Sīki plastmasas fragmenti nenokļūst tikai dzīvniekos, attālos ledus cepurēs, okeānos un pat dziļi mūsu ķermenī. Tie arī sūcas cauri iežu slāņiem, padarot plastmasas parādīšanos ģeoloģiskajos ierakstos par sliktu cilvēces laikmeta rītausmas zīmi.
Jaunā pētījumā tika analizēti nogulumu paraugi no trim dažādiem Latvijas ezeriem – Siksu, Beņko un Usmas, lai noskaidrotu, cik daudz mikroplastmasas nogrima. Rezultāti parādīja, ka mazākas daļiņas var nokļūt dziļāk dubļos, sasniedzot slāņus, kas bija noklāti pirms plastmasas ražošanas paātrināšanās 1950. gadu sākumā.
Tas padara plastmasas klātbūtni iežu slāņos par neuzticamu plastmasas izplatības rādītāju sabiedrībā, norāda ekoloģe Inta Dimanti-Demantoviča no Latvijas Ūdens vides institūta un starptautiskas pētnieku komandas.
Daži ģeologi ir ierosinājuši Šī plastmasas klātbūtne ir piemērots ģeoloģiskais sākumpunkts, lai noteiktu planētas virsmas cilvēka veidošanās oficiālo sākumu, kas pazīstams kā antropocēns.
“Mēs secinām, ka mikroplastmasas izplatības interpretācija pētītajos nogulumu profilos ir neviennozīmīga un precīzi nenorāda uz antropocēna sākumu.” Viņš raksta Pētnieki savā publicētajā rakstā.
Rezultāti bija samērā konsekventi visos ezeros, neskatoties uz atšķirībām attiecībā uz to, cik tālu tie atrodas no pilsētu teritorijām, un to nodrošinātās publiskās piekļuves līmeni, tomēr ir vairāk pierādījumu par mikroplastmasas izplatību.
Katrs paraugs ir datēts no mūsdienu perioda līdz 18. gadsimta sākumam, izmantojot neatkarīgus tuvinātājus, kas nodrošina ticamu to vecuma mērauklu. Mikroplastmasas daļiņas tika atrastas visos paraugos no visām vietām, un kopā ar meklēšanas vienumu tika identificēti 14 dažādi plastmasas veidi.
Iekļauti mikroplastmasas daļiņu veidi Poliamīds (izmanto neilonā), polietilēns (bieži atrodams iepakojumā), Poliuretāns (izmanto putās un šķiedrās), un Polivinilacetāts (atrodams līmēs).
Trīs ezeri tika izvēlēti, jo tajos atrastie nogulumi ir plaši pētīti un datēti, kas nozīmē, ka komanda varēja būt pārliecināta, ka vēl mazākas plastmasas daļiņas sasniedz vecākus māla slāņus.
“Mēs ierosinām, ka šie rezultāti parāda patiesi dabisku parādību, nepārprotamu mikroplastmasas kustību lejup nogulumos,” sacīja pētnieki. Viņš raksta .
Visu veidu faktori var ietekmēt šo kustību – no nogulumu materiāla veida līdz mikroplastmasas veidam un apkārtējiem vides apstākļiem, kas apgrūtina pētniecību, saka pētnieki.
Šķiet skaidrs, ka mēs esam situācijā, kad nevaram attālināties no mikroplastmasas. Eksperti joprojām cenšas saprast, ko tas nodara ar mūsu veselību, taču kļūst skaidrs, ka mazās molekulas ir daudz izplatītākas, nekā mēs domājām.
“Tiek lēsts, ka tikai aptuveni 9 procenti no visas jebkad saražotās plastmasas tiek pārstrādāti un 12 procenti tiek sadedzināti, tādējādi ļaujot secināt, ka vairāk nekā 6000 miljoniem tonnu plastmasas atkritumu ir potenciāls noplūst vidē un iekļauties ciklos. ” Daba un barības ķēdes Viņš raksta Pētnieki.
Pētījums tika publicēts Zinātnes attīstība.
