Federālo rezervju ēka Vašingtonā. Fails / Reuters
Trešdien ASV Federālo rezervju sistēma paaugstināja procentu likmi par 0,75 procentiem pēc līdzīgiem straujajiem kāpumiem iepriekš. Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Džeroms Pauels nav teicis, vai tie ir sasnieguši procentu likmju paaugstināšanas maksimālo punktu, lai gan izskan minējumi, ka pēc tam tā būs likmju celšana mazākās skalās par 0,50 procentpunktiem.
Viņš sacīja: “Jautājums par to, kad koriģēt pieauguma tempu, ir daudz mazāk svarīgs nekā jautājums par to, cik augstu… un cik ilgi saglabāt stingru monetāro politiku.” Viņš pauda uzskatu, ka ir “pāragri” apspriest jautājumu par to, kad Fed nospiedīs pauzes pogu, lai paaugstinātu procentu likmes. Nav arī pilnīgi skaidrs, vai procentu likmju paaugstināšanai būs kāda ietekme uz niknošo inflāciju, vai arī Federālo rezervju sistēma turpinās savu procentu likmju paaugstināšanas politiku, līdz inflācija sasniegs punktu, kurā to uzskata par drošu. Procentu likme tagad ir no 3,75 procentiem līdz 4 procentiem. Kad sākās likmju celšana, procentu likme svārstījās ap nulli. Acīmredzot septembra sanāksmē FOMC noteica 4,50 līdz 4,75 procentus. Nākotnes līgumu tirgus ar augstām procentu likmēm ir piesaistījis likmi 5 procentiem. Ir sagaidāms, ka nākamajā kārtā būs mazāk agresīva likmju celšana.
ASV iekšzemes ekonomika izskatījās diezgan pozitīva, trešajā ceturksnī pieaugot par 2,6 procentiem pēc diviem ceturkšņiem pēc kārtas, samazinoties par 1,6 procentiem pirmajā ceturksnī un par 0,6 procentiem otrajā ceturksnī. Trešā līmeņa kritums būtu tehniski ievedis ASV ekonomiku recesijā. Patēriņa cenas septembrī turpināja pieaugt. Ir sagaidāms, ka ASV ekonomika 2023. gadā varētu nonākt vieglā recesijā.
Tikmēr Anglijas Banka paaugstināja procentu likmi par 75 procentpunktiem, paaugstinot likmi līdz 3 procentiem no 2,25 procentiem. Tā arī paziņoja, ka Lielbritānijas ekonomika ir nonākusi recesijā un turpināsies līdz 2024. gada otrajam ceturksnim. Mārciņas vērtība salīdzinājumā ar dolāru nokritās par 1,7 procentiem. Inflācija Lielbritānijā turpina pieaugt, jo cenas septembrī pieauga par 10,1%. Banka sagaida, ka inflācija līdz gada beigām sasniegs 10,9 procentu maksimumu, salīdzinot ar 13 procentiem iepriekš.
Situācija Eiropas reģionā nav īpaši atšķirīga, jo Krievijas un Ukrainas karš norisinās bez pārtraukuma. Degvielas cenas nepārtraukti aug. Oktobrī inflācija bija 10,7% salīdzinājumā ar 9,9% septembrī. Pārtikas, alkohola un tabakas cenas pieauga par 13,1%, bet degvielas cenas pieauga par 41,9%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Atsevišķās ES valstīs inflācijas rādītāji bija augsti, Francijā reģistrējot 7,1%, bet Nīderlandē tā bija 16,8%. Baltijas valstīs inflācija bija daudz augstāka – Igaunijā – 22,4 procenti, Latvijā – 21,8 procenti, bet Lietuvā – 22 procenti.
Šķiet, ka nav skaidrības par to, kad Rietumu pasaule izkļūs no sliktajiem ekonomiskajiem laikapstākļiem. Krievijas un Ukrainas karš noteikti ir saasinājis situāciju, taču šķiet, ka ekonomikas ievainojamības ir daudz dziļākas. Valdības atbalsts ir palīdzējis cilvēkiem tikt galā ar koronavīrusa avāriju, taču šķiet, ka valdības ir sasniegušas virves galu savā spējā palīdzēt cilvēkiem ar glābšanas paciņām. Valdībām un uzņēmumiem ir jāatrod izeja, kā ekonomiku atjaunot uz kājām. Pagaidām tam nav nekādu pazīmju.
