Satiksmes ministrs Kaspars Breškens (Progresīvie) vēlas pārskatīt reformu, kas, visticamāk, nozīmētu, ka likumā noteiktais termiņš atkal būs jāpagarina. Kamēr starp politiķiem nebūs vienošanās par ostas pārvaldību, ostā strādājošo uzņēmumu vidū turpināsies neskaidrība par nākotni.
Lielo valsts kontrolēto ostu sagrābšana bija pamats jaunajai Konservatīvajai partijai (JKP). Plāns bija nomainīt brīvostas pārvaldes ar jauniem valsts uzņēmumiem, kuriem būtu ministriju kontrolpakete. Tas izjauktu praksi bez konkurences brīvostu valdēs iecelt varas politiskajiem spēkiem pietuvinātus cilvēkus.
Viņš piebilda: “Es ļoti ceru, ka šādā veidā mēs nodrošināsim atklātas direktoru padomes un valdes locekļu atlases procedūras un lielākajās ostās mums būs profesionāla, nevis politiska direktoru padome.” “Tādā veidā mēs veicinām efektīvāku lielo ostu pārvaldību,” pēc valdības reformas atbalsta 2021.gadā sacīja JKP satiksmes ministrs Taless Linkets.
Visas nepieciešamās izmaiņas likumos pusgadu pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām apstiprināja Saeima. Pārejas noteikumi paredzēja, ka līdz 2022.gada beigām Rīgas un Ventspils brīvostas iestādēm visas saistības un īpašumi bija jānodod jaunajām kapitālsabiedrībām, savukārt pašas iestādes bija jālikvidē.
Taču, AKP zaudējot vēlētāju atbalstu un vietas parlamentā, politiskais atbalsts ostu reformai sāka svārstīties. Darbi aizkavējās, un termiņi tika pagarināti par vienu gadu.
Taču nav skaidrs, kad un vai valdībā tiks pieņemti lēmumi reformas pabeigšanai. Atšķirībā no abām Krišaņa Kariņa vadītajām valdībām, Ivica Celiņa (Jaunā Vienotība) valdības paziņojumā ostu reforma nav iekļauta.
“Mums ir bijusi diskusija par tā nepieciešamību, taču es domāju, ka mēs runāsim tikai tad, kad Satiksmes departaments sniegs reālus priekšlikumus, virzoties uz priekšu, jo līdz šim pusotra mēneša laikā mēs esam par to nebija diskusiju. ” Selīna stāstīja par situāciju ar ostu reformu šobrīd.
Tikmēr satiksmes ministrs Breškens izteicās skeptiski pret reformu, uzsverot, ka tā maina tikai administratīvo iestādi. Viņš uzskata, ka reforma būtu jāpārvērtē.
Reformas pārvērtēšanas nepieciešamību apstiprināja Rīgas brīvostas direktors Ansis Zeltiņš. Viņš arī uzskata, ka pārvaldes struktūras maiņa neko nemainīs, un šobrīd apstākļi ir mainījušies. Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis ģeopolitisko situāciju un kuģniecības struktūru.
“Noteikti ir pilnīgi loģiski un racionāli, pat šajā ietvarā vien, pārvērtēt mērķi un loģiku, ko vēlamies sasniegt reformas kontekstā. Neizbēgami ir drošības dimensija mājās. Ir skaidrs, ka drošība dimensija bija arī pirms tam,” sacīja Zeltis. Taču viņas loma noteikti bija daudz mazāka nekā tagad.”
Kas ar reformu būtu jādara, partijas tuvāko nedēļu laikā spriedīs koalīcijas sēdē. DOT teica, ka ieviešanas termiņš, iespējams, būs atkal jāpagarina.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
