Spožai un kompaktai Latvijas galvaspilsētai Rīgai ir tikai 800 gadu – tā lielā mērā celta līdz ar ģermāņu Hanzas savienības ienākšanu krustnešu pavadībā, atnesot attiecīgi tirdzniecību un kristietību.
Pagāja vēl 300 gadi, līdz Rīgā tika izveidota ebreju apmetne.
Līdz tam laikam mūsdienu vecpilsēta jau sāka veidoties ar vēl esošajām baznīcām, tirgotāju namiem un šaurām ieliņām, veidojot kompaktu un pēc tam nocietinātu pilsētu.
Taču Latvijas neatkarība tika sasniegta tikai 1918. gadā un pēc gadsimtiem ilgas svešas varas pastāvēja tikai divus gadu desmitus. Šo brīvību pēkšņi pārtrauca vācu okupācija, pirms tā kļuva par Padomju Savienības daļu, līdz pilnīgai neatkarībai 1991. gadā.
Tā kā šai mazajai tautai brīvība ir salīdzinoši jauns jēdziens, latvieši ļoti lepojas ar saviem sasniegumiem, piemēram, Mihaila Osipoviča Eizenšteina jūgendstila arhitektūru, Rīgā dzimušā Džeikoba V. Deivisa džinsu izgudrojumu un NBA sportiskajiem panākumiem. zvaigzne Kristaps Porziņģis.
Nacionālie muzeji, vēsturiskas ēkas un izsmalcināti restorāni atrodas pilsētas centrā, kas robežojas ar skaistiem parkiem, laivu kanālu un nebeidzamu iekštelpu un āra tirgu.
Pēdējais, iespējams, piedāvā dzīves mikrokosmu galvaspilsētā.
“Protams, šeit ir babuškas, bet jaunieši plūst uz tirgu, lai iegūtu labākos dārzeņus, sieru un gaļu,” saka Viļa Maļinuskaite, Jewish Travel Latvia izpilddirektore. Zuši, siļķes un lasis izklājās aiz mirdzošajiem stikla galdiņiem. Biezpiena biezpiens tiek pasniegts no milzīgiem plastmasas traukiem ar daudzkrāsainām burciņām, kas izraibinātas ar veselīgām eļļām un marinētiem gurķiem.
Iekštelpu daļa atrodas kādreizējos cepelīnu angāros. Šī vācu ietekme nekad nebija tālu un deva smagu triecienu vietējai ebreju kopienai holokausta laikā. Tika nogalināti aptuveni 70 000, kas ir trīs ceturtdaļas ebreju iedzīvotāju.
Savu stāstu stāsta krāšņais Rīgas geto muzejs un Latvijas Holokausta muzejs. Muzejs atrodas pusjūdzes attālumā no joprojām stāvošā Rīgas geto, un tas ir rabīna doktora Menahema Barkhana mūža darbs, ko atbalsta daudzas veltītas rokas.
“Tas nav par nāvi, tas ir par dzīves svinēšanu,” saka Barkahans, muzeja direktoru padomes priekšsēdētājs. “No līdzšinējiem 200 000 apmeklētājiem 20% līdz 30% skolēnu bijuši no Latvijas.”
Arvien augošajā galerijā ir personiski stāsti, iznīcinātu sinagogu atpūta un guļbūves māja, kas pilnībā pārvietota no geto.
Bārhans, kura tēvs bija Latvijas galvenais rabīns, atzīst, ka atbalsta lielu muzeja paplašināšanu un cer, ka tā veicinās sapratni un iecietību starp tautām.
Ceļš no Rīgas uz Liepāju ir garš, taisns un līdzens. Liepāja ir skaista kūrortpilsēta ar satriecošām balto smilšu pludmalēm, kas sniedzas līdz pat Lietuvai. Ir dārzi un koncertu norises vietas, ko ieskauj iespaidīgas pirmskara mūra mājas, kā arī mazāki guļbaļķu mājokļi, kas celti pirms holokausta šausmām. Pirms kara Liepājā jeb Libavā, kā to atcerējās vecākie pilsoņi, bija 7000 ebreju. Līdz 1945. gadam bija palikuši tikai 25.
26 taisnīgo ebreju darbi tiek pieminēti kopā ar memoriālu tūkstošiem ebreju un citu cilvēku, kas nošauti uz smilšu kāpām ārpus pilsētas.
Holokausts nekad nav tālu.
Bijušais Latvijas premjerministrs Māris Ģīllis vēlējās izstāstīt konkrētu stāstu no holokausta laika – stāstu par taisno pagānu Jāni Lipki un viņa sievu Johannu. Viņi izglāba apmēram 60 ebrejus, paslēpjot tos zem savas mājas. Gilļa sieva Zaiga, godalgota arhitekte, projektēja Noasa šķirstam līdzīgo Lipkes pieminekli Rīgas upes krastā. Muzejs ir vienkāršs, bet spēcīgs.
Rīgas malā, netālu no vecajiem padomju varas iznīcinātajiem ebreju kapiem, ir viens no spēcīgākajiem holokausta atgādinājumiem Eiropā.
Tā ir patīkama pastaiga pa Rumbulas mežu. Līdz tiek sasniegts salīdzinoši neliels laukums. Ir daži paaugstināti zāles laukumi, liels grebts jumta logs un virkne robainu akmeņu, kuru augstums ir apmēram pēda, un to fasādēs ir izgrebti daudzi nosaukumi. Šajā vietā aptuveni 25 000 ebreju tika nošauti un apglabāti, kur viņi krita. Tūrisma gids Pēteris (ceturtdaļa ebreju) saka, ka joprojām nevar aptvert, kas šeit notika. Es kā skolotājs uz šo vietu vedu simtiem latviešu 10-12 gadus vecus.
“Iedomājieties, ka jūs aizgājāt pastaigāties un jums teica, ka jūs nekad vairs neredzēsit savus vecākus un vecvecākus,” viņš stāstīja mazajām palātām.
Rīgas tūres
Ekskursijas vadītājam Rundāles pilī ir daudz vieglāks darbs nekā Pēterim. Baroka un rokoko stila māja tika celta divos laika posmos, no 1736. līdz 1740. gadam un no 1764. līdz 1768. gadam, un atrodas aptuveni 90 minūšu brauciena attālumā no galvaspilsētas. Sākotnēji tā bija Kurzemes hercoga vasaras rezidence, bet, paplašinoties Krievijas impērijai, Katrīna Lielā pili uzdāvināja grāfam Valeriānam Zubovam, sava mīļākā kņaza Platona Zubova jaunākajam brālim.
Moderni Latvijas lidmašīnu komplekti luksusa Jūrmalai. Kūrorts atrodas tikai 30 minūšu attālumā no Rīgas un ir lieliski piemērots vakara vai nedēļas nogales atpūtai. Šeit ir ūdensslēpošana, laivu braucieni, senatnīgas smiltis, lielisks ēdiens un brīnišķīgi saulrieti. Netālu no citas pludmales ir sinagoga. Tas ir izdomāts, ka vietējie ebreju iedzīvotāji Beit Kensit dēvē par “miljonāru sinagogu”.
Pēc visas šīs karaliskās un traģiskās vēstures, iespējams, labākais ceļojums uz Latviju būtu šodienas ebreju kopienas apmeklējums – varbūt nedaudz mazāk par 7000 dvēseļu – lielāko daļu Rīgā.
Petavas sinagoga, vienīgā, kas izdzīvoja karā, atrodas vecpilsētā, pa nemarķētu joslu. Ārējais pagalms ir maigi izsakoties pieticīgs, tāpat kā vestibils. Bet pati sinagoga ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 120 gadus veco sinagogu jūgendstila stilā projektējis arhitekts Vilhelms Noimans. Tā ir gaiša un gaisīga telpa, kurā abās pusēs karājas sieviešu galerijas. Savienojumā ietilpst kafejnīca un segta iekšpagalms, kas kalpo kā ēdamistabas zona un kafejnīca. Ar iepriekšēju brīdinājumu sinagoga var organizēt maltītes apmeklētājiem.
Tad, protams, ir Chabad. Pēc kāda laika pagaidu struktūrā organizācija tagad darbojas ārpus speciāli ierīkotas telpas pilsētas centrā. Lielākā daļa organizācijas uzmanības ir vērsta uz vietējo sabiedrību un izraēliešiem, kuri studē medicīnu pilsētā. Telpā atrodas sinagoga, ēdamzāle un pārtikas veikals.
“Mēs zinām, ka tur ir vairāk ebreju nekā to, kas aktīvi darbojas kopienā, un tas īpaši nāk mājās Pasā svētku priekšvakarā,” saka viens no Čabada sūtņiem rabīns Šnors Zalmans Kots. Ir garas rindas ar cilvēkiem, kas nāk pirkt matzah. Pat pēc veikala slēgšanas pulksten trijos, lai dotu mums laiku izveidot kolektīvu Seder, mēs saņemam tālruņa zvanus no cilvēkiem, kuri jautā, vai viņi joprojām var nopirkt matzah.
Lai gan Latvija ir piedzīvojusi ļoti tumšas dienas gan savām ebreju, gan nekrievu kopienām, tā ir arī bagāta (ebreju) vēstures mājvieta – Daugavpilī (agrāk) dzimis pirmais Palestīnas aškenazu rabīns Lielbritānijas mandātā Ābrahams Īzaks Koks. pazīstama kā Dvinska), un Rīgā radās Bībeles pasaule Nechama Leibovitz. Tā ir mājvieta iespaidīgam aizraujošu muzeju, saglabātu seno pilsētu, senatnīgu pludmaļu un daudz ko citu.
Marks un Deivids saimnieks Jerusalem Post Podcast — Travel Edition (www.jpost.com/podcast/travel-edition). Viņi bija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Radisson Blu Rīdzene un Air Baltic viesi.
