Gadu no gada viena no aktuālākajām problēmām ir skolotāju trūkums, kas šogad varētu būt lielāks nekā iepriekšējā mācību gadā. Skolotāji, kuri pametuši darbu Covid-19 ierobežojumu laikā, vairs nav spēkā. Lēmums mācīt tikai valsts valodā radīs jaunus izaicinājumus, tostarp prasīs skolotājiem obligātas latviešu valodas zināšanas.
“Ātrākais, ko varam darīt, ir izveidot pagarināšanas sistēmu, lai jaunie skolotāji neaizbrauktu,” sacīja izglītības un zinātnes ministra padomnieks Jānis Osulis.
Paredzams, ka skolotāju trūkums būs aptuveni 3%. Rīgas domes Izglītības padomes vadītājs Ivars Palamovskis sacīja, ka problēma īpaši aktuāla ir galvaspilsētā. Lielākoties tie ir latviešu valodas, matemātikas un dabaszinību skolotāji – galvaspilsētā ir vairāk nekā 100 vakances.
Latvijas Skolu vadītāju asociācijas prezidents Rudovs Kalvāns sacīja:
“Būs vairākas stundas, kas vienkārši nenotiks. Nav skolotāja un nav neviena, kas viņu aizstātu.”
Vietējo pašvaldību asociācijas padomnieka vietniece Kristena Kīna sacīja:
“Ir daudz pašvaldību, kur trūkst skolotāju. Viņi cenšas būt radoši un pārdalīt stundas, bet tas skolotājus nogurdina.”
Jau pēdējos trīs gadus skolotājiem sāp galvassāpes, gatavojot jaunu saturu, jo līdz šim bijušas problēmas ar pieejamajiem mācību līdzekļiem. Izglītības un valdības satura centrs norādīja, ka apmēram 50–60% materiālu ir pieejami jaunam saturam gan fiziskam, gan digitālam.
1.-9. kursa priekšmeti ir vismazāk piemēroti dabaszinātņu priekšmetiem: fizika, ķīmija un inženierzinātnes. Tas nozīmē, ka skolotājiem būs jāmeklē un jāapvieno nepieciešamā literatūra.
Gatavojoties jaunajam mācību gadam, ministrija ir sagatavojusi arī trīs iespējamos scenārijus mācību procesa turpināšanai Covid-19 infekcijas uzliesmojuma gadījumā. Visi trīs plāni paredz mācīšanos uz vietas, taču var būt īslaicīgas izmaiņas, ja slimību līmenis palielināsies. Maskas tiek vizualizētas un pārbaudītas. Īpašas prasības vakcinācijai nebūs.
Ar to vien izaicinājumi nebeidzas. Šogad mācības Latvijā sāks vai turpinās vairāk nekā 3000 ukraiņu bērnu.
“Mums ir paredzēts šos bērnus iekļaut latviešu valodas plūsmā no 1. septembra. Lai šie bērni un šie bērni saprastu, kas viņiem tiek mācīts, kopš maija beigām ir notikušas divas valodu nometņu sērijas. atklājās, ka apmēram puse no bērniem, kuri sāka mācīties, apmeklēja šādas nometnes. Neiztērējām visus plānotos finanšu resursus, tāpēc paredzējām, ka arī rudenī būs biežas valodu nometnes,” stāstīja padomniece. Izglītības ministrs Yiannis Osoulis.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
