Meža ugunsgrēki izraisa nāvi un postījumus saules apdegušajā Vidusjūrā

RODAS/ALŽĪRIJA (25.jūlijs) — Grieķijā avarēja lidmašīna, kas cīnījās ar savvaļas ugunsgrēkiem, un otrdien gāja bojā divi piloti, jo Vidusjūrā pietvīka vasaras karstuma vilnis, bet Alžīrija cīnījās, lai kontrolētu pērli, kurā gājuši bojā vismaz 34 cilvēki.

Lidmašīna, kas pilēja ūdeni, nokrita kalna nogāzē netālu no Karistos pilsētas Grieķijas Evijas salā uz austrumiem no Atēnām. Gaisa spēki paziņoja, ka 34 un 27 gadus vecais kapteinis un otrais pilots gāja bojā.

Grieķiju ugunsgrēki skāruši īpaši smagi, varasiestādēm pēdējo dienu laikā no viņu mājām un kūrortiem Rodas salas dienvidos evakuējot vairāk nekā 20 000 cilvēku.

Gandrīz 3000 atpūtnieku uz otrdienu bija devušies mājās, liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, un tūrisma operatori ir atcēluši ienākošos lidojumus.

Itāliju skāra divkārša elementu bombardēšana, kad spēcīgas vētras plosīja valsts ziemeļus, nogalinot sievieti un 16 gadus vecu skautu, savukārt dienvidu reģionos plosījās karstums. Dienvidos 98 gadus vecs gulošs vīrietis gāja bojā, kad viņa mājā izcēlās ugunsgrēks.

Jūlijā bargie laikapstākļi radīja postījumus visā planētā, rekordaugstajai temperatūrai Ķīnā, ASV un Dienvideiropā izraisot savvaļas ugunsgrēkus, ūdens trūkumu un ar karstumu saistīto hospitalizāciju skaita pieaugumu.

Ja tās nebūtu cilvēku izraisītas klimata pārmaiņas, šī mēneša notikumi būtu bijuši “ārkārtīgi reti”, liecina World Weather Attribution pētījums, globāla zinātnieku komanda, kas pēta klimata pārmaiņu lomu ekstremālos laikapstākļos.

Karstums, kura temperatūra sasniedz 40 grādus pēc Celsija (104 Fārenheita), ievērojami pārsniedz to, kas parasti piesaista tūristus, kas pulcējas Dienvideiropas pludmalēs.

Augstās temperatūras un sausās zemes dēļ ir izcēlušies mežu ugunsgrēki valstīs abās Vidusjūras pusēs.

Desmitiem ugunsdzēsēju izmantoja lidmašīnas, lai cīnītos ar milzīgu liesmu, kas izcēlās netālu no Nicas starptautiskās lidostas Francijas dienvidos.

Ziemeļāfrikā Alžīrija cīnās, lai apturētu postošos savvaļas ugunsgrēkus visā tās Vidusjūras piekrastē liesmās, kurās līdz šim gājuši bojā vismaz 34 cilvēki. Spēcīgi vēji lika slēgt arī divus robežšķērsošanas punktus ar kaimiņos esošo Tunisiju.

Savvaļas ugunsgrēki plosījās arī lauku apvidos ap Vidusjūras ostas pilsētu Latakiju, varas iestādēm tos dzēsot izmantojot militāros helikopterus.

Saglabājiet viesnīcu

Grieķijas premjerministrs Kiriakoss Mitsotakis sacīja, ka viņa valsts ir viena no tām, kas atrodas frontes līnijā pret klimata pārmaiņām, un vienkārša risinājuma nav.

“Es pateikšu acīmredzamo: ņemot vērā to, ar ko saskaras visa planēta, jo īpaši Vidusjūra, kas ir klimata pārmaiņu karstā vieta, nav burvju aizsardzības mehānisma, ja mēs tādu darām,” sacīja Mitsotakis.

Ugunsgrēki dos triecienu tūrisma nozarei, kas ir Grieķijas ekonomikas galvenais balsts. Tie veido 18% no IKP un katrā piektajā darbavietā, ar lielāko ieguldījumu salās, piemēram, Rodā.

Lefteris Laudikoss, kura ģimenei pieder neliela viesnīca Kiotari kūrortā Rodas pludmalē, kas ir viens no nedēļas nogales ugunsgrēka epicentriem, sacīja, ka viņa 200 viesi – galvenokārt no Vācijas, Lielbritānijas un Polijas – tika evakuēti īrētās automašīnās.

Viņš teica, ka viņa tēvs, viņa brālēns un vēl divi cilvēki mēģināja nodzēst ugunsgrēku, izmantojot tuvējo ūdens tvertni.

“Mans tētis izglāba viesnīcu. Es viņam piezvanīju, un viņš negribēja braukt prom. Viņš man teica: “Ja tu aiziesi, viesnīcas nebūs.”

“klusais slepkava”

Zinātnieki ir aprakstījuši ārkārtēju karstumu kā “klusu slepkavu”, kas rada šausmīgu nodevu nabadzīgajiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kuriem ir veselības problēmas.

Pagājušajā vasarā ārkārtējos karstuma viļņos Eiropā varētu būt gājuši bojā 61 000 cilvēku, liecina šomēnes publicētie pētījumi, kas liecina, ka gatavības pasākumi joprojām varētu būt nāvējoši.

Karstums ir nodarījis arī plašus postījumus ražai un mājlopu zaudējumus, norāda World Weather Bulletin zinātnieki, īpaši smagi skārusi ASV kukurūzas un sojas ražas, Meksikas mājlopus, Dienvideiropas olīvas, kā arī Ķīnas kokvilnu.

Milānieši pētīja haosu pēc vētras ar dramatiskajiem vējiem, kuru ātrums pārsniedza 100 kilometrus stundā.

Aculiecinieks Roberto Solfrizzo (66) sacīja aģentūrai Reuters: “Tas viss notika ap pulksten 4 vai 5 no rīta (0200-0300 GMT) šorīt, tas bija ļoti īss, bet ļoti intensīvs … tas nogāza vairākus kokus … ar vēju tie pacēlās un sadalījās.”

Andželiki Kotanto, Renē Malteco, Federiko Makjones, Alvešs Armellini, Lamīna Čeihi, Jana Šokaira, Tareka Amira, Naira Abdallah, Augustins Turpins un Deivids Stenavejs papildu ziņojumi. Rediģēja Dženeta Lorensa un Šērona Singltone

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.