Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta ģenerāldirektors Londonā uzrunā žurnālistus Bastians Gegerichs Vairāki faktori rada “stratēģiskās nestabilitātes priekšstatu un jaunu strīdīgas varas laikmetu”, viņš teica. Viņš norādīja uz Krievijas notiekošo iebrukumu Ukrainā, Ķīnas militāro modernizāciju, konfliktiem Tuvajos Austrumos un militārajiem apvērsumiem Āfrikā.
IISS ziņojumā arī uzsvērta kara izraisītā ārkārtējā iznīcināšana. Ukrainā Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts aplēsis, ka Krievija kopš iebrukuma 2022. gada februārī ir zaudējusi gandrīz 3000 galveno kaujas tanku. Šie zaudējumi pārsniedza kopējo tanku skaitu Krievijas pirmskara aktīvajā krājumā, liekot tai izņemt no noliktavas vecākus transportlīdzekļus.
Tikmēr NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi ir pieauguši līdz aptuveni 50 procentiem no pasaules kopējiem izdevumiem, teikts Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta ziņojumā, kas ir satriecošs procents militārajai aliansei, kuras dalībvalstis pārstāv mazāk nekā vienu astoto daļu no pasaules iedzīvotājiem.
Jaunās aplēses par globālo militāro budžetu palielināšanu sakrīt ar bijušā prezidenta Donalda Trampa vairākkārtējiem paziņojumiem par ASV sabiedroto aizsardzības izdevumu līmeni. Viņš nedēļas nogalē notikušajā kampaņas mītiņā sacīja, ka mudinās Krieviju darīt “to, ko tā vēlas” ar NATO dalībvalstīm, kuras nav tērējušas aizsardzībai alianses izvirzīto mērķi 2% no iekšzemes kopprodukta.
“Jūs nemaksājāt. “Tu esi noziedznieks,” Tramps esot sacījis kādam ārvalstu līderim, kamēr viņš bija prezidents.
Ukrainas karš spiež Eiropu
Lai gan ASV joprojām veido lielāko daļu no NATO aizsardzības izdevumiem, Londonā bāzētais Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts atklāja, ka dalībvalstis, kas nav ASV, kolektīvi palielināja savus militāros izdevumus par 32% desmitgadē pēc tam, kad Krievija 2014. gadā nelikumīgi anektēja Krimu. lielākā izaugsme. Kas notika pēdējo divu gadu laikā.
Pagājušajā gadā desmit ES dalībvalstis sasniedza izvirzīto mērķi aizsardzībai tērēt 2% no iekšzemes kopprodukta, salīdzinot ar astoņām iepriekšējā gadā. Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts atklāja, ka visas Eiropas NATO dalībvalstis izpildīja kritēriju, proti, 20% no saviem izdevumiem atvēlēja aprīkojumam.
Aliansi pastiprinājusi arī Somija, kas no pagājušā gada ir jauna dalībvalsts ar lielu pastāvīgo armiju, un iespējamā Zviedrijas pievienošanās. Vairākas lielākās valstis, tostarp Francija un Vācija, ir paziņojušas par ilgtermiņa plāniem palielināt tēriņus.
Tomēr Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts arī atzīmēja, ka dažas no šīm valstīm, īpaši Vācija, joprojām ir krietni zem 2% IKP mērķa. Pagājušajā gadā NATO dalībvalstis noraidīja solījumu nodrošināt, ka viņu aizsardzības budžets pārsniedz 2%.
Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts arī brīdināja, ka inflācija un ekonomiskie satricinājumi ir mazinājuši dažu aizsardzības izdevumu pieauguma ietekmi, savukārt pieaugošais pieprasījums ir novedis pie tā, ka “Eiropas ieroču ražošana nebija pielāgota kara laikam”.
Krievija un Ķīna turpina stiprināt budžetu
Kamēr Rietumi vairāk tērē militārajam budžetam, Krievija un Ķīna dara to pašu. Ar zemākām izmaksām un lielāku valdības iesaistīšanos aizsardzības nozarē, šķiet, ka viņi bieži saņem vairāk par savu naudu.
Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts ziņoja, ka Krievijas kopējie militārie izdevumi pērn pieauga par aptuveni 30%, turpinoties karam Ukrainā, un tiek lēsts, ka Kremlis šobrīd militārajiem mērķiem tērē aptuveni 7,5% no iekšzemes kopprodukta. Valsts ir būtiski reformējusi savu aizsardzības nozari, kopš kļuva skaidrs, ka tā nav gatava karam Ukrainā.
Krievijas kopējie militārie izdevumi 2023. gadā tiek lēsti 108 miljardu dolāru apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā Ukrainai (31 miljards dolāru). Tomēr atšķirībā no Krievijas Ukraina bieži vien ir spējusi aizstāt pazaudēto aprīkojumu ar labākiem Rietumu piegādātajiem līdziniekiem, atzīmēja Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts.
Militārā palīdzība Ukrainai ir kļuvusi par ķīlnieku rūgtajā politiskajā sašķeltībā ASV. Senāts šonedēļ sniedza Ukrainai palīdzību 60 miljardu dolāru apmērā, taču sagaidāms, ka Pārstāvju palātas stingri labējie likumdevēji mēģinās to bloķēt.
Pagājušajā gadā Ķīna palielināja savus aizsardzības izdevumus 29. gadu pēc kārtas, ziņoja Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts, lai gan ekonomiskā izaugsme, kas bija zemāka par gaidīto, palīdzēja nodrošināt, ka tās daļa no iekšzemes kopprodukta palika zem 2%. Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts atzīmēja, ka Pekina atrodas militārās modernizācijas programmas vidū, kuras mērķis ir līdz gadsimta vidum izveidot “pasaules līmeņa” militāro spēku, kas mazāk paļaujas uz ārvalstu tehnoloģijām.
Ķīnas ambīcijas ir palīdzējušas palielināt militāros izdevumus kaimiņvalstu vidū, Taivānai paziņojot par savu lielāko militāro budžetu 19 miljardu dolāru apmērā jeb aptuveni 2,6% no IKP. Arī Japāna un Dienvidkoreja ir palielinājušas savus militāros izdevumus, daļēji pateicoties Ziemeļkorejas draudiem, paziņoja Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts.
ASV joprojām ir valsts ar lielākajiem militārajiem izdevumiem pasaulē. Tās budžets 900 miljardu dolāru apmērā 2023. gadā bija lielāks nekā piecpadsmit labāko valstu budžets kopā. Bet, lai gan karš Ukrainā sasprindzina ASV aizsardzības nozari, Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts atklāja, ka izdevumi kā daļa no IKP – 3,36% ASV – bija mazāki nekā iepriekšējos laikos.
“Tas ir salīdzināms ar aukstā kara aizsardzības izdevumiem 8% apmērā ar daudz zemāku IKP,” žurnālistiem Londonā sacīja Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta līdzstrādniece Dana Allena. “Tik skaidrs, ka tas nerada lielu spiedienu uz Amerikas Savienotajām Valstīm.”
