Maltas vadītāji, visticamāk, Eiropas Savienībā uzskata ilgāku darba laiku par svarīgu, un saskaņā ar Eiropas aptauju viņiem ir grūti iegūt kvalificētus darbiniekus.
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda dati 2020. gada oktobrī un decembrī intervēja 145 Maltas vadītājus un atklāja, ka respondenti Maltā, visticamāk, strādās uzņēmumos ar četriem vadības struktūras līmeņiem.
Hierarhisko līmeņu skaits darbavietā atspoguļo līdzsvaru starp darba ņēmēju vajadzību pēc neatkarības un “vadības vajadzībām, lai kontrolētu ražošanas procesu un organizētu darbaspēku”.
Tas norāda, ka kontrole Maltā ir svarīgāka par autonomiju.
Organizāciju ar četriem vai vairāk hierarhijas līmeņiem biežums ir vislielākais Maltā (36%) un Kiprā (28%), savukārt viena vai divu hierarhisku slāņu biežums ir lielāks Dānijā (44%) un Zviedrijā (36%). Slovākijā (67%), Horvātijā un Čehijā (65%) visbiežāk ir organizatoriska struktūra, kas ietver trīs slāņus.
60% iestāžu Eiropā ir sakārtotas trīs hierarhijas līmeņos, 24% vienā vai divos līmeņos, bet pārējiem 16% ir četri vai vairāk līmeņi.
Pētījums arī norādīja, ka Maltas vadītāji, visticamāk, domāja par palikšanu biznesā par daudz svarīgāku nekā citās valstīs. To uzņēmumu īpatsvars, kuri vēlas palikt ilgāku laiku, kad ir svarīgas darba prasības, ir visaugstākā Kiprā (90%) un Maltā (89%), bet zemākā Nīderlandē (42%) un Igaunijā (48%).
Visā Eiropā ilgāku laiku, lai izpildītu uzņēmējdarbības prasības, būvniecībā (76%), visticamāk, uzskatīs par nozīmīgu finanšu jomā (68%). Mazo organizāciju vadītāji mēdz domāt par pozitīvu novērtējumu ilgāku laiku (73%) nekā vidēju vai lielu organizāciju vadītāji (70%).
Maltas menedžeri bija starp tiem, kuriem, iespējams, bija grūtības nodrošināt darbiniekiem nepieciešamās prasmes. To iestāžu procentuālais daudzums, kurām bija grūti atrast kandidātus ar pieprasītām prasmēm, bija lielāks Slovākijā (92%), Rumānijā (90%) un Maltā (88%). Saslimstība ar institūcijām, kas apgalvo, ka nav ļoti grūti vai nemaz nav grūti atrast kandidātus, ir augstāks Dānijā (44%), Grieķijā (43%) un Slovēnijā (36%).
Maltas (100%) un Kipras (96%) vadītāji, visticamāk, ziņoja, ka viņu uzņēmējdarbības vide ir konkurētspējīga, savukārt Horvātijas (22%) un Luksemburgas (23%) vadītāji – par nekonkurējošām.
Malta ziņoja par vienu no zemākajām iekļaušanas proporcijām ar darbinieku pārstāvību vadības struktūrās. Lielo organizāciju, kurās ir darbinieku pārstāvība, īpatsvars ir visaugstākais Beļģijā (98%), Somijā un Francijā (abās 96%), bet zemākais – Maltā (24%) un Grieķijā (25%).
Luksemburgā (87%) un Francijā (86%) ir vislielākais vidējo uzņēmumu ar darbinieku pārstāvību procents, savukārt Grieķijā (7%) un Latvijā un Maltā (abās 9%) ir viszemākais.
