Jaroslavs Zinčenko Daugavpilī dzīvo jau vairāk nekā gadu. Intervijas brīdī viņš jau bija kārtojis centrālos eksāmenus matemātikā, socioloģijā un latviešu valodas eksāmena rakstisko daļu. “Matemātikas eksāmens tika tulkots ukraiņu valodā, tāpēc domāju, ka man noteikti izdevās sasniegt minimālo procentuālo daļu – 15%. Man nekad nav bijušas problēmas ar matemātiku,” sacīja Jaroslavs.
Socioloģijas eksāmenam viņam bija iespēja izmantot automātisko tulku, savukārt latviešu valodas eksāmenam bija vairāk laika. Ministru kabineta noteikumi par centralizēto eksāmenu norisi nosaka, ka Ukrainas studenti saņem atbalstu eksāmenu laikā, tostarp pagarina laiku un tulkošanas iespējas. Ukraiņi var arī atteikties no eksāmenu kārtošanas, taču, ja viņi plāno palikt, viņiem ir jāatkārto gads.
Daugavpils pilsētas Daugavpils Valsts vidusskolas direktors Ilmārs Zučiks LSM pastāstīja, ka tikai Jaroslavs ir ukrainis pēdējā kursā, bet daudzi ir 9. klasē, posmā pirms vidusskolas, kurā tiek kārtoti arī eksāmeni.
Kad LSM runāja ar Jaroslavu, viņam vēl priekšā bija angļu valodas eksāmens un latviešu valodas eksāmena mutiskā daļa. “Domāju, ka ar angļu valodu kaut kā tikšu galā, bet man ir lielas šaubas un bažas par latviešu valodu. Nezinu, kā būs,” viņš teica. Pirms kara viņš mācījās Mariupoles jūras licejā (Маріуpolьський морський ліцей), jo angļu valodu mācīja zemākā līmenī nekā šeit. Iemācīties latviešu valodu nav viegli.
Jaroslavs domā, ka viņa latviešu valoda nav laba, taču viņš smagi mācījās. “Pagājušajā vasarā gāju uz A1 līmeņa kursiem, kurus pabeidzu. Šopavasar gāju uz A2 līmeni. Skolā gāju privātstundas latviešu valodā ukraiņiem. Man liekas, ka man ir pamatzināšanas, bet pietiek, lai nokārtotu eksāmenu – es neesmu. protams.”
Viņš piebilda, ka viņam ir neērti runāt latviski. “Rakstīt man ir vieglāk nekā runāt,” sacīja Jaroslavs. “Dažreiz man ir ļoti neērti runāt ar skolotājiem latviski, jo jūs zināt, ka viņi dzird visas jūsu kļūdas un izrunas kļūdas. Man šķiet, ka es izklausos stulbi.”
Skolas direktors Zučiks stāstīja, ka ukraiņu bērniem ir dažāda līmeņa latviešu valoda, taču skolotāji cenšas sniegt atbalstu. Taču viss materiāls ir latviešu valodā. “Varbūt ir par maz, lai plūstoši un brīvi apgūtu latviešu valodu vai pat mācītos latviešu valodā, jo stundās tulkojuma nav vai arī ir ļoti maz,” sacīja Cviks.
Jaroslavs stāstīja, ka vide Daugavpilī apgrūtina izredzes apgūt latviešu valodu, jo ar vienaudžiem viņš parasti runā krieviski, izņemot to, ar kuru saziņa ir apzināta.
Students sacīja: “Viņam ir grūti sazināties krievu valodā. Mēs sarunājām, ka runājam latviski, lai es varētu uzlabot savu prasmi. Man ir tikai vienas šādas zināšanas, pārējie mani draugi Daugavpilī runā krieviski.”
Direktore piekrita, ka latviešu valodu parasti dzird tikai stundās; Atpūtas stāvoklī skolēni runā kā vēlas, parasti krieviski.
Jaroslavam nav skaidrības par saviem nākotnes plāniem, taču vēlētos palikt Latvijā. Viņš piebilda, ka vēlētos studēt Latvijas Jūras akadēmijā. “Cik sevi atceros, vienmēr gribēju strādāt jūrā. Mācījos Mariupoles jūrskolā. Sākās karš, un es nevarēju pabeigt otro gadu. Tas joprojām ir mans nepiepildītais sapnis, kuru es negribēju. atstāt aiz.”
Iestājoties Jūras akadēmijā, svarīgi ir centrālie eksāmenu rezultāti. Visvairāk Jaroslavs uztraucas par eksāmena rezultātiem latviešu valodā. Viņu velk Rīga kā pilsēta un kā iespēju centrs. “Ja apzinātos, ka man ir iespējas izglītoties Latvijā, es tiešām gribētu palikt. Manuprāt, tas būtu lieliski,” viņš teica.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, deviņi ukraiņi šovasar pabeigs pēdējo mācību gadu, bet 198 – 9. mācību gadu.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
