Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārpersonas dienē kopā ar ASV armijas karavīriem, kas norīkoti Viskonsinas armijas Nacionālās gvardes 120. lauka artilērijas pulka 1. bataljona baterijā C, vienlaikus veicot tuvās gaisa atbalsta mācības Northern Strike 22-1 (“Winter Strike”) laikā. ‘) Nacionālajā visapkārt kara kaujas centrā, Greilingā, Mič., 2022. gada 27. janvārī “Winter Strike” — Ziemeļu streika vingrojumu programmas ziemas atkārtojums, kas notiek Nacionālajā visapkārt kara kaujas centrā Ziemeļos. Mičigana. NADWC ir ideāla vieta vienībām visā Aizsardzības departamentā, lai aukstā laikā piedzīvotu krosa apmācību, ļaujot dalībniekiem uzlabot savas Arktikas kara spējas.
Oriģinālā izrāde
NATIONAL HARBOR, MD — 1992. gada 15. novembris — diena, kad ģenerālleitnants Džons Konvejs izkāpa Rīgā, Latvijā, cerot izveidot partnerattiecības starp Zemessardzes elementiem un tikko atbrīvotajām valstīm pēc Padomju Savienības sabrukuma. Tas bija tīrradnis – Inārai Mernisi ir 21 gads.
Divas reizes Mernesa tēvs tika izsūtīts uz Sibīriju. Beigās viņas ģimene pārcēlās atpakaļ uz Latviju.
“Padomju laikā viss bija drūms un pelēks,” atceras Mernissi. “Mēs pat nevaram runāt vai sapņot par demokrātiju.”
Viņas vecmāmiņa bija stāstījusi Mērnsa stāstus par brīvu Latviju, neatkarīgu un suverēnu valsti. Viņai dziesmas bija iemācījusi vecmāmiņa.
“Es dziedāju latviešu dziesmas, lai gan apkārt bija okupanti,” sacīja Mērns. “Padomju Savienībā Ziemassvētki bija aizliegti. Skanēja Ziemassvētku dziesmas. Latvieši atjaunoja garu ar kultūru, dziesmām un tradīcijām.
“Es nevarēju iedomāties, ka varētu iekļūt politikā, jo politikas nebija: tie bija tikai represīvie spēki, VDK, komunistiskā partija, kas kontrolēja visu dzīvi Padomju impērijā.”
Bet dienā, kad nolaidās Zemessardzes 22. biroja priekšnieka lidmašīna, Mērnsam bija cerību kodols, jo pagājušā gada 21. augustā Latvijas Republika pasludināja savu neatkarību. Padomju okupanti vēl nebija devušies prom – starp tiem, kas sagaidīja Konveja ielidojošo lidmašīnu, bija krievu pulkvedis. Taču bija cerība – un latviešu tautas apņēmība.
“Es atceros dienu, kad tika atjaunota neatkarība,” sacīja Mernissi. “Daudzi cilvēki vienkārši raudāja. Es jautāju savam tēvam un vecmāmiņai, kāpēc jūs raudāt? Pēc ciešanām Sibīrijā, pēc bada, pēc represijām, pēc atgriešanās mājās, brīvības un suverenitātes, neatkarības iegūšanas, mūsu dzīves — tas viņiem bija brīnums. ”.
Lūk, kā šī brīvība mainīja latvieša dzīves gaitu:
Mūrniece kļuva par Latvijas lielākā laikraksta žurnālisti. Tad es kandidēju Saeimā, Latvijas Saeimā – un tiku ievēlēts. No 2014. līdz 2022. gadam Mērnss bija Pārstāvju palātas priekšsēdētājs.
Šodien Mirnesa ir savas valsts aizsardzības ministrs.
Latvija un tās Baltijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva bija pirmās trīs valstis, kas Aizsardzības ministrijas Zemessardzes valsts partnerības programmā izveidoja drošības sadarbības partnerības ar zemessardzes valstīm.
Šodien SPP svin 30 gadu jubileju un ir izaugusi līdz partnerattiecībām ar 100 valstīm, vairāk nekā pusi no atzītajām suverēnām valstīm uz planētas, un Mernsa ir pilsētā, pārstāvot savu valsti divu dienu partneru konferencē.
Būdams žurnālists, kura sastāvā bija arī militārpersonas, Mērnss pamanīja Latvijas pieaugošās attiecības ar Mičiganas Nacionālo gvardi.
Esmu vērojusi sadarbību, profesionālo izaugsmi un, viņa teica, draudzības pieaugumu.
Mičiganas apvienotie pēdējā uzbrukuma kontrolieri — spēki, kas pazīstami kā JTAC, kas vada militārās lidmašīnas, kas iesaistītas tuvajā gaisa atbalstā un citās ofensīvas gaisa operācijās no priekšpuses vietas, ir apmācīti kopā ar saviem kolēģiem Latvijā. Mičiganas gaisa gvarde un Latvijas gaisa spēki kopīgi slīpēja prasmes. Latvija savām militārajām spējām pievienojusi helikopterus UH-60 Black Hawk.
Šodien partnerattiecības plaukst, un Mūrniece cer, ka Mičiganas zemessargi trenējas un mācīsies no saviem Latvijas kolēģiem valsts daudznacionālajā Ziemeļu divīzijā.
“Šodien Latvija lepojas ar savu dalību NATO un Eiropas Savienībā,” sacīja Merenets. “Mēs baudām demokrātisku dzīvesveidu un brīvību.”
Latvija nav tikai NATO dalībvalsts – tā ir līdere, lai sasniegtu un pārsniegtu visu alianses dalībvalstu mērķi aizsardzībai tērēt 2% no IKP. “Tas nav tikai par tēriņiem,” sacīja Mērns, “tas ir ieguldījums mūsu aizsardzībā un atturēšanā, un mūsu sabiedrība ar mūsu ļoti sarežģīto vēsturi ļoti labi zina, ka tas ir ieguldījums.”
Latvija jau gadu desmitiem ir brīdinājusi Rietumvalstis par Krieviju.
Merenci sacīja: “Mēs esam ļoti priecīgi, ka NATO sabiedrotie ir sadzirdējuši mūsu brīdinājumus.” “Jā, bija vēls. Tas notika tikai pēc tam, kad Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā. Bet labāk vēlu nekā nekad, un es vēlos izteikt atzinību NATO militārajiem plānotājiem par jaunajiem aizsardzības plāniem, kas pieņemti mūsu reģionam.”
Ministrs Mērnss pagājušajā nedēļā vadīja Latvijas delegāciju NATO samitā Viļņā, Lietuvā. Viņas valsts Ukrainai atvēlējusi aptuveni 1,3% no IKP.
Mērens teica: “Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju vienmēr atbalstīs Ukrainu, un mēs atbalstīsim Ukrainu politiski, militāri, humānās palīdzības sniegšanā, ekonomiski un visos iespējamos veidos…kamēr tas būs nepieciešams… par pilnīgu Ukrainas uzvaru”.
Ministrs Mērens atzinīgi novērtēja NATO samita apņemšanos sniegt Ukrainai visaptverošu palīdzības paketi un NATO un Ukrainas padomes izveidi.
“Padomju okupācijas laikā Latvija izjuta visas sekas: mums bija pučas un erbens,” sacīja Mornis, runājot par Krievijas zvērību skartajām Ukrainas pilsētām.
“Tāpēc mēs saprotam, ko ukraiņi šodien pārdzīvo.”
