Pārtikas cenām Latvijā vajadzētu kristies straujāk / Raksts

Šobrīd produktu cenas iet uz augšu un uz leju, sacīja Gulps. Piemēram, saulespuķu eļļai cena ir par 47% zemāka nekā pirms gada. Arī diezgan daudziem piena produktiem cenas ir samazinājušās, piemēram, sviestam. Tikmēr sezonas dārzeņi vienmēr bijuši dārgāki par pagājušās sezonas dārzeņiem.

Tomēr pārtikas cenas salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieauga par aptuveni 18%.

Eksperts arī pastāstīja, ka cenas Latvijā ietekmē globālie tirgi, piemēram, kafijas un cukura cenas pasaules tirgū ir stabilas. No vienas puses, graudaugiem ir vērojams cenu kritums, tāpēc maize kļūst nedaudz lētāka.

“Jautājums ir par to, vai tas ir ārkārtējs ātrums, kādā cenas var pazemināties, jo ikviens, kas vēlas pārdot, skatās, vai cilvēki pērk. [the product] Par tādu cenu vai nē. Ja viņi to dara, kāpēc viņi pazeminātu cenu? “

Golbi atzina, ka daudzu dārzeņu un augļu, kā arī rīsu, kafijas, cukura un sviesta cenas Latvijā ir augstākas nekā citās Baltijas valstīs. Daudzas “pamata” zīmola preces Remy veikalā Igaunijā maksā trīsreiz lētāk nekā Latvijā.

“Kāpēc? Mums ir lielākas atšķirības starp cilvēku ienākumiem. Daudziem cilvēkiem ir paaugstinātas algas, bet ir otra daļa, kas nevar atļauties pat lētākos rīsus. Tā daļa, kas to var atļauties, un tas var būt iemesls, kāpēc [the price] Golbijs teica.

Viņa sacīja, ka pirktspēja nepalielinās.

Naudas izteiksmē pārtikas produktu tika pārdots vairāk vai pat vairāk, taču to daudzums kilogramos vai litros ir mazāks. “Iedzīvotāju maciņš vairs nespēj tikt līdzi šādam pirkumam,” sacīja eksperts.

Tirdzniecībā trūkst arī konkurences.

“Mums ir tikai divi lieli tīkli – Maxima un Remy. Lidl ir cita veida tirdzniecība. Latvijā trūkst reālas konkurences – cenas šiem diviem tīkliem ir vienādas, bet citās es pat nevaru atrast dažādību. veikalos,” sacīja Gulbi.

READ  AS Ekspress Group iegādājas saimniecisko darbību

Viņasprāt, cenu samazināšanai vajadzētu būt straujākai nekā šobrīd, taču tas notiks tikai tad, ja būs pircēju spiediens. Golbi pauda cerību, ka Latvija nenonāks tik tālu, ka cenas regulēs valstiskā līmenī.

“Mums ir iespējas darīt kaut ko burkānu vai pātagu. Veicināt konkurenci […] Vai arī mazajiem veikaliem jādod iespējas radīt nopietnāku konkurenci.

Eksperte arī aicināja iedzīvotājus nekrist uz mārketinga trikiem un iegādāties lētākos produktus, jo starp tiem nav tik lielu atšķirību. “Produkti neatšķiras, tie visi ir augstas kvalitātes. Nav atšķirības, kādu pienu vai cukuru jūs pērkat,” sacīja Gollbijs.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top