2035. gadam, sakot, ka tā vēlas līdz tam gadam pakāpeniski pārtraukt tikai 80%.

Treškārt, māju īpašniekiem un saimniekiem tiks paziņots, ka netiks ieviesti jauni noteikumi par mājas energoefektivitāti. Ministri apsvēra iespēju uzlikt naudas sodu nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuri neveic savu īpašumu uzlabošanu līdz noteiktam energoefektivitātes līmenim.

Ceturtkārt, 2026. gada aizliegums ārpus tīkla esošajiem eļļas katliem tiks pārcelts uz 2035. gadu, un šajā datumā tiek noteikts pakāpeniskas pārtraukšanas mērķis tikai 80 % apmērā.

Turklāt britiem tiks paziņots, ka netiks ieviesti jauni nodokļi, kas atturētu no lidošanas, nebūs valdības politikas, kas mainītu cilvēku uzturu, un netiks veikti pasākumi, kas veicinātu koplietošanu.

Sunaks, visticamāk, arī izslēgs to, ko viņš uzskata par apgrūtinošiem pārstrādes plāniem.

Leiboristu pārstāvis sacīja: “Tas ir pilnīgs farss. Valsts nevar turpināties ar konservatīvo valdību, kas ir pilnīgā nesakārtotībā, klupjot no vienas krīzes uz nākamo.”

“Ministriem steidzami jāsniedz skaidrība par visām astoņām politikām, kuras tiek pārskatītas.”

Konservatīvais parlamenta deputāts Kriss Skidmors, bijušais Apvienotās Karalistes valdības neto nulles pārskata vadītājs, sacīja, ka zaļās politikas atvieglošana “apvienotajai Karalistei maksās darbavietas, iekšējās investīcijas un nākotnes ekonomisko izaugsmi, ko mēs būtu varējuši sasniegt, apņemoties atbalstīt nākotnes nozares”.

Viņš sacīja: “Riši Sunakam vēl ir laiks vēlreiz pārdomāt un nepieļaut savu premjerministra lielāko kļūdu, kas liek Apvienotajai Karalistei palaist garām to, kas varētu būt desmitgades iespēja nākotnes izaugsmei, darba vietām un labklājībai.”

Bijušais konservatīvo ministrs sers Aloks Šarma, kurš vadīja COP26 klimata samitu, sacīja, ka Apvienotā Karaliste ir līdere klimata pasākumu jomā, “taču mēs nevaram gulēt uz lauriem”.

Viņš piebilda: “Neviena partija, kas atkāpsies no šīs dienaskārtības, nepalīdzēs ne ekonomiski, ne vēlēšanu ziņā.”

Zaļās partijas deputāte Karolīna Lūkasa ikvienu atkāpšanos no nulles raksturoja kā “ekonomiski analfabētu, vēsturiski neprecīzu un vides ziņā neapdomīgu”.

Taču toriju parlamenta deputāts Kreigs Makkinlijs, kurš vada nulles summas revīzijas grupu, sacīja, ka ir “priecīgs redzēt zināmu pragmatismu” no Sunaka kunga.

Atliekot neto nulles mērķu datumus, “zaļas mazgāšanas” pasākumi tiks novērsti no termiņiem, kas ir acīmredzami nesasniedzami.

Bijusī konservatīvo ministre Andrea Dženkinsa sacīja telekanālam Sky News, ka atbalsta zaļo solījumu vājināšanu par “miljonu procentu”.

Viņa sacīja, ka vēlētāji, kas atrodas viņas vietā pie sarkanās sienas, “nepērk nulli — tas nav tikai brīvības arguments, tas ir ekonomisks arguments”.

Ceturtdien karalim plānota valsts vizīte Francijā, kur viņš uzņems tā dēvēto Klimata mobilizācijas forumu.

Šis pasākums pulcē klimata finansēšanas speciālistus, un tā mērķis ir palīdzēt jaunattīstības valstīm veikt pielāgojumus, lai samazinātu emisijas.

Karali pavadīs ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs.