Eiropas Centrālā banka aizsargā Eirozona Ekonomika ir viena no augstākām obligāciju peļņas likmēm, jo reģionā fiskālie stimuli tiek ieviesti ļoti lēni, uzskata politikas veidotājs Pēteris Kazimirs.
Lai gan valsts obligāciju ienesīguma kāpums eirozonā šogad nav “dramatisks šobrīd”, Slovākijas Centrālās bankas prezidents sacīja, ka Eiropas Centrālā banka vēlas palielināt pārliecību, ka reģions necietīs no augstajām aizņēmumu izmaksām nesa 1,9 triljoni USD. ASV finanšu pakete.
“Mani uztrauc tas, ka, salīdzinot ar milzīgo Amerikas fiskālo virzību, Eiropas ietekme sāksies ar lielu kavēšanos – mēs runājam vairākus mēnešus un gadus,” intervijā sacīja Kazimirs. “Kopējā finanšu reakcija ir atpalikusi, un tā ir jāpaātrina, lai atbalstītu atveseļošanos.”
Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā apņēmās nākamajos trīs mēnešos “ievērojami” palielināt parādu pirkšanas tempu pandēmijas programmas ietvaros – 1,85 triljoni eiro (2,2 triljoni USD). Šīs darbības mērķis ir nodrošināt, ka finansēšanas nosacījumi joprojām ir labvēlīgi visā 19 valstu valūtu blokā.
Kazimirs sacīja, ka lēmums ir “reakcija uz tirgus darbības paplašināšanu, kas izriet no ASV finanšu paketes apstiprināšanas”, un ka tā mērķis ir novērst pretrunu starp ekonomikas pamatiem un aizņēmumu izmaksu pieaugumu.
Atšķirībā no Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienības kopējais 750 miljardu eiro lielais epidēmijas atveseļošanas fonds nav sadalījis naudu un saskaras ar problēmām, jo bloka izpildvara uzskata, ka lielākajai daļai līdz šim iesniegto valstu tēriņu plānu joprojām ir jāstrādā pie apstiprināšanas.
Rezultāts varētu būt maksājumu kavēšanās, papildu izaicinājums tautsaimniecībai, kas jau tagad atgūstas lēnāk nekā tās globālie partneri ilgstošas vīrusu bloķēšanas un lēnas vakcinācijas kampaņas laikā.
Noklikšķiniet šeit, lai skatītu Bloomberg vakcīnu izsekotāju
Lai līdzekļus no 750 miljardu eiro fonda šovasar sadalītu, kā plānots, eirozonas valdībām aprīlī jāsaņem Komisijas un ES dalībvalstu svērtā vairākuma apstiprinājums viņu priekšlikumiem.
Monētu blokā tagad valda haoss, kad vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis ir nolēmušas pārtraukt vakcināciju ar AstraZeneca Plc šāvieniem, jo ir bažas par dzīvībai bīstamiem sarecēšanas gadījumiem. Tas varētu nozīmēt, ka tirdzniecības ierobežojumi ilgs ilgāk, ekonomikai potenciāli izmaksājot desmitiem miljardu eiro.
Tomēr Kazimirs atzīmēja optimismu, atkārtojot savu kolēģi, Latvijas centrālās bankas vadītāju Mārtiņu Kazaku, kurš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Eiropas Centrālajai bankai nevajadzēs mūžīgi turpināt spiedienu uz obligāciju ienesīgumu.
“Ar pakāpenisku ekonomikas atlabšanu un situācijas uzlabošanos kopumā tirgus cenas reaģēs normāli,” sacīja Kazimjē. “Svarīgi ir tas, ka šis pieaugums atspoguļo ekonomikas pamatus un ka nepastāv nepamatoti spekulatīvi soļi.”