Ievietoja Andrios Sitas
Lietuvas prezidents mudināja NATO līderus būt drosmīgākiem, vēršoties pret Ukrainas kandidatūru dalībai šajā valstī gaidāmajā samitā nākamnedēļ, sakot, ka tas veicinās Kijevas sniegumu kaujas laukā, kamēr Maskava jebkuru brīdinājumu uzskata par vājumu.
Prezidents Gitans Nauseda intervijā aģentūrai Reuters ieteica NATO sabiedrotajiem ignorēt bažas, ka Ukrainas pievienošanās ASV vadītajai militārajai koalīcijai izprovocēs Krieviju, kas Ukrainā iebruka 2022.gada 22.februārī.
“Mums nevajadzētu vilcināties pieņemt drosmīgākus lēmumus, jo pretējā gadījumā Putina režīms nolems, ka Rietumu sabiedrotie ir pārāk vāji (ka tos vajadzētu iespiest stūrī), un viņi kapitulēs,” pirmdien sacīja Noseda.
“Mūsu stingrāka Ukrainas (dalības) perspektīvas formulēšana noteikti palielinās Ukrainas karavīru kaujas sparu kaujas laukā. Tas ir ļoti svarīgi,” viņš piebilda.
Ukraina spiež NATO 11.-12.jūlija samitu laikā paziņot, ka Kijeva pievienosies aliansei drīz pēc kara beigām, un izstrādāt ceļvedi dalībai.
Taču citas dalībvalstis, piemēram, ASV un Vācija, ir bijušas piesardzīgākas, brīdinot par jebkādiem soļiem, no kuriem viņi baidās, ka tas varētu tuvināt aliansi aktīvam karam ar Krieviju, kas ilgu laiku uzskatījusi NATO paplašināšanos kā Rietumu naidīguma pazīmi.
Noseda aģentūrai Reuters sacīja, ka solījums par vieglāku ceļu uz dalību NATO pēc kara un vairāk solījumu sniegt Ukrainai militāro atbalstu varētu tikt prezentēti sanāksmē nākamnedēļ.
“Mums ir dažas valstis, kuras ir piesardzīgas pret stingrākiem formulējumiem no Ukrainas perspektīvas. Taču es redzu zināmas pārmaiņas to līderu prātos,” sacīja Noseda.
“Mēs visi saprotam, ka šobrīd, kara vidū, Ukraina nevar uzreiz iestāties NATO. Mēs to saprotam. Ukraiņi to saprot. Bet mums ir jāizveido procedūras, kā virzīties uz priekšu… tātad tur. nav izniekots laiks, ja tas beidzas.” Karš un uzvara bija Ukrainas pusē.
Noseda sacīja, ka sagaida, ka Viļņā piedalīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis, neskatoties uz viņa brīdinājumiem, ka “nav jēgas” doties, ja Kijevai sanāksmē netiks dots “signāls”: “Es ceru, ka viņš būs šeit un spēlēs svarīga loma lēmumu pieņemšanā Viļņā.”
Noseda sacīja, ka vairākas valstis Ukrainai gatavo “papildu (militārā atbalsta) saistību kopumu”, kas tiks paziņots NATO samitā.
Vācu izdevums
Noseda sacīja, ka izredzes par Zviedrijas uzņemšanu NATO Viļņā kļūst arvien sarežģītākas, un izredzes, ka Zviedrija pievienosies samitam, kļūst arvien mazākas “ar katru papildu dienu”.
Zviedrija pēc iebrukuma iesniedza pieteikumu dalībai NATO, bet Turcija un Ungārija līdz šim ir bloķējušas ratifikāciju.
Noseda sacīja, ka sagaida, ka Vācija līdz 2026.-2027.gadam pakāpeniski izvietos Lietuvā 4000 karavīru kopā ar ģimenēm un aprīkojumu. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss bija apsolījis izvietošanu pagājušajā nedēļā, un Kanāda pieņem lēmumu par savu spēku izvietošanu Latvijā, norāda Nausīda.
Lietuvas prezidents sacīja, ka rīkotājvalsts sagaida provokācijas samita laikā un pēc tās robežas ar Baltkrieviju, kur pēc neveiksmīgā apvērsuma Krievijas privātajai Vāgnera kaujiniekiem ir dots patvērums.
“Var gaidīt, ka (Vāgnera) kaujinieki parādīsies uz robežas kā imigranti, kā Baltkrievijas pilsoņi… Mēs tur varam sagaidīt daudz provokāciju, īpaši pirms vai pēc Viļņas samita. Un tas, manuprāt, ir ļoti svarīgs elements mūsu drošība,” sacīja prezidents.
(Andrioss Sitass Viļņā ziņo; rediģēja Viljams Maklīns)
